Ar Jaungulbenes pagasta padomes finansiālu atbalstu Gulbīša vidusskolā ir ierīkotas dušas, ko pēc treniņiem par simbolisku maksu izmanto skolas audzēkņi un pedagogi.
Ar Jaungulbenes pagasta padomes finansiālu atbalstu Gulbīša vidusskolā ir ierīkotas dušas, ko pēc treniņiem par simbolisku maksu izmanto skolas audzēkņi un pedagogi. Mācību iestādes virtuves darbiniecēm dušu apmeklējums ir bez maksas.
“Būtu ideāli, ja dušas varētu izmantot skolēni pēc katras sporta nodarbību stundas, bet tas nav iespējams, jo tad ieilgtu mācību stundas,” uzskata Gulbīša vidusskolas direktors Jānis Ļoļāns.
Nelielajā telpā, kas atradās blakām garderobei un līdz šim netika izmantota, ar SIA “RCI Gulbene” strādnieku palīdzību ierīkotas divas dušas kabīnes, uzstādīts ūdenssildītājs, bet siltumu nodrošina elektriskais radiators. Sienām un grīdām ir flīžu segums.
“Doma par mazgāšanās iespēju nodrošinājumu man radās sen, bet to īstenot kavēja finansiālās iespējas, jo skolai tam nebija līdzekļu. Esam gandarīti, ka pašvaldība mums palīdzēja,” saka J.Ļoļāns. Direktors atzīst, ka būtu nepieciešamas vismaz piecas dušas kabīnes un pauž prieku, ka izdevies ierīkot divas, jo skolā šobrīd maksimāli ir izmantotas visas telpas.
Runājot par sanitāri higiēniskajām prasībām, kuras nav pa spēkam izpildīt mazajām, pirms daudziem gadiem celtajām mācību iestādēm, J.Ļoļāns tās vērtē pozitīvi. Tomēr uzskata, ka arī viņa vadītajai mācību iestādei īstenot prasības ir gandrīz neiespējami.
“Kad pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva lūdza sagatavot izmaksu tāmi, tajā paredzot nepieciešamo finansējumu, lai skolu sakārtotu atbilstoši jaunajām prasībām, visu sasummējot, sapratu, ka lētāk Jaungulbenē uzcelt jaunu skolu, nevis rekonstruēt pašreizējo,” rēķina direktors. Noteikumi, piemēram, paredz, ka mācību iestādes sporta zālei jābūt tik plašai, lai katram audzēknim, kas ierodas uz sporta nodarbībām, varētu atvēlēt astoņus kvadrātmetrus. Gulbīša vidusskolas sporta zāles kopējā platība ir tikai 80 kvadrātmetri, tas nozīmē, ka uz nodarbībām varētu ierasties desmit skolēni. Ko iesākt tad, ja klasē ir 25 audzēkņi?
“Daudz noteikumu jāievēro arī ķīmijas un fizikas kabinetos, kā arī ēdināšanas blokā, bet mūsu skola atrodas tai pielāgotās telpās, kur praktiski ir neiespējami pilnībā ievērot visas prasībās. Arī finansiāli esam bezspēcīgi veikt lielus pārkārtojumus. Sarunā ar bijušo izglītības un zinātnes ministru Kārli Greiškalnu uzsvēru, ka valstī būs maz tādu mācību iestāžu, kas atbildīs noteikumiem,” situāciju raksturo J.Ļoļāns.
Izsakoties par turpmākajām iecerēm, saistot tās ar konkrēto izglītības iestādi, J.Ļoļāns bilst, ka nepieciešams ierīkot ģērbtuves, kurās skolēni sakārtotos sporta nodarbībām.
“Ģērbtuvei vajadzētu atrasties blakus sporta zālei, bet mums tādu iespēju nav, tāpēc mēģināsim rast telpas skolas lejasstāvā. Šobrīd kā ģērbtuvi meitenēm izmantojam sporta inventāra novietošanas telpu, bet puiši izmanto ģērbtuvi, kas paredzēta virsdrēbju novietošanai,” stāsta direktors. Par to, ka iecerēto varētu īstenot līdz jaunā mācību gada sākumam, šobrīd ir pāragri spriest, jo šogad pašvaldības finansiālā rocība ir mazāka nekā pērn.
“Ja tomēr saņemsim materiālo palīdzību, tad vispirms skolā vajadzēs pārmūrēt trīs krāsnis, lai tās atbilstu ugunsdrošības prasībām. To mēs darām katru gadu, gatavojoties jaunajai apkures sezonai. Pavisam skolā ir 34 krāsnis. Pārbūvējami arī vairāku skursteņu gali,” J.Ļoļāns uzskaita darāmo.
