Sākoties rudens sezonai, atkal vērīgāk pētām veikalu skatlogus, meklēdami lētas, ērtas un siltas kurpes drēgnajam, saltajam laikam.
Sākoties rudens sezonai, atkal vērīgāk pētām veikalu skatlogus, meklēdami lētas, ērtas un siltas kurpes drēgnajam, saltajam laikam. Vērojot elegantas laiviņas, gara acīm sevi jau skatām virpuļojam krāsainu uguņu apmirdzētā Ziemassvētku ballē.
Būtu maldīgi uzskatīt, ka apavi ir tikai realitātes diktēta nepieciešamība – tie ir mūsu nerakstītas vizītkartes neatņemama sastāvdaļa.
Nav saglabājušās ziņas par to, kad un kurš izgatavoja pirmo apavu pāri. Senie grieķi apavus darinājuši no koku mizas un saukuši par “pantofellosiem” (“panto” – viss, “fello” – miza). Šis nosaukums gan katrā tautā nedaudz pārveidots, izmantots arī tad, kad apavus sākuši darināt no ādas: itāļiem – “pantofolo”, frančiem – “pantufl”, krieviem – “tufļa”.
Šobrīd mūsu reģiona veikalos var iegādāties no ādas un tās imitācijas apavus. Veikalnieki ir vienisprātis, ka cena ir galvenais izstrādājuma kvalitātes rādītājs. Taču jautājumā par to, vai iespējams garantēt, ka apavi ražoti tieši tajā firmā, kas minēta uz cenu zīmes, domas dalās. Vieni uzskata, ka, atbilstība ir garantēta. Citi skeptiski smīn: “Apavus neņemam tieši no firmas, tāpēc var būt visādi.”
Ja iegādājaties ādas apavus, to cena ir ļoti dažāda – no piecpadsmit līdz 30 un vairāk latiem. Tas tāpēc, ka atšķiras izmantotās ādas kvalitāte . Jo attīstītāka valsts, kurā apavi ražoti, jo prece ir dārgāka.
Pieprasīti lielu izmēru apavi
Apavu izmēru sāka noteikt jau 1332. gadā Anglijā karaļa Edvarda II valdīšanas laikā. Valdnieka karaliskā pēdiņa bija tieši 36 mieža graudus gara, tāpēc šis izmērs tika pieņemts par etalonu, ko nosauca par pēdu (“one foot” – viena pēda – 30, 5 centimetri). Ķīnā bagāta līgavaiņa cienīga bija vienīgi tā jaunava, kura varēja savam izredzētajam parādīt miniatūru kājiņu, kuras pēdas garums nepārsniedza 7,5 centimetrus. Lai šo ideālu sasniegtu, jau agrā bērnībā meiteņu kāju pēdas nosaitēja ar blīvām saitēm, neļaujot augt. Sasniedzot pusaudžu vecumu, jaunās ķīnietes valkāja mazītiņus, grezni izšūtus zābaciņus.
Mūsdienās vērojama pretēja tendence: sievietes arvien biežāk meklē 41. un 42. izmēra, bet vīrieši – 46. un pat 48. izmēra apavus.
Sieviešu ielas apaviem ir plata zole un zems (trīs līdz četru centimetri) papēdis, tāpēc tie līdzinās vīriešu ielas apaviem. Iecienītākā kurpju krāsa ir melna. Izstrādājumus košākos toņos nepērk, jo cilvēkiem vienkārši nav naudas, lai iegādātos katram apģērbam krāsas ziņā piemērotus apavus.
Ielas apavi ērti un vienkārši
Biežāk apspriestā tēma, runājot par apaviem, ir papēža augstuma. Šobrīd ir moderni ielas apavi ar zemu un vidēji augstu, pietiekami stabilu papēdi. Balles kurpēm aktuāls augsts (10 centimetri) un slaids papēdis, kas tomēr ir pietiekami plats, lai sieviete justos ērti. Šāda veida kurpes dara kāju slaidāku un lieliski harmonē ar pusgarajiem tērpiem.
Apavu papēžu aizsākums Eiropas kultūrā meklējams 17. gadsimta sākumā. To platforma bija ārkārtīgi augsta, izvietota tikai zem pašas pēda, bet papēža daļa “karājās gaisā”. Jo dižciltīgāka dāma, jo augstākai bija jābūt viņas kurpju koka platformai. Viņas varēja pārvietoties, vienīgi kalpoņu no abām pusēm atbalstītas. Drosminieces, kuras atļāvās uzvilkt ērtākus, taču savai kārtai neatbilstošus apavus, sodīja ar nāvi giljotinējot.
Kurpju šņoru izgudrotājs ir Tomass Džefersons, kurš 1770. gadā Anglijā kurpju ārkārtīgi masīvās sprādzes nomainīja pret elegantām saitēm. Kopš tā laika ar sprādzēm aizdarāmas kurpes periodiski nomaina šņorējamus apavus, kas nereti sniedzas līdz ceļiem. Pēdējā laikā ļoti iecienītas ir kurpes, kuru aizdarē izmantota īpaša līmējama lente. Šāda veida apavi ir ļoti piemēroti maziem bērniem.
Joprojām cieņā ir lietoti apavi
Apavu izvēle reģionā ir ļoti plaša. Jaunus apavus var iegādāties ne tikai veikalos, bet arī tirgū. Te gan izstrādājumu kvalitāti garantēt nav iespējams, jo tie ievesti no tirgiem Lietuvā un ražotājfirmu noteikt nav iespējams. Iegādājoties nekvalitatīvu preci tirgū, to apmainīt nereti ir diezgan sarežģīti, jo pārdevējs jau gabalā. Par apaviem, kas tiek realizēti veikalos, atbildību uzņemas firmas. Ja defekts neliels, to uz firmas rēķina labo, vai arī nodrošina pircējam citu tāda paša modeļa vai cenas ziņā līdzvērtīgu apavu pāri. Ja klients vēlas, viņš var saņemt atpakaļ arī naudu.
Reģiona pārdotavu darbinieki ievērojuši, ka pircēji ir diezgan konservatīvi. Izvēloties pirkumu, priekšroku dod jau zināmu firmu ražojumiem. Nereti viens konkrētā firmā izgatavots apavu pāris pirms laika jau iegādāts un kalpo labi, tāpēc tiek meklēti arī citi šīs firmas ražojumi.
Joprojām iecienīti ir lietoti apavi. Tos pērkot, cilvēks spriež: ja jau iepriekšējais valkātājs nenoplēsa, tad apavi ir labi un kalpos vēl ilgi. Pieaugušie lietotus apavus iegādājas darbam dārzā un piemājas saimniecībā. Vecāki šos apavus iecienījuši saviem mazuļiem, jo bērna kāja aug tik ātri, ka par dārgu naudu pirktos apavus novalkāt viņš nepaspēj. Ja laimējas iegriezties veikalā brīdī, kad tur ir pievedums, var nopirkt pat gandrīz nelietotus apavus. Tiesa gan, tie maksā jau dārgāk.
