Šogad jau otrreiz speciālisti novēro laika apstākļu izraisītus zivju slāpšanas draudus ūdenskrātuvēs, kurās neieplūst tekošie ūdeņi un ir bieza ledus kārta.
Šogad jau otrreiz speciālisti novēro laika apstākļu izraisītus zivju slāpšanas draudus ūdenskrātuvēs, kurās neieplūst tekošie ūdeņi un ir bieza ledus kārta.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes inspektors Jānis Zeltiņš laikrakstam saka, ka šonedēļ speciālisti apsekos reģiona ūdenskrātuves un novērtēs situāciju. Dienā paredzēts apsekot apmēram desmit ezerus, katrā no tiem izdarot kontrolurbumu, izmērot skābekļa daudzumu un temperatūru. “Jānovērtē ūdenskrātuve – vai ūdens smird vai ne. Ja ūdens sāk nelabi ost, ne par ko labu tas neliecina. Zivju slāpšanu tad novērst ir ļoti grūti. Jāveido āliņģi un aukstā laikā tie jāatjauno divas reizes dienā. Mazās privātajās ūdenskrātuvēs to var darīt, bet lielos masīvos – grūti,” saka J.Zeltiņš.
Viņš pauž, ka zivju slāpšana galvenokārt iespējama seklās ūdenskrātuvēs, kurās nav ūdens cirkulācijas. Gada sākumā mazajā Virānes ezerā Madonas rajonā zivis noslāpa. Turpretim lielajā Virānes ezerā, kas atrodas Gulbenes rajona Tirzas pagastā, situācija ir optimistiskāka. Problēmas droši vien esot daudzos mazajos dīķos. “Cilvēki zvana un jautā, ko darīt, lai zivis neslāptu. Ir jāveido āliņģi, lai gan ar to vien var būt par maz,” saka Vides pārvaldes Gulbenes nodaļas vadītājs Jānis Lūkins. Madonas rajona Klānu mežniecības mežzinis Armands Cirsis laikrakstam stāsta, ka Lubāna ezerā šoziem ir zemāks ūdens līmenis nekā citus gadus. “Makšķernieki no krasta ezerā noiet četrus kilometrus, un ar urbi āliņģī atduras pret dūņām. Makšķerē asarus,” saka A.Cirsis. Ja, urbjot āliņģus, tajos uzpeld vaboles un sīkas zivtiņas, tad ir skaidrs, ka zivis slāpst.
Savukārt Alūksnes ezerā, kas ir viena no lielākajām ūdenskrātuvēm reģionā, pagaidām zivju slāpšana nav novērota. Arī Gulbenes rajona lielākajās ūdenskrātuvēs – Stāmerienas, Ludza un Pogas ezerā zivis neslāpst.
