Gulbenes rajona tiesa pirmdien turpināja skatīt Stāmerienas pils nomnieka un īrnieka Andreja Vīcupa prasību atcelt Stāmerienas pagasta padomes lēmumu, kas viņam liedz privatizēt pils ēku kompleksu.
Gulbenes rajona tiesa pirmdien turpināja skatīt Stāmerienas pils nomnieka un īrnieka Andreja Vīcupa prasību atcelt Stāmerienas pagasta padomes lēmumu, kas viņam liedz privatizēt pils ēku kompleksu.
Tiesa noraidīja atbildētāja pārstāves, juristes Vitas Kravales lūgumu kā liecinieku tiesā uzklausīt Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētāju Raiti Apalupu, jo viņš līdz šim piedalījies procesā kā klausītājs.
Neredz kā dzīvojamo māju
Tiesā uzklausīja divas uzaicinātās liecinieces – Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas kadastra daļas Gulbenes biroja vadītāju Līviju Safronovu un zemes ierīkotāju Gaidu Vīksniņu. Viņas izskaidroja, uz kādu dokumentu pamata pagājušā gada nogalē Stāmerienas pils ēka no viendzīvokļa dzīvojamās mājas statusa pārtapusi par biroja ēku.
G.Vīksniņa pauda, ka viņa 27 gadus dzīvo Stāmerienā un nezina, ka pils būtu pārveidota par dzīvojamo māju vai ka kāds tajā dzīvotu. Pils nozīme viņai asociējoties ar valsts nozīmes kultūras pieminekli, kas izmantojama kā izstāžu telpas, kultūras centrs vai konferenču zāle.
Tiesai radās jautājumi, uz kuriem, kā norādīja abas darbinieces, atbildēt var vienīgi Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas pasūtījumu izpildes pārvaldes vadītāja vietniece Selga Kampuse. Tiesa nolēma uz nākamo sēdi 14.aprīlī kā liecinieci uzaicināt S.Kampusi, lūdzot viņu līdzi atvest materiālus par pili, kas glabājas Valmierā. Šajos arhīva materiālos ir pils inventarizācijas lietas, kas attiecināmas uz 1977.gadu, nosakot pilij administratīvās ēkas statusu, un 2001.gada 6.decembri, nosakot ēkai viendzīvokļa dzīvojamās mājas statusu, kā arī 2002.gada nogalē rakstīts dokuments, uz kura pamata mainīts pils lietošanas veids, nosakot, ka tā ir biroja ēka.
Pils ir reģistrēta trīs statusos
A.Vīcupa advokāte Mārīte Girne pauda, ka tiesas sēde ir jāatliek, jo ir nepieciešams redzēt dokumentus (tos var uzrādīt vienīgi S.Kampuse), uz kuru pamata Stāmerienas pils ēkai trīsreiz ir mainīts statuss (tā bijusi gan administratīvā, gan viendzīvokļa dzīvojamā māja, gan biroja ēka).
M.Girne uzsvēra, ka, noklausoties L.Safronovas un G.Vīksniņas liecības, ir skaidrs, ka saskaņā ar likumu Stāmerienas pils lietošanas mērķi nosaka pašvaldība. Tādā gadījumā, kā uzsvēra advokāte, Valsts zemes dienestā ir jābūt pašvaldības iesniegumiem, uz kuru pamata mainīts pils statuss.
Atbildētāja pārstāve V.Kravale pauda viedokli, ka tiesa par daudz iedziļinās šajā lietā, jo tad jau G.Vīcupam esot jāpārskata sava prasība pēc būtības un jāvēršas nevis pret pašvaldību, bet pret Valsts zemes dienestu. Prokurore Dzintra Bokta pauda, ka nepiekrīt V.Kravales viedoklim. Pēc prokurores domām, tiesai ir jāpēta pils ēkas lietošanas veids un tā maiņa.
Ministru kabineta rīkojums liedz atsavināt
Juriste V.Kravale laikrakstam pauda, ka Stāmerienas pagasta padome iesniegusi Gulbenes rajona tiesā prasību atzīt par spēkā neesošu 2001.gada 9.jūlijā noslēgto pils īres līgumu ar A.Vīcupu.
V.Kravale sarunā ar laikrakstu uzsvēra, ka 2002.gada 29.aprīlī Stāmerienas pils pašvaldības īpašumā ir nodota bez atlīdzības ar Ministru kabineta rīkojumu. Rīkojumā arī norādīts nosacījums, ka pils kompleksa ēkas nedrīkst atsavināt. Īpašums līdz ar to zemesgrāmatā ir reģistrēts ar šādu apgrūtinājumu.
“Pat ja Stāmerienas pašvaldība būtu nolēmusi nodot pils kompleksa ēkas privatizācijai, tas nevarētu notikt, kamēr Ministru kabinets nemaina savā rīkojumā nosacījumu, kas liedz atsavināt pili un tai piegulošās ēkas,” teica V.Kravale.
Nomnieks un īrnieks aizstāv savas tiesības
2001.gadā pils kā viendzīvokļa māja reģistrēta Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālajā nodaļā. A.Vīcups, faktiski būdams rīdzinieks, kā fiziska persona noslēdzis īres līgumu ar pašvaldību, kas pierakstījusi viņu kā īrnieku viendzīvokļa mājā – pilī. Līdz ar to viņam radās juridisks pamats lūgt pašvaldību atļaut privatizēt pili kā viendzīvokļa māju. Pērn augustā viņš to arī darīja.
Taču Stāmerienas pašvaldības vadītājam Raitim Apalupam, kas nesen bija ievēlēts amatā, tas bija pārsteigums, viņš sāka pētīt, kā, pagasta deputātiem nezinot, varēja notikt pils statusa maiņa, septiņreiz samazinot pils vērtību – no 35 000 latu līdz 5000 latiem. Radās aizdomas par nelikumībām, tapa vēstule ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, kuru viņam nosūtīja šogad 27.janvārī. Pērn 28.decembrī pagasta padome oficiāli noraidīja A.Vīcupa iesniegumu par pils un ar to saistīto funkcionālo ēku privatizācijas uzsākšanu. Pašvaldība to pamatoja, ka pagājušā gada nogalē Valsts zemes dienestā anulēti 2001.gada 6.decembrī veiktās inventarizācijas dokumenti ar pils kā viendzīvokļa mājas novērtējumu. Valsts zemes dienests paudis gatavību veikt atkārtotu pils inventarizāciju, taču A.Vīcups nelaiž pilī.
Stāmerienas pils kā dzīvojamās mājas rekonstrukcijas projekts pēc A.Vīcupa pasūtījuma izstrādāts 1999.gadā. Projekts nav saskaņots ar Stāmerienas pils īpašnieku – pagasta padomi.
Ar A.Vīcupa SIA “Zeltaleja 1” pašvaldība 1998.gada 29.janvārī uz 49 gadiem – līdz 2047.gada 29.janvārim – noslēdza Stāmerienas pils nomas līgumu.
