Ministru kabinets atbalstījis 4 325 205 latu vērtu Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu šāgada pirmajam ceturksnim, kas izstrādāta pēc izvirzītajiem ilglaicīguma un stabilitātes principiem.
Ministru kabinets atbalstījis 4 325 205 latu vērtu Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu šāgada pirmajam ceturksnim, kas izstrādāta pēc izvirzītajiem ilglaicīguma un stabilitātes principiem, pamatojoties uz Lauksaimniecības attīstības gada programmu, kas atbilst Lauksaimniecības likuma prasībām. Tā ir viena ceturtā daļa no pērn subsīdijām izlietotās naudas.
“Lauksaimniecības subsīdijas tikai vienam ceturksnim apstiprinātas pirmo reizi,” saka rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālisti.
Lauksaimnieki šajā gadā pirmo reizi varēs saņemt maksājumus, sākot no vienas govs un pirmā hektāra. Subsīdija par govi mēnesī ir 5,50 lati. Pārraudzībā tai jāatrodas vismaz no 2002.gada 1.oktobra. Par vienu graudaugu hektāru subsīdijās izmaksās 16,50 latus. Konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne skaidro, ka tad, ja izmantota nesertificēta graudaugu sēkla, hektāra subsīdija ir divas reizes mazāka.
Pērn par vienu govi, ja ganāmpulkā bija vismaz septiņas govis, mēnesī maksāja piecus latus, bet par hektāru sējumu, ja to platība bija vismaz 20 hektāri – 15 latus.
Subsīdiju pagaidu nolikumā iekļauta jauna sadaļa “Augšņu agroķīmiskā izpēte”. Tas nozīmē, ka valsts pirmo reizi subsidēs augsnes analīzes.
Speciālisti skaidro, ka valsts atbalsts lauksaimniecībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par trīs procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem. Subsīdiju mērķis ir sekmēt ražošanas efektivitāti un konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū.
Subsīdiju valsts programmu pirmajam ceturksnim uz valdības sēdi virzīja Zemkopības ministrija, lai nodrošinātu maksājumus pirmajam ceturksnim. Naudas sadalījums lauksaimniecībai visa gada garumā būs zināms tad, kad Saeima sāks skatīt valsts budžetu.
