Ar 2004. gada 1. aprīli Latvijā sāks ieviest piena pārdošanas kvotu (ierobežošanas) sistēmu, kas Eiropas Savienības dalībvalstīs darbojas kopš 1984. gada, palīdzot uzturēt stabilitāti piena tirgū.
Ar 2004. gada 1. aprīli Latvijā sāks ieviest piena pārdošanas kvotu (ierobežošanas) sistēmu, kas Eiropas Savienības dalībvalstīs darbojas kopš 1984. gada, palīdzot uzturēt stabilitāti piena tirgū.
Katrai dalībvalstij noteikts, cik piena un ar kādu tauku saturu tā drīkst to realizēt tirgū. Piena daudzums sadalāms starp piena ražotājiem, kuri drīkstēs pircējam un tieši patērētājam pārdot tik daudz piena, cik katram noteikts kvotā. Pircējs ir juridiski atzīta persona, kas pienu iepērk no ražotāja, lai tālāk to pārstrādātu vai pārdotu vienam vai vairākiem pārstrādes uzņēmumiem. Ierobežojot piena pārdošanu, iespējams uzturēt augstākas piena un tā produktu cenas, kā arī izvairīties no piena produktu liekajiem uzkrājumiem, cenu krituma un zemnieku ienākumu samazināšanas.
“Šobrīd Ministru kabinets sagatavojis noteikumu projektu “Piena kvotas sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība”, ko iesniegs apspriešanai Valsts sekretāru padomē. Noteikumi stāsies spēkā 1. jūlijā. Likuma nezināšana nevienu neatbrīvos no atbildības,” rajona lopkopības pārraugiem un lielāko ganāmpulku īpašniekiem, kā arī citiem interesentiem, skaidrojot kvotu sistēmu, uzsvēra Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centra Piena ražotāju reģistra nodaļas vadītāja Inese Bernere.
Kas ir nacionālā piena kvota?
Nacionālā piena kvota ir ierobežots piena daudzums, ko piešķir katram piena ražotājam, kas gribēs pārdot pienu pārstrādes uzņēmumam vai arī pārdot pienu vai tā produktus tiešajam patērētajam (skolām, ēdnīcām). Ierobežojums paredzēts piena pārdošanai, nevis ražošanai. Pašu saimniecībā patērēto pienu kvotā neieskaita. Ja pienu ražotājs izdzirdina teļiem vai cūkām, arī tas uzskatāms par pašpatēriņu. Piena kvotu aprēķinās pēc speciālas programmas, ko Latvijā administrēs Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs un Valsts ciltsdarba inspekcija. Saražotā piena daudzumu salīdzinās ar slaucamo govju skaitu, kas reģistrētas Dzīvnieku reģistra datu bāzē.
Kā iedalās kvotas?
Piena kvotas iedala piegādes kvotās, ko noteiks pircējam, un tiešās tirdzniecības kvotās, ko noteiks tiešajam patērētājam. Katram piena ražotājam drīkstēs būt viena vai abu veidu kvotas. Kvotas paredzētas arī nacionālajā rezervē. Kvotu piešķiršana pamatojas uz katram ražotājam individuāli aprēķināto piena daudzumu, kāds reģistrēts Piena ražotāju reģistrā noteiktajā kvotas gadā. Kvotas nacionālo rezervi piešķirs ražotājiem, kas palielinājuši ganāmpulku par desmit un vairāk slaucamām govīm vai investējuši piena sektora attīstībā 10 000 un vairāk latu. Ja ražotājam piešķirtas abas kvotas, tad īpašnieks gada laikā drīkst piešķirto daudzumu pārveidot no viena kvotas veida uz otru.
Nosacījumi, nosakot kvotas lielumu
Piena pārdošanas kvotas lielums būs atkarīgs no laika perioda, kāds būs noteikts Ministru kabineta noteikumos par Piena ražotāju reģistrā sniegtajiem datiem, no realizētā piena un to produktu apjoma, kā arī no piena tauku satura, ja piens pārdots pārstrādei, un govju skaita. Nepieļaus gadījumus, ka pienu pārdod, bet neviens dzīvnieks nav reģistrēts. Lai izvairītos no piena pārpirkšanas, nevarēs būt tā, ka ganāmpulkā ir divas govis, bet uzrādītais piena daudzums – tik liels, ka no divām ragainēm to iegūt nav iespējams. Kvotu piešķiršana nesaistās ar govju pārraudzību. Ja ražotājs uzskata, ka piešķirtā kvota ir par mazu vai lielu, tad viņam tas jāpierāda dokumentāli.
Cik bieži piešķir kvotu un ko ar to drīkst veikt?
Kvotu piena ražotājam piešķir par brīvu tikai vienu reizi. Ja to pārdod vai dāvina, kvotu otrreiz par brīvu nepiešķir. Kvota nevar kļūt par biznesu. To līdzīgi kā sertifikātu drīkst pārdot, nomāt, pirkt, no tās atteikties, vai mantot (ja kvotas īpašnieks ir miris). Šobrīd valsts kvotas cenu nenosaka, bet tirgū to savstarpēji veido kvotu īpašnieki. Zviedrijā, Dānijā un Holandē ar kvotu pirkšanu un pārdošanu nodarbojas brokeri, paņemot daļu tās vērtības par darījumu. Lai darījumi ar kvotām notiktu brīvprātīgi, nevis piespiedu ceļā, Latvija, atšķirībā no citām valstīm, pagaidām atteikusies no darījuma lieciniekiem.
Kvotu var nomāt tikai kārtējā gada laikā, bet nopirktā kvota sāk darboties nākamajā kvotas gadā. Kvotu pārveidot no viena veida otrā atļauts reizi kvotas gadā, kas sākas no kārtējā gada 1.aprīļa un ilgst līdz nākamā gada 31.martam. Latvijā, līdz tā iestāsies Eiropas Savienībā, šobrīd darbojas references gads.
Kad paredzētas soda sankcijas?
Soda sankcijas paredzētas, ja kvotu pārpilda vai izpilde ir mazāka par 70 procentiem no tās vērtības. Kvotu var izpildīt pilnīgi vai daļēji. Ja izpilde ir mazāka par 70 procentiem, Datu informācijas centrs no piešķirtās kvotas atrēķina piecus procentus un šo daudzumu ieskaita nacionālajā rezervē. Process ir nepārtraukts tikmēr, kamēr piena ražotājs sasniedz noteiktās kvotas līmeni. Nacionālā rezerve domāta piena lielražotājiem. Papildu kvotu no tās var saņemt, ja ganāmpulks palielināts par desmit un vairāk govīm, to dokumentāli pierādot. Speciālisti iesaka kvotu izpildīt 70 līdz 100 procentu apjomā.
Kurš maksā soda naudu?
Soda naudu, ko ieskaita vispirms Lauku atbalsta dienestam, savukārt tas – Eiropas Savienībai, maksā pircējs, to iekasējot no pārdevēja. Pie piena ražotāja soda nauda atgriežas atpakaļ ar tiešajiem maksājumiem, kas zemniekam daudzos gadījumos var būt izdevīgi. Nav aizliegts ražot virskvotas pienu, taču Latvijai, pārsniedzot kopējo nacionālo kvotu, jāmaksā Eiropas Savienībai noteiktā soda nauda (nodoklis). Tas nozīmē, ka virskvotas pienu ražot nav izdevīgi ne zemniekam, ne valstij. Ražotājiem, kuri pārdod pienu tiešajam patērētājam, soda nauda būs jāmaksā tieši Lauku atbalsta dienestam. Lai piena ražotāju izglābtu no kvotas pārpildes, pastāv brīvās izlīdzināšanas fonds – brīvo piena kvotas apjomu sadala proporcionāli starp ražotājiem, kuri pārsnieguši kvotu, bet ražotājam tas ir risks. Ja pārpilde tomēr notiek pēc izlīdzināšanas, jāmaksā sods.
Kas ir pircējs, kas – tiešais patērētājs?
Pircējs ir juridiska persona, kas pērk pienu no ražotāja, lai pienu nodotu tālāk pārstrādes uzņēmumam vai to pārstrādātu pats. Tiešais patērētājs ir pircējs, kas pērk pienu savam patēriņam.
Vai kvotas paredzētas arī iesācējiem?
Zemnieki, kuri dibina vai paplašina piena ražošanas saimniecības, uzrādot iesniegumu un dokumentālus pierādījumus par ieguldītajām investīcijām, var saņemt papildu vai jaunas kvotas. To piešķiršana būs atkarīga no nacionālās kvotas rezerves daudzuma.
Kad no kvotas neatņem piecus procentus?
Tas notiek divos gadījumos. Ja dzīvnieki nokauti piespiedu kārtā, jo saslimuši ar A grupas slimībām, vai gājuši bojā ugunsgrēka, plūdu vai citu dabas stihiju gadījumā.
Vai noteiks vienotu iepirkuma cenu?
Jā. Tā varētu būt no 13 līdz 15 santīmiem par kilogramu. Eiropas Savienība mērķa cenu pienam nosaka katru gadu. Šobrīd tie ir 30,92 eiro par 100 kilogramiem vai 0,18 lati par kilogramu produkcijas. Latvijā iedotā kvota pienam pērn bijusi 695 000 tonnu, bet izpilde – 384 000 tonnu piena. Lai gan Latvijā ir 85 000 ganāmpulku, no tiem visi nebūs kvotu turētāji. Par to liecina Piena reģistra dati, kur no 232 000 govju reģistrētas 103 000.
