Eiropas Parlamenta lielākās
politiskās frakcijas (Eiropas Tautas partija, ETP) Latvijas delegācijas
deputāti nosūtījuši vēstuli Migrācijas, iekšlietu un pilsonības
komisāram Dimitrim
Avramopulam, paužot bažas par
Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto bēgļu un patvēruma meklētāju sadales
mehānismu, kas publicēts šā gada 27. maijā.
To parakstījuši ETP grupas deputāti Artis Pabriks, Inese Vaidere un Krišjānis Kariņš (Vienotība).
Vēstulē
deputāti pauž bažas, ka EK nesen publicētajā priekšlikumā, kas paredz,
ka Latvijai jau drīzumā būtu jāuzņem 737 bēgļi, netiek vērā ņemti mūsu
valsts specifiskie apstākļi. Vēstulē deputāti norāda, ka bēgļu un
patvēruma meklētāju uzņemšana nevar būt uzspiesta un kritizē piedāvātos
sadales mehānismus.
Tajā
pašā laikā “Vienotības” deputāti atzīst, ka migrācijas problēma ir
viens no lielākajiem šī brīža izaicinājumiem ES, un pauž atbalstu EK
mēģinājumiem
rast risinājumu krīzes situācijai Vidusjūras reģionā, tajā skaitā
priekšlikumam ieviest visaptverošu migrācija politiku un lielāku
solidaritāti ES dalībvalstu vidū.
„Mēs
uzskatām, ka sadales mehānisms nevar tikt balstīts tikai uz 4
kritērijiem – iedzīvotāju skaita, iekšzemes kopprodukta, bezdarba līmeņa
valstī un iepriekšējā patvēruma meklētāju
un bēgļu skaita. Sadales mehānismā jāņem vērā arī specifiski apstākļi
dalībvalstī, piemēram, izmitināšanas un integrācijas iespējas,
vēsturiskie faktori un imigrācija, kas notikusi vēl pirms 2010.-2014.
gada. Uzskatām, ka Eiropas Komisijas priekšlikumā noteiktais
bēgļu un patvēruma meklētāju skaits, kas būtu jāuzņem Latvijai, ir
netaisnīgs un nesamērīgs,” pauž deputāti.
Vēstulē
norādīts, ka Padomju Savienības okupācijas rezultātā Baltijas valstis
tika pakļautas liela apjoma uzspiestai imigrācijai, kuras sekas joprojām
ir jūtamas. Latvija un Igaunija
ir vienīgās Eiropas valstis, kurās etnisko iedzīvotāju skaits joprojām
ir mazāks nekā 20. gadsimta sākumā. Saskaņā ar pēdējiem tautas
skaitīšanas datiem latvieši ir tikai 62,1% no Latvijas iedzīvotājiem,
kas ir zemākais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm.
Tāpat Latvijā ir lielākais iedzīvotāju skaits – 14%, kuriem nav ES
pilsonības.
„Mēs
uzskatām, ka, lai veicinātu solidaritāti starp ES dalībvalstīm, sadales
mehānisms ir rūpīgi jāizvērtē, lai tas būtu taisnīgs un ņemtu vērā arī
tādus vēsturiskus faktorus kā
okupācija un piespiedu imigrācija,” uzskata deputāti.
Viņi
uzsver, ka ir būtiski rast risinājumu, kas novērstu masveida migrācijas
cēloņus, veicinot drošības situācijas uzlabošanos un ekonomisko
attīstību Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā,
kā arī ES Austrumu kaimiņvalstīs. ES jādara viss iespējamais, lai
apkarotu organizēto noziedzību, nelegālo pārvadātāju darbību un
palīdzētu cīnīties ar drošības izaicinājumiem Eiropas pierobežā. Tāpat
deputāti norāda, ka ir jābūt ļoti stingrai patvēruma meklētāju
atgriešanas politikai, kuri nekvalificējas bēgļa statusam.
Vēstulē pausta cerība, ka, pieņemot tālākos lēmumus, tiks ņemta vērā specifiskā situācija Latvijā.
