Lejasciemā, visticamāk, šogad iecerēto Gaujas krastu nostiprināšanu neveiks. Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika informē, ka ideja par projektu un tā realizāciju “karājas gaisā, jo nav atzinuma par biotopiem šajā teritorijā”.
Lejasciemā, visticamāk, šogad iecerēto Gaujas krastu nostiprināšanu neveiks. Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika informē, ka ideja par projektu un tā realizāciju “karājas gaisā, jo nav atzinuma par biotopiem šajā teritorijā”.
“Vides pārvalde bez šāda atzinuma mums tālāk darboties neļauj. Taču saņemt ekspertu atzinumus ir sarežģīti, jo Latvijā ir maz speciālistu, kas var sniegt šādu pakalpojumu. Ir jāgaida. Saprotu, ka šopavasar atkal plūdi Lejasciemā būs. Cik lieli vai mazi, to redzēsim,” saka D.Švika.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītājs Jevgēnijs Sobko informē, ka Lejasciema pašvaldība ir vienīgā reģionā, kas vēlas atsevišķās vietās nostiprināt cauri pagasta teritorijai plūstošās upes krastus, lai pasargātu dzīvojamās mājas no bīstamiem krastu nogruvumiem.
J.Sobko pauž, ka maz cerību šogad Vides fonda finansējumā iekļaut lejasciemiešu ieceri par Gaujas krastu nostiprināšanu, jo visi fonda līdzekļi jau ir saplānoti. Visticamāk, Lejasciema pašvaldības projekta realizācija notiks nākamgad vasarā.
J.Sobko saka, ka Latvijā līdz šim galvenokārt nostiprināti Daugavas krasti, ko dara par hidroelektrostaciju īpašnieku līdzekļiem.
Lejasciema pagastā vairākas lauku viensētas atrodas bīstami tuvu Gaujas krastam, upe gadu gaitā “nāk” arvien tuvāk māju slieksnim. Pēc pašvaldības pasūtījuma pērn habilitētais ģeogrāfijas profesors Guntis Eberhards veicis pētījumu un ieteicis izveidot 200 metru garu un divus metrus platu akmeņu aizsargvalni, “jo tas būs lētāk, nekā mainīt upes gultni”. Satraukumam ir pamats, jo apdraudēts otrās kategorijas valsts ceļš, kas ved gar “Ceļmaļniekiem” un ir tuvākais no Lejasciema uz Mālmuižu.
