Dzirkstele.lv
Stādīt kokus Vecgulbenes muižas parkā pirmā domu izteica Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza. Nāca vēsts par Ernsta Glika (1654-1705) ozolu stādīšanas akciju Latvijā, kuru organizē evaņģēliski luteriskā baznīca. Un tā arī uz Gulbeni atceļoja no E.Glika Alūksnē stādīto ozolu zīlēm izdiedzētie stādi. Tie tagad zaļos no Brīvības ielas labi pārredzamā vietā. Sestdien, 7.maijā, luterāņu draudzes pārstāvji, muzeja darbinieki, interesenti pulcējās kopā ozolu stādīšanas talkā. Iestādīja 7 kociņus. Pirmdien, 9.maijā, draudze pabeidza stādīšanu ar vēl 3 ozoliem.
Kā zināms, E.Gliks pirmais latviski pārtulkoja Bībeli. Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs Ilgvars Matīss atgādināja – E.Gliks tulkošanu veica laikā no 1685. līdz 1689.gadam. Par godu šim notikumam E.Gliks toreiz Alūksnes mācītājmuižas parkā iestādīja divus ozolus, kuri zaļo joprojām. 2016.gada rudenī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes darbinieki Alūksnes mācītājmuižā salasīja aptuveni 15 kilogramus zīļu. Tās iesēja akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Jelgavas audzētavā. Un šogad E.Glika jaunie ozoliņi tiek stādīti visā Latvijā – pie baznīcām, draudžu namiem, kā arī parkos, pie muzejiem, skolām sadarbībā ar vietējām pašvaldībām.
I.Matīss sacīja: “Esmu burtiski uzaudzis zem E.Glika ozoliem, jo Alūksne ir mana dzimtā pilsēta. Un Alūksnes draudze ir mana dzimtā draudze. Bērnībā un pusaudža gados daudz laika ir pavadīts Bībeles muzejā un pašā dievnamā.”
Mācītājs uzsvēra E.Glika darbības ētisko pusi. Būdams vācietis, viņš nevēlējās uzspiest Dieva vārdu vācu valodā, viņš necentās latviešus vāciskot. Tieši otrādi – E.Gliks vēlējās izcelt latviešu nacionālo identitāti, latviešu dzimto valodu, sludinot Dieva vārdu latviski.
I.Matīss vilka paralēles ar šodienu. Viņš pauda – sāp tas, kā Krievijas oficiālā politika un militārā agresija noniecina ne tikai ukraiņu valodu, bet arī Ukrainas valsti un tautu. Simboliski par to liecina tas, ka ukrainisko Mariupoles nosaukumu iekarotāji ir nomainījuši pret krieviskotu variantu. “Sākoties karam Ukrainā, Krievijas Federācijas prezidenta uzruna bija – ka tādas tautas vispār nav, ka ukraiņu nav, ka tādas valsts vispār nav, ka tas ir tikai tāds izdomājums. Arī ar mūsu valsti Latviju varēja tā notikt. Cik tad lieli esam mēs, salīdzinot ar ukraiņiem? Maza, maza saujiņa! Arī mūsu valodu būtu bijis ļoti viegli iznīcināt,” teica I.Matīss. Viņš pauda, ka uz Ukrainas kara fona šodien cilvēkiem jādomā, kā vairāk stādīt, nevis iznīcināt, daudz vairāk iedēstīt kaut ko labu.
V.Vorza, piedaloties ozolu stādīšanā Vecgulbenes muižā iepretim Baltajai pilij, teica: “Lai tas simbolizē to, ka mēs dzīvojam brīvā Latvijā!”
Ozolu stādīšanu Vecgulbenē pavadīja svētīšana, kopīga tēvreize, Bībeles lasījumi un Dieva dziesmas.
– Diāna Odumiņa
Fakti
* 2022.gadā Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) atzīmē Reformācijai Latvijā 500 un LELB 100 gadu jubilejas. Jubilejas gada ietvaros tiek realizēts vērienīgs projekts “Glika ozoli”, kad dažādās Latvijas vietās tiek stādīti ozoli, kas izaudzēti no Johana Ernsta Glika pirms vairāk nekā 300 gadiem Alūksnē stādīto ozolu zīlēm. Vēlējums – lai ozoli izplatās pa visu Latviju, kā izplatījās Dieva vārds līdz ar Ernsta Glika tulkoto Bībeli.
Informācijas avots: LELB
