Ministru kabinets izskatījis grozījumus par priekšlikumiem, lai veiktu izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē darījumus ar zemi un tās izmantošanu lauku apvidos.
Ministru kabinets izskatījis grozījumus par priekšlikumiem, lai veiktu izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē darījumus ar zemi un tās izmantošanu lauku apvidos. Tie nosaka, ka līdz februārim jāsagatavo un jāiesniedz koncepcija likumprojektam “Par darījumiem ar zemi”.
Likuma koncepcijas pieņemšana nozīmēs vienotu nostāju darījumu politikā ar zemi Latvijā un ļaus precizēt iespējamo zemes īpašnieku loku.
“Pagaidām tās ir pirmās iestrādes saistībā ar likumprojektu “Par darījumiem ar zemi”. Uzskatu, ka tās ir nepieciešamas, jo vēl ir daudz zemes lietotāju, kas izcērt mežus, bet zemes robežas vēl nav noteikuši,” stāsta Valsts Zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Gulbenes biroja vadītāja Līvija Safronova.
Projekts ir saistīts ar Ministru kabinetā iesniegto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem grozījumiem normatīvajos aktos jautājumā par termiņa noteikšanu zemes lietotāja statusam.
Rajona kopējā zemes platība ir 187 608 hektāri. No tiem zemesgrāmatā reģistrēti
98 623,5 hektāri. Tie ir 52 procenti no kopējās platības. Zemes lietojumi ir 88 984,5 hektāriem.
Tajā skaitā 52 342,3 hektāri ir valsts meži.
Šobrīd zemi lietošanā vēl piešķir gadījumos, ja fiziskām personām zemes lietošanas tiesības pāriet citām fiziskām personām, ja tiek pieprasīta brīvā, valstij piekrītošā zeme. Juridiskajām personām – ja pieprasa brīvo, valstij piekrītošo zemi lauksaimniecības vajadzībām vai arī juridisko personu ēku un būvju uzturēšanai.
“Gulbenes rajonā fizisko personu zemes lietojumi, kas nav zemes grāmatā ir 17 724 hektāri vai 2676 zemes lietojumi. No tiem apmēram 300 zemes lietotājiem zemes robežu plāni ir sagatavoti, atliek tikai dokumentus sakārtot reģistrēšanai zemesgrāmatā,” stāsta L.Safronova. Kopumā rajonā ir 11 139 zemes īpašumi un lietojumi.
Ir nepieciešams veikt grozījumus arī dažādos normatīvajos aktos, kas ļaus sakārtot ar zemes reformu saistītos jautājumus. Zemes reforma lauku apvidos notiek divās kārtās. Pirmā no tām noritēja no 1990. līdz 1996.gadam, bet otrā – sākot no 1993.gada janvāra vēl desmit līdz 15 gadus.
Latvijā 2002.gada 1.janvārī lietošanā bija piešķirta neprivatizēta vai uz valsts un pašvaldību vārda nereģistrēta zeme 3 182 720 hektāri jeb 49,3 procenti no valsts kopplatības. Pērnā gada sākumā nesadalītā vai brīvā zeme valstī bija 150 563 hektāri. Brīvie zemes gabali ir iezīmēti pagastu pārskata plānos, kas ir pieejami katram. Brīvo zemi var pieprasīt lietošanā un to privatizēt. L.Safronova ir pārliecināta, ka ne vien Latvijā, bet arī rajonā būs tādas zemes, kuras neviens neprivatizēs.
Prognozes liecina, ka, ar pašreizējo jaudu, zemes robežu uzmērīšanu varēs pabeigt līdz 2011.gadam. Fiziskajām un juridiskajām personām to varētu pabeigt līdz 2006.gadam.
