Tieslietu ministre Ingrīda Labucka un apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Ervīns Jozefs Enders parakstīja Latvijas un Vatikāna līgumu.
Tieslietu ministre Ingrīda Labucka un apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Ervīns Jozefs Enders parakstīja Latvijas un Vatikāna līgumu. I.Labucka pēc svinīgā pasākuma atzina, ka līgumam ir politiska nozīme un tā noslēgšana pierāda Latvijas politisko konsekvenci attiecībās ar Svēto Krēslu. Gulbenes Katoļu baznīcas priesteris Vjačeslavs Bogdanovs uzsver, ka šis līgums tikai valstiski apstiprinājis, ko baznīca veikusi līdz šim.
Ar šo līgumu Vatikāns un Latvijas Republika vēlas kopīgi regulēt attiecības, kas balstās uz sadarbību starp valsti un Baznīcu jautājumos, kuru risināšana veicina visu pilsoņu labklājību, arī katoļu. E.J.Enders atgādināja, ka līgums aizstāj pirmās neatkarīgās Latvijas laikā noslēgto konkordātu, kas pēc neatkarības atjaunošanas netika pildīts.
Neaizskarams grēksūdzes noslēpums
Līgums paredz, ka valsts garantē kulta vietu neaizskaramību, kas iekārtotas reliģiskiem un pastorāliem pasākumiem. “Par neaizskaramu atzīts grēksūdzes sakramenta noslēpums. Noteikts aizliegt pratināt katoļu priesteri valsts tiesā jautājumos, kas saistīti ar grēksūdzes noslēpumu pat tad, ja šis priesteris ir liecinieks vai procesa dalībnieks,” saka V.Bogdanovs.
Tiek garantēta Baznīcas publicitāte masu saziņas līdzekļos un vārda brīvība, kā arī nodrošināta iespēja apmeklēt slimnīcas, cietumus, bērnu patversmes un visas pārējās sociālās un medicīniskās palīdzības iestādes, kurās katoļticīgajiem nepieciešama katoļu pilnvarotu pārstāvju klātbūtne.
“Līgums garantē katoļu baznīcai nelikumīgi atsavināto īpašumu tiesību atjaunošanu normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. Tā kā Aglonas svētvieta ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, valsts uzņemas atzīt un ievērot svētvietas reliģisko un vēsturisko nozīmi, nodrošināt kārtību valstiski nozīmīgos pasākumos, kā arī atbrīvot no nodokļiem vai piešķirt nodokļu atlaides likumos paredzētajos gadījumos, ” saka V.Bogdanovs.
Tiesības apgūt ticības mācību
Valsts atzinusi vecāku un bērnu tiesības nodrošināt pienācīgu ticības mācības pasniegšanu valsts, pašvaldību un katoļu svētdienas skolās.
“Nākotnē starp Latvijas valdību un Svēto Krēslu notiks sarunas par katoļu teoloģijas fakultātes atjaunošanu Latvijas Universitātē. Tagad Rīgas Garīgais seminārs ir kā Romas Laterāna Universitātes fakultāte. Turklāt garantēts, ka Nacionālo Bruņoto spēku katoļticīgajiem locekļiem iespējams saņemt katehētisko mācību un piedalīties svētdienu un baznīcas svētku dienu euharistiskajās celebrācijās, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi,” skaidro V.Bogdanovs.
Iebilst tradicionālās konfesijas
Par līguma noslēgšanu kritiku pauduši vairāki tradicionālo konfesiju vadītāji, kas uzskata, ka katoļu baznīcai radītas nepamatotas privilēģijas salīdzinājumā ar pārējām tradicionālām baznīcām. Alūksnes luterāņu baznīcas mācītājs Ilgonis Alpe domā, ka šāds līgums “paceļ” katoļu baznīcu citu konfesiju starpā. “Ir panākta šīs Baznīcas aizsardzība,” saka I.Alpe. Un viņš domā, ka arī luterāņu baznīcai būtu vēlama šāda valstiska aizsardzība, jo tāda neesot bijusi un, viņaprāt, drīzumā arī nebūs.
Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Atis Bambāns uzsver, ka savu vērtējumu viņš par šo Konkordāta līgumu var dot tikai kā kristietis un draudzes locekli, nevis pārstāvēt visas luteriskās baznīcas viedokli šajā jautājumā. “Mēs nedzīvojam 16.gadsimtā. Daļai citu konfesiju locekļu, arī mācītājiem, ir šaubas un iebildumi, ka viena kristīgā Baznīca slēdz līgumu ar valsti. Es uzskatu, ka nav jāskatās, ko dara cita Baznīca – jāmeklē paskaidrojumi vai jārīkojas līdzīgi, bet jāsaredz pašiem sevi,” saka A.Bambāns. Viņš cer, ka šā līguma noslēgšana dos vēl vienu pozitīvu iemeslu luteriskajai Baznīcai kopumā vēlreiz pārvērtēt pašiem sevi
Saņemot kritiku no tradicionālajām konfesijām, izstrādāti grozījumi reliģisko organizāciju likumā, kas paredz līguma noslēgšanu starp valsti un arī citām reliģiskajām konfesijām.
