20.gadsimtā Latvijā astoņas reizes mainījusies politiskā iekārta. Katrs nākamais valdītājs varu centies apstiprināt ar iepriekšējo simbolu novākšanu un jaunu celšanu.
20.gadsimtā Latvijā astoņas reizes mainījusies politiskā iekārta. Katrs nākamais valdītājs varu centies apstiprināt ar iepriekšējo simbolu novākšanu un jaunu celšanu. Arī mūsu pilsētai Gulbenei tas nav gājis secen. Ir laiks, kad ceļ, ir laiks, kad iznīcina un aizmirst, tad atkal nāk laiks, kad jāatjauno aizmirstais.
Fotokonkurss “Gulbenei – 75” ir tapis zīmīgā laikā, kad katrs, ja grib un ir vēlēšanās, var atkal celt gaismā fotogrāfijās fiksētos pagājušos laikus. Fotografēts taču tiek nevis noglabāšanai tālākā atvilktnē, bet atmiņai. Man un mums visiem – šodienai, lai smeltos jaunas atziņas. Mācītos mūža garumā pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantot mums atvēlēto laiku uz šīs zemes. Viss pastāv mainībā.
Vēstures notikumi uzskatāmi parāda, ka Latvijas valsts liktenis ir bijis mūsu pašu rokās. No Latvijas pilsoņu drosmes (un ne tikai) atkarīga valsts un līdz ar to katra te dzīvojošā liktenis. Jau 1920.gada janvārī Latvijas armija izkaroja galīgo Latvijas apvienošanu tās etnogrāfiskajās robežās un neatkarību.
Fotouzņēmums tapis pie Vecgulbenes muižas Baltās pils (tagad Brīvības iela 12). Par to ļauj spriest fotogrāfijas fonā labi saskatāmā skulptūra. Starp baltās pils torni un saimniecības ēkām redzamā ir Agrikultūras skulptūra.
Fotouzņēmums varētu būt tapis 1920.gada 13.februārī, kad toreiz Vecgulbenē ar pavadītājiem ieradās Ministru prezidents K.Ulmanis. (Fakti no grāmatas “Gulbenes Draudzes skola 1733 – 1933”, izdota 1933.gadā). Tajā laikā draudzes skolā kādu laiku dzīvoja arī Latgales divīzijas komandieris ģenerālis (toreiz pulkvedis) K.Berķis ar ģimeni.
Izmantojot enciklopēdisko biogrāfisko vārdnīcu “Lāčplēša ordeņa kavalieri” (izdevusi “Jāņa sēta”, 1995.g.), kā arī grāmatu “Latvijas augstākie virsnieki 1918 – 1940” (izdevis Latvijas valsts vēstures arhīvs) pēc šajos izdevumos publicētajām fotogrāfijām mēģināts noskaidrot ģenerāļa M.Peniķa divsējuma grāmatas “Latvijas atbrīvošanas kara vēsture” (izdevusi “Literatūra” 1938.gadā Rīgā) 337.lappusē esošajā fotouzņēmumā redzamās personas militārās formās.
Pirmais no kreisās franču formā (pēc Latvijas Kara muzeja speciālistu domām no Kara muzeja vēstules man) ir ģenerālis Nišels Albērs (Niesel Henri Albert), sabiedroto Augstākās padomes priekšsēdētājs Latvijā.
Automobilī blakus Ministru prezidentam otrais no kreisās sēž K.Ulmaņa sekretārs J.Druva, vēlākais “Brīvās Zemes” redaktors.
Trešais no kreisās – pats Kārlis Ulmanis, lielā mērā nākamais Latvijas politiskā kursa noteicējs, likteņa lēmējs.
Ceturtais no kreisās stāv Latgales divīzijas komandieris Krišjānis Berķis, pulkvedis.
Piektais – Alfrēds Rapa, no 1920.gada janvāra bija Latgales artilērijas pulka jaunākais veterinārais ārsts. Sestais – nezināms.
Septītais – Ervīns Pētersons, leitnants, no 1919.gada beigām Latgales divīzijas transporta priekšnieks, vēlāk štāba saimniecības priekšnieks.
Astotais – Jānis Privka, virsleitnants, Latgales divīzijas izmeklēšanas tiesnesis.
Devītais – topošais ģenerālis Žanis Bahs, toreiz armijas virspavēlnieka štāba operatīvās daļas priekšnieks.
Visdažādākos pieminekļus ceļ varoņu teikas un kareiviskas leģendas. Mēs dzīvojam vēsturiskiem faktiem un personībām pildītā laikā, kas aptver ne tikai militāros, bet arī citus aspektus.
