Latvija nebija pārstāvēta skandalozajā lietā starptautiskajā arbitrāžas tiesas procesā Stokholmā, jo uzskatījusi šo jautājumu par neatbilstošu Latvijas un Zviedrijas līgumam par savstarpējo investīciju aizsardzību.
Latvija nebija pārstāvēta skandalozajā lietā starptautiskajā arbitrāžas tiesas procesā Stokholmā, jo uzskatījusi šo jautājumu par neatbilstošu Latvijas un Zviedrijas līgumam par savstarpējo investīciju aizsardzību. Tā trešdien sacīja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš.
Viņš uzsvēra, ka lēmums nepiedalīties tiesas procesā ir pieņemts iepriekšējā ārlietu ministra Valda Birkava darbības laikā. Tomēr viņš šādu nostāju vērtēja kā loģisku, jo citādi ar Latvijas pārstāvniecību arbitrāžas tiesā vienlaikus būtu atzīta šīs problēmas pakļautība investīciju aizsardzības līgumam.
Viņš atgādināja, ka Latvija tiesā zaudējusi daudz mazāku summu, nekā tika prasīts sākotnēji. Latvijas un Zviedrijas līgumā ir noteikti kritēriji, kādi jāizpilda, lai konkrētās firmas ieguldījums tiktu uzskatīts par investīciju. Pēc līguma, ārvalstu investoram pirms darbības uzsākšanas jānodibina SIA vai akciju sabiedrība. Tomēr gadījumā ar zviedru kuģi, kura sagriešanas dēļ tagad Latvijai būs jāmaksā vairāk nekā 3 miljoni ASV dolāru, uzņēmums nodibināts 1993.gada oktobrī, kaut arī kuģis atvilkts jau aprīlī. Bijušas arī vairākas citas neskaidrības, un to dēļ nav bijis pamats uzskatīt, ka būtu ieguldītas kādas investīcijas.
Latvija pirms apmēram divām nedēļām zaudēja tiesas procesu starptautiskā arbitrāžas tiesā Stokholmā, kuras dēļ valstij var nākties no budžeta atmaksāt 3,1 miljonu ASV dolāru.
Lieta saistīta ar kuģi, kas uz Rīgu tika atvilkts 1993.gadā. Zviedrijas firma “Swede Balt” bija paredzējusi kuģī iekārtot uzņēmēju centru un ar Rīgas Kurzemes priekšpilsētas valdi tika noslēgts pagaidu zemes nomas līgums par kuģa noenkurošanu Zunda kanālā.
Iecerētie projekti netika veiksmīgi īstenoti un pēc laika valsts institūcijas nolēma kuģi sazāģēt metāllūžņos, jo tas draudēja nogrimt. Pirmās zviedru puses pretenzijas pret šādu rīcību parādījās 1996.gadā, kad Ārlietu ministrija saņēma notu ar prasību atmaksāt 5,5 miljonus ASV dolāru. Tomēr 1997. gadā Zviedrija prasīja atmaksāt jau 11 miljonus dolāru, bet vēlāk summa samazināta līdz 6,8 miljoniem.
Vēlāk Zviedrijas puse Latviju iesūdzēja tiesā un starptautiskā arbitrāžas tiesa nolēma par labu Zviedrijas firmai – lēmums paredz atmaksāt vairāk nekā trīs miljonus dolāru.
Starptautiskās arbitrāžas tiesas lēmumu nevar pār-sūdzēt, tomēr Latvijas juristi pieprasījuši par to paskaidrojumus. Savukārt prokuratūra sākusi pārbaudi, lai noskaidrotu vai notikušajā nav vainojama kāda no Latvijas amatpersonām.
