Gulbenes un Alūksnes bāriņtiesu un pagasttiesu pārstāvji, tiekoties ar Bāriņtiesu un pagasttiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāju B. Melderi un Valsts cilvēktiesību biroja direktoru O. Brūveru, atzina, ka darbu traucē nesakārtotā likumdošana.
Gulbenes un Alūksnes bāriņtiesu un pagasttiesu pārstāvji pagājušajā nedēļā, tiekoties ar Bāriņtiesu un pagasttiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāju Baibu Melderi un Valsts cilvēktiesību biroja direktoru Olafu Brūveru, atzina, ka darbu traucē nesakārtotā likumdošana.
Pašvaldību līdzekļu trūkuma dēļ ir problemātiski nokļūt līdz nelabvēlīgajām ģimenēm, kā arī bērnu nogādāt psiholoģiskās palīdzības centros.
“Valsts cilvēktiesību birojs pērn saņēmis vairāk par 5000 sūdzībām. Ir bijušas sūdzības arī par to, ka pašvaldībās neievēro cilvēktiesības. Piemēram, iedzīvotājs lūdz kādu palīdzību, bet pašvaldības pārstāvji to noraida, nesniedz konsultācijas. Kādā Latgales pagastā iedzīvotājs meklē izziņu, lai varētu atjaunot īpašuma tiesības. Divus gadus pašvaldībā aizbildinājās, ka nav vajadzīgo dokumentu, lai šādu izziņu sniegtu. Cilvēks vērsās cilvēktiesību birojā, man atlika tikai piezvanīt šai pašvaldībai un izziņa atradās,” saka O. Brūvers un piemin, ka šādu gadījumu ir daudz, tikai cilvēki nemeklē palīdzību.
Ir saņemtas sūdzības arī par to, ka šķirtie vecāki nevar sadalīt apmeklējuma laikus. Bāriņtiesas bieži vien noteikušas konkrētu mēneša dienu. Sākas strīdi, jo vecāki nevar vienoties, kur varētu notikt tikšanās, cik ilga tā drīkst būt. O. Brūvers iesaka noteikt precīzu vietu un laiku.
Reizēm vecāki sūdzējušies, ka bāriņtiesa it kā nelikumīgi pārtraukusi vecāku varu un nodevusi bērnu adopcijā. Tomēr līdz šim nav pierādījies, ka saņemtās pretenzijas bijušas pamatotas.
“Ja ir aizdomas, ka bērns cietis vardarbību ģimenē, nekavējoties jāgatavo vēstule policijai. Mēs nevaram klusēt. Protams, bieži vien ierosina lietu, bet pierādījumu trūkuma dēļ to izbeidz. Reizēm mēs sevi šaustām, vai nenodarīsim pāri bērnam un vai viņš pēc izmeklēšanas varēs atgriezties ģimenē. Man bija pieredze, ka kāda meitene atzina, ka viņas māte uzturējusi ar viņu neķītrus sakarus. Ja meitene to pati atzīst, tad nedrīkst klusēt. Arī tad, ja mēs par tādiem gadījumiem dzirdam no attāliem cilvēkiem,” atzina B.Meldere.
Viņa norāda, ka bāriņtiesu un pagastiesu darbiniekiem būtu nepieciešams stāties asociācijā un kopīgi aizstāvēt savas un bērnu tiesības.
