Pērnā gada nogalē Ministru kabinets pieņēmis noteikumus, kas nosaka higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības iestādēm un iestāžu internātiem.
Pērnā gada nogalē Ministru kabinets pieņēmis noteikumus, kas nosaka higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības iestādēm un iestāžu internātiem. Tajos ir arī punkts par pieļaujamo skolēnu somu svaru, kas stājās spēkā 8. janvārī.
“Noteikumi paredz, ka mācību iestādei jāveicina iespēja skolēniem mācību iestādē glabāt ikdienā nepieciešamās lietas, lai somu svars nepārsniegtu noteikto. Veidi, kā to nodrošināt, jāparedz skolās, ņemot vērā reālās iespējas,” laikrakstam stāsta Valsts sanitārās inspekcijas Gulbenes kontroles un uzraudzības daļas vadītāja Lija Neilande. Viņa uzsver, ka katras mācību iestādes kompetencē ir tas, kā skolēniem nodrošināt, lai uz skolu nebūtu jānes smagas somas. “Par Ministru kabineta noteikumu izpildi, ieskaitot minēto punktu, ir atbildīgs iestādes vadītājs, bet mēs pārbaudīsim, kā šo noteikumus ievēros. Katrā skolā tās vadībai vajadzētu pārskatīt stundu sarakstu un izvērtēt, cik daudz mācību līdzekļu skolēnam jāņem līdzi uz skolu. Arī vecākiem kopīgi ar bērniem vajadzētu apspriest skolas somas saturu un zināt, cik tā var būt smaga,” norāda L.Neilande.
Skolas somas svars jaunākiem par deviņiem gadiem noteikts no 2,5 līdz 3,5 kilogramiem, skolēniem, kas vecāki par deviņiem un jaunāki par 12 gadiem, – no 3,5 līdz 4 kilogramiem. Skolēniem vecumā no 12 līdz 14 gadiem – no 4 līdz 4,5 kilogramiem, bet skolēniem vecumā no 14 līdz 16 gadiem – no 4,5 līdz 5 kilogramiem. Skolēniem, kas vecāki par 16 gadiem, soma nedrīkst būt smagāka par 5 kilogramiem. “Mūsu uzdevums nav ķert skolēnus pie skolas durvīm un pārbaudīt viņu skolas somas. Iespējams, organizēsim kādu akciju, kurā mērīsim skolas somu svaru,” atzīst daļas vadītāja.
Ministru kabineta noteikumi paredz arī, ka vecumā līdz 12 gadiem izglītojamie var neapmeklēt mācību iestādi, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 20 grādiem, bet vecumā no 13 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 25 grādiem. “Ir bijušas situācijas Latvijas skolās, ka skolu telpās nereti sakarā ar aukstumu ir zemāka temperatūra par pieļaujamo un bērni mācās aukstumā. Arī tas ir skolas vadības kompetencē, kas jārisina kopīgi ar pašvaldību, kuras pārziņā ir mācību iestāde. Pašvaldībām pirms tam bija iespējams detalizēti iepazīties ar noteikumiem un analizēt katru tā pantu,” norāda L.Neilande.
Viņa norāda, ka jaunie noteikumi paredz, ka katrā skolā jābūt ierīkotai aukstā un karstā ūdens apgādei. “Arī šis punkts stājās spēkā 8.janvārī, taču šo prasību nevar īstenot īsā laikā. Veicot remontdarbus, līdz nākamajam mācību gadam nepilnības būs jānovērš,” saka L.Neilande. Viņa atgādina, ka mehāniskās pieplūdes un vilkmes ventilācijai jābūt nodrošinātai datorklasē, ķīmijas kabinetā un laboratorijā, darbnīcās, sporta zālē un sanitārtehniskajās telpās. “Līdz šim daudz nepilnību bija sanitārtehniskajā mezglā, bet aktuāla šī problēma ir arī sporta zālēs,” atzīst L.Neilande.
