Dzirkstele.lv
„Dzīve ir skaista, un tā jāpieņem ar prieku!” saku sev uzmundrinošus vārdus, atminoties pasākumu, kurā bija gods piedalīties – novada pensionāru padomes valdes izbraukuma sēde notika Tirzā. Divus niknās “koronas” pandēmijas gadus esmu bijusi ārpus plašākas sabiedrības, tāpēc metos atgūt zaudēto socializācijas iespēju.
Es gribu un varu lepoties ar savu pagastu! Te pastāv skola, kultūras nams, bet baltā baznīca ir vecākā novadā un ir kā pagasta simbols. Mums ir bagātas kultūras vērtības. Mēs mīlam humoru, ko apliecina arī Tirzas pagasta ģerbonis, kas ir vienīgais ar tādu humora vēstījumu, ka reizēm man liekas, ka tā kā par traku… Es cienu un mīlu Tirzas devumu sabiedrībai un ceru, ka tas būs vēl kuplāks. Piecas manas dzimtas paaudzes vadījušas un vada te savas dzīves gaitas. Ja man par sevi jāpasaka īsi un kodolīgi, tad tas skan tā: „Es arī tikai rudzu grauds, man Tirzā bijis arams dzīves lauks!” Tās manis sacerētās rindas radušās pirms vairākiem gadiem.
Izbaudījusi Tirzas kultūras namā vecākajai paaudzei un sabiedrībai pievērsto novada valdes un pensionāru padomes uzmanību, vēlos padalīties ar iespaidiem un gūto informāciju. Pulcēšanos vadīja Gulbenes novada pensionāru biedrības „Atspulgs 5” vadītāja un dvēsele Anna Vīgante un Gulbenes pilsētas pensionāru padomes valdes priekšsēdētājs Aivars Circens (pēc agrāko laiku kritērijiem viņu varētu nosaukt par novada runasvīru vārda labākajā nozīmē). Pārējo rīkotāju ēnā nepalika arī Antra Bariņa, kura ir atbildīga par Tirzas pensionāru pulku, aktīva pašdarbniece un enerģijas pārpilns cilvēks. Kultūras nama vadītāju un mūsu kultūras eņģeli Aldu Alberti varu tikai apbrīnot par jebkuras Tirzā kopā būšanas saišu saturēšanu un enerģiju!
Ar lielu interesi iedziļinājos statistiskajos mūsu valsts pensionāru dzīves rādītājos un vidējā pensionāra atainojumā. Oficiālie dati dokumentos, kurus saņēma katrs pagastu pārstāvis, ir pārskatāmi redzams: Latvijā kopā ir 435 376 personas ar vidējo vecumu 74 gadi un vidējā pensija valstī ir 433 eiro. Mums vidējais pensijas lielums novada pagastos ir ļoti dažāds – no 241 līdz 424 eiro mēnesī, bet 15 procentiem ir minimālā pensija (157 eiro). Kopā mūsu novadā ir 4395 pensionāri. Dokumentos ciparu formā atspoguļojas pensionāru mūža guvums un kopējais ekonomisko rādītāju fons. Te atspoguļojas arī valdības veikumi un neveiksmes valsts neatkarības gados. Gribētos ticēt ieplānoto pasākumu realitātei un kopīgā darba veiksmei! Mēs esam tik dažādi un veidojam kā zobrata zobi gan savu ģimeni, gan kopienu un valsti. Viss ir saistīts. Savus finansiālos robus iecirtusi arī pasaules Covid–19 pandēmija. Pensionāriem kā kompensācija pieaugušajiem izdevumiem piešķirts gan vakcinēšanās pabalsts 20 eiro, gan atbalsts energoresursu sadārdzināšanās sakarā (80 eiro kopā 5 mēnešus). Valstī finansiālo iespēju robežās ir padomāts – pensiju indeksāciju veikšot jau ar 1.septembri, un tā būšot manāmi lielāka katram pagasta pensionāram. Gaidīsim!
Mūsu – pensionāru – skaitliski ir daudz, sabiedrība ir novecojusi, un katrs bijis ar lielāku vai mazāku pienesumu savai kopienai, ģimenei un valstij. Katrs pagasts ir bijis sliktāk vai labāk ekonomiski situēts, un būtu ideāli, ja pensionārus nedalītu bagātos, nabagos un vidējos, bet valstiski visi būtu vienādi, kā agrāk teica – kā Dieva priekšā. Apstiprinātajā Valsts sociālo pakalpojumu pilnveidošanas plānā starp daudzajiem, it kā vispārinātajiem darba pilnveidošanas plāniem pievērsu uzmanību frāzei: “Stiprināt sabiedrības uzticēšanos sociālajam darbiniekam, kuri nereti ir pirmie un galvenie atbalsta sniedzēji noteiktās dzīves situācijās.” Ļoti pieķēros šai frāzei ar cerību, ka arī šī palīdzība tiks pilnveidota un attieksies uz visiem pensionāriem, ne tikai trūcīgajiem kopienas locekļiem. Nav jau noslēpums, ka daži darbspējīgie vēlas dzīvot tikai no pabalstiem, pārtikas pakām un pensionārs ir kā ģimenes atbalsts.
Nopriecājos, ka 20.maijā Galgauskas pagasta sporta laukumā notiks Gulbenes novada senioru (no 50 gadu vecuma) svētki: būs sportiski un atraktīvi pasākumi, radošā darbnīca ”Esam laukos”. Līdz 18.maijam jāiesniedz pieteikumi pie sava pensionāru padomes aktīvista vai elektroniski “annavigante@inbox.lv”, vai pie galvenās tiesneses Daces Ančas (29295359).
Izskanēja aicinājums, ierodoties uz šo svētku pasākumu, dāvināt rožu stādu Galgauskai, kas ar mūsu laba vēlējumu ilgi ziedēs un kuplos pie Galgauskas tautas nama.
Tirzas pasākumā no Zaļo un zemnieku savienības saņēmām sveicienā saulespuķu un amarantu sēklas kā aicinājumu solidarizēties ar Ukrainu. Es šīs “saulaines” sēju jau gadiem. Tik košs un cēls ir šis saules zieds un tagad arī mūsu sirdīs kā citāds simbols. Arī Latvija pielijusi ar dzelteni zilā simbola krāsām!
Notika arī pašdarbnieku (pārsvarā senioru) priekšnesumi, sekoja arī sapulcēto sveikšana dzīves jubilejas reizēs. Tradīcija sveikt katrā izbraukuma sesijā mēneša jubilārus bija aizkustinoša: smaidi, ziedi, uzmundrinājumi un pacienājumi! Es guvu pozitīvu un pat tādu kā bērnišķīgu eiforiju, kad spontāni, fotografējoties kopīgai bildei un dziedot kopā apsveikuma dziesmu, izrāvos grupas priekšā un diriģēju daudzbalsīgo spontāni radušos ansambli. Tas bija kā pārsteigums man pašai. Ļoti emocionāli! Nekad tā nebiju aizrāvusies! Nezinu, kā savus pagastus prezentē citur, bet uz mūsu Biedrības nama skatuves skanēja jestras melodijas un līnijdeju kopa rādīja, kā var uzdrīkstēties dejot un priecāties par dzīvi, par sevi un pavasari arī mūža solīdos gados. Mūsu aktīvie un dzīvesgudrie pensionāri to lieliski prot! Tikai jāuzdrīkstas, jākustas, un pozitīvās emocijas būs klāt!
– Ieva Bērziņa
