Ja viņa gaidīs vēl kādu stundu, tad rokas un kājas būs vienās pumpās, Asnāte nosprieda.
Ja viņa gaidīs vēl kādu stundu, tad rokas un kājas būs vienās pumpās, Asnāte nosprieda.
Viņš vēl nenāca. Ozola zaros iečabējās vējš. Pie kādas attālas sētas ierējās suns, un Asnātei uz mirkli kļuva skumji, ja nu viņš neatnāk? Nē, nē, meitene sevi mierināja. Viņš teica: gaidi rītvakar pie ozola.
– U – hu – hu – hū! – tuvējā mežā iesaucās pūce. Putns medīja peles, un tam nebija nekādas daļas par nobijušos meiteni, kuru iztrūcināja ar saviem kliedzieniem. Asnāte trūkās kājās. Viņa ies atpakaļ uz internātu, gan jau pusceļā sastaps puisi.
Pūce, laiku pa laikam iekliegdamās, laidelējās pavisam tuvu. Tuvējā pļavā pie dīķa skanēja smiekli. Svaigais nakts gaiss skaņas izplatīja tālu jo tālu. Asnāte nomierinājās, cilvēki, nav ko baidīties. Taka vijās gar pļavu. Asnāte centās klusi un nemanāmi paslīdēt garām, jo šos smieklus viņa pazina. Skanīgi kā zvārguļi, piesātināti ar prieku un gavilēm. Ja Stella viņu pamanīs, rājiens būs kā likts. Jautās, kur viņa klaiņo nakts laikā. Kārtīgām meitenēm sen ir jābūt gultiņā un jāsapņo vismaz pirmais sapnis.
– Ai! – iespiedzās Stella, ūdenī atskanēja plunkšķis. Asnāte apstājās, nezinādama, ko iesākt. Varbūt Stellai paslīdēja kāja un viņa tagad slīkst?
– Tu esi mana nāriņa! – Asnāte izdzirdēja vīrieša balsi. Kā strāvas sitienu dabūjusi, meitene sastinga. Neticēdama savām ausīm, viņa mēģināja saskatīt vīrieti. Tas nevar būt! Tas nav iespējams!…
– Bruno, tu mani noslīcināsi, – Stella ķiķināja.
– Es tev veikšu mākslīgo elpināšanu, – Bruno izkāpa no ūdens, rokās turēdams sievieti. Garajā zālē viņš saudzīgi noguldīja Stellu.
Asnāte metās skriet.
Bruno…Stella… Bruno ar Stellu… Viņas princis…
Meitene apstājās tikai netālu pie skolas. Pieplakusi baltajam bērza stumbram, viņa sāka raudāt. Bērzs klusēja. Neskaitāmas reizes meitene bija lējusi asaras un žēlojusies kokam. Šoreiz asaras bija īpaši rūgtas. Tā varēja apraudāt tikai pirmo mīlestību.
***
Tāļa Tālberga jubilejai, šķiet, gatavojās visa apkārtne. Sievas radi, sametuši kopīgā katlā latus, bija izlēmuši pasniegt gumijas laivu un telti. Pagasta vecis, kurš savos pirkstos katru santīmu apgrozīja vairākas reizes, pirms laida to apgrozībā, pēkšņi izrādījās dāsns un paaicināja no pilsētas populāru ansambli, lai tas pagasta kultūras namā sniegtu bezmaksas koncertu. Pēc koncerta bija paredzēta direktora Tāļa sumināšana. Kā lai neapsveic tik lādzīgu, sirsnīgu un visu mīļotu Tāli?
Skolas pavāres Dina un Leokādija jau otru dienu vārīja, cepa un šmorēja. Sagatavotie gaļas izstrādājumi aizņēma lielo ledusskapi. Pie mīklas izstrādājumiem pavāres ķērās pēdīgā kārtā. Jau rītā visam vajadzēja būt gatavam. Lai virējas ātrāk sagatavotu, bija norīkotas par palīdzēm dažas lielākās meitenes. Gan jau pašām dzīvē noderēs, kad skola būs aiz muguras.
