Līga un Ojārs: no liktenīgās satikšanās kopā pavadījuši vairāk nekā 13 gadus. Starēnieši Līga un Ojārs Nogobodi uzskata, ka mīlestība nav tikai skatīšanās vienam uz otru. Mīlestība ir skatīšanās vienā virzienā, domāt, ilgoties un sapņot vienādi.
Līga un Ojārs: no liktenīgās satikšanās kopā pavadījuši vairāk nekā 13 gadus.
Starēnieši Līga un Ojārs Nogobodi uzskata, ka mīlestība nav tikai skatīšanās vienam uz otru. Mīlestība ir skatīšanās vienā virzienā, domāt, ilgoties un sapņot vienādi. Varbūt tādēļ viņi abi atzīst, ka kopdzīves nu jau gandrīz 13 gados jūtot, ka mīlestība ar katru dienu kļūst arvien stiprāka.
“Kad iepazināmies, Valentīndienu neviens nesvinēja. Sieviešu dienu 8.martā gan. Svētku nekad nav par daudz, tomēr, ja mīlestībai atvēl vienu dienu, tas ir par maz. Mīlestībai starp diviem cilvēkiem jāvalda visa gada garumā. Sievietēm uzmanība jāvelta pēc iespējas vairāk. Labu vārdu un mīļu skatienu nekad nevar būt par daudz,” secina Ojārs.
Arī viņu mājās Valentīndienā neliela svētku noskaņa tomēr būšot. Līga parūpēsies par garšīgām vakariņām, bet Ojārs gādās nelielu pārsteigumu.
“Mīlestība man nozīmē otru saprast. Gadu gaitā, pašiem nemanot, esam viens otram pierīvējušies un pielāgojušies. Sākumā es nekādi nevarēju pieņemt, ka Ojārs stundām ilgi varēja skatīties sporta pārraides. Tagad ar to esmu samierinājusies. Es labāk Ojāru varēju izprast tad, kad sāku strādāt, gāju sabiedrībā,” secina Līga.
Ojārs atzīst, ka mīlestība sastāv no mazām laimītēm. No saskanīgām savstarpējām attiecībām, apmierinātības ar darbu un apjausmu, ka mājās gaida sieva un bērni.
“Patīkami, ja brīdī, kad kavējies, zini, ka kāds par tevi domā un nepacietībā gaida pārnākam,” saka Ojārs.
Mīlestībai var nejauši nodarīt pāri. Ieplēst brūci, kuru pēc tam grūti aizmirst. Līga un Ojārs uzskata, ka mīlestībā svarīgākā ir uzticība un, ja vajadzīgs, piedošana.
“Tagad moderni mēdz teikt, ka visam jābūt caurskatāmam. Arī attiecībām tādām jābūt, tad arī var izvairīties no visādām tenkām un nebūšanām,” domā Līga.
Spuru sacelšana gaisā neder
“Šajos gados lielas nesaskaņas nav bijušas. Ja kādā jautājumā domas nesakrīt, tad savu viedokli uzspiest nevar. Ir jārēķinās ar otru cilvēku. Un, ja rodas kādas problēmas, “spuru sacelšana gaisā”, dienu ilga nerunāšana neko nedod un neatrisina. Mēs esam iemācījušies viens otru uzklausīt,” atzīst Ojārs.
Katru vakaru abi pārrunā, kas dienā piedzīvots un izjusts. Viņiem ir sajūta, ka kopā nodzīvoti nevis 13 gadi, bet garš mūžs. Kad viņi iepazinās, Ojārs nezinājis, ka Līga ir lieliska kulināre. Savukārt Ojāra kaislība – medības. Tā viņi viens otru papildinot, piemēram, rudenī pēc veiksmīgām medībām.
Nelielā kopmītņu istabiņā, bet laimīgi
Kaut arī pagājuši vairāki gadi kopš liktenīgās satikšanās Jelgavā Lauksaimniecības akadēmijas studentu ballītē, abi atzīst, ka cerēšanās un romantisko attiecību laiks ir ieildzis.
“Protams, vairs nav satraukums un galvā pavasaris, tomēr vēl joprojām pasākumus apmeklējam kopā, katru vasaru dodamies uz abu darbavietu sporta spēlēm. Bērnus ņemam līdzi,” saka Līga.
Abi mācījās Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā. Reizi nedēļā studentiem rīkoja balles. Viena bijusi liktenīga, jo Ojārs starp visām citām meitenēm ieraudzījis Līgu. Ojārs nebija izsapņojis ideālas sievas tēlu. “Es paļāvos sirdsbalsij. Vienmēr domāju, ka tā, kuru patiesi iemīlēšu, būs man lemta,” atceras Ojārs.
Līga gan smejot piebilst, ka bijis viens noteikums, lai draugs un nākamais vīrs būtu nesmēķētājs. “Tāds Ojārs bija un šā netikuma viņam nav arī tagad,” saka Līga.
Kāzas abi svinējuši 21. jūlijā. Tas viņiem licies nozīmīgs skaitlis. Acīte. Abi bijuši studenti un atzīst, ka kāzas varēja svinēt tikai un vienīgi ar vecāku atbalstu.
5.kursā piedzima abu pirmais dēls Kristaps, un Ojārs ar Līgu smej, ka viņš piedalījies abu diplomdarbu rakstīšanā un aizstāvēšanā. Dzīvojuši dažu kvadrātmetru lielā kopmītņu istabiņā. Un bijuši laimīgi.
Buča no rīta – vēlējums labai dienai
Ojārs un Līga atzīst, ka bērni neļauj aizmirsties, ļauties neprātībām. Un trīs atvasītes ir viņu lielākā bagātība. Jaukākie brīži un pārsteigumi – tie visi ir bērnu sarūpēti.
Vai greizsirdība piestāv mīlestībai? Abi smej, ka tikai veselīgās devās. Slimīga greizsirdība pat vislielāko mīlestību izputina.
“Nesen abi atzinām, ka mūsu mīlestība kļūst arvien stiprāka. Grūti dzīvot bez otra. To pierāda tās dienas, kad esmu komandējumā. Nedēļa šķiet divtik gara. Katru dienu uzsākot, viens otram sniedzam buču. Tas ir vēlējums labai dienai. Kas zina, kā pa dienu ies, ko tā sniegs. Bet “rīta buča” var aizēnot daudzas nebūšanas,” atzīst Ojārs.
