Kāda zināma, noteikta
mērķa sasniegšana, zināmu grūtību pārvarēšana ir jau zināma
uzvara – tātad zināmi svētki… Un noteiktā laika sprīdī
pārvarētais etaps ir jubileja – triumfs visam. Bet svētki – svētku
sajūta, noteikti ir tikai tam, kam ir darbdiena… Un it nevienam
aktīvistam, kas darbojas kādā sabiedriskā jomā, noteikti nav
jāpaskaidro. No malas raugoties, varbūt šķiet, ka dziesmas, danči –
tīrā izklaide. Tā arī ir sava taisnība – katrs mēģinājums,
mūzika , kopā būšana jau ir savs dvēseles pacēlums – nelieli
svētki … Bet otra puse medaļai: līdztekus īstajai,
neatliekamajai ikdienas dzīvei, kur viss jāpaspēj – otra it kā
paralēlā, kurā ik nedēļas jāizbrīvē pa pāris stundām –
nereti arī biežāk… Šai gadījumā mums, Senioru līnijdeju
kolektīvam “Bokonu Bryuklenes”, visai cenījama gadu skaita
dalībniecēm gana saspringtajā, smagajā lauku dzīvē tas nav
gluži pa jokam.Katrai ir kāda saimniecība, lopi, arī algots darbs.
Bet neskatoties ne uz ko, laika rats noskaitījis
gan tikai pirmo desmitgadi.
Paldies
Dievam, ka mēs viena ciema “meitenes” senioras esam tik
spraunas – netupam aizkrāsnē, bet raujam dančus uz nebēdu.
Braukājam dancodamas, nesot Dekšāres pagasta Bokānu vārdu vai pa
visu Latviju. Lepojamies ar piekrišanu!
Bet
nu, par triumfa jubilejas svinību norisi kopā ar draugiem Dekšāres
skolas sporta zālē: ar skatītājiem, kritiķiem kas dod sparu un
spītību un novērtētājiem, kas iedvesmo un paceļ spārnos, ar
sirsnīgajiem Styuku ļaudīm, ar kuriem mums jau draudzība kopš
1996.gada, kad Bokānos ierīkojām saieta namu, kur rīkojām
dažādus pasākumus.
Ar Dekšāres pagasta vadību un
organizatorisko pagastveci Jāni Benislavski un daudzajiem
atsaucīgajiem kolektīviem: skanīgo vīru ansambli “Kūzuls”,
kuru gandrīz var saukt par Styuku kolektīvu, nepārspējamo pūtēju
orķestri “Dekšāres” ar vadītāju Jāni Benislavski, lustīgo
lauku kapelu “Sovejī” ar vadītāju Janīnu Justi, atraktīvo
teātra grupu “Kūpā” ar vadītāju Elizabeti Leimani, ar
dzirkstošo vokālo ansambli “Vālodzīte”.
Mēs, “Bokonu
Bryuklenes”, Dekšārēs esam uzstājušās 33 reizes. Ar ciešu kaimiņu
Varakļānu jestru meiteņu līnijdeju kolektīvu “Četras
debespuses” un ar vadītāju Anitu Sārni ( mūsu grupas danču
skolotāja). Varakļānos esam uzstājušās 23 koncertos. Ar
Sīļukalnu saejamies jau 9 gadus – ciemojušas 8 reizes, bet dancojušas
6 reizes. Pie mums jubilejā ieradušies: draudzīgais, dziedošais senioru
kolektīvs “Zilais lakatiņš” ar muzikālo Agnesi Solozemnieci,
ritmiskā dāmu deju grupa “Ritms” un veiklās, dejojošās
senioras “Pagrieziens” ar Anitu Upenieci valdībā.
Ar 2006.gada
sākumu aizsākās sadraudzība ar Nagļiem. Šodien ciemos
dziedošā, sapņainā “Ilūzija” un pamatīgā folkloras
“Skreine” ar pūra locītāju Venerandu Rimšu un kultūras
organizatori Annu Baleišu, pie viņiem gandrīz kā savās mājās
danci giezušas 14 reizes.
Stirnienes visurgājēja lokumatīve Ieva Zepa
atvilka teātra grupas veselu vilcienu ar dažada tipāža sastāvu –
kopš 2009.gada, novērtētas kā lielas sēbrinieces, esam lekušas
dančus 8 reizes. Veselus 5 gadus uzturam draudzīgas attiecības ar
dancotājām žēlsirdīgām “Draiskajām Peonijām” no Rubenes
un vadītāju Ināru Rudeviču, no trīs ielūgumiem ciemos esam
viesojušās 2 reizes.
Jau 3 gadus pazīstamies, saskrienamies ar Gulbenes
līnijdeju enerģiskām senioritām “Leno” un vadību Leonoru
Meņķi. Viņas pie mums jau paspēja ciemoties 3 reizes, mēs pie viņām
– 1 reizi. Pavisam svaiga, tikai viena mēneša draudzība ar čaklajām
Sokolku “Odziņām”, kuras ieradās ar kultūras un pagasta
pārvaldību Iju Visocku un Lūciju Veselovu – pie viņām ciemojāmies 1 reizi.
Un pats jaunākais draugu kolektīvs spraigais “Možums” kopā
ar Zaubi no Līgatnes ar kapteini Irēnu Rešetinu komandpunktā. Jau
trīs gadīga pazīšanās nupat no 2.maija pārtapa draudzībā, jo
bijām uzaicinātas uz viņu 10 gadu jubileju.
Franča Trasūna muzeja “Kolnasāta” draugi neieradās, kā arī mūsu pirmā skolotāja Valentīna Briška. Pie šiem visiem kolektīviem esam bijušas jubilejās. Vēl visus draugus apjoma dēļ neuzlūdzām, tai skaitā Ādažus, “Vēlziedes”.
Uz mūsu jubileju ieradās
kopskaitā 150 ciemiņi, neskaitot skatītājus. Pasākumā ar savu
klātbūtni mūs pagodināja Viļānu novada sabiedrisko attiecību
speciāliste Margarita Isajeva un bijušais, atsaucīgais novada
priekšnieks Arnolds Pudulis, kā arī neiztrūkstošā, vērīgā
“Rēzeknes Vēstis” žurnāliste Ilze Sondore, ļoti cienījamais
videooperators Vitālijs Utināns un mūsu delikātais busiņa
šoferis Dzintars Rozentāls. Ar sprauno uzkožamo sagatavotāju,
galda servētāju un daudz citu pienākumu pildītāju Sanitu Nagli
un piepalīdzēm galda klāšanā Diānu Sologubu, Madaru un Agnesi
Zeltiņām, Beāti un Samantu Naglēm. Ar visas jubilejas
informācijas un bukletu mākslinieci, dizaineri Beāti Nagli un ar
Dekšāru kultūras kluso, bet darbīgo kā skudriņu Nelliju Strodi,
kas satekāja, sarūpēja mums tik skaistus svētkus.
Neizsakāmi milzīgi, mīļš paldies visiem, visiem: ik vienam skatitājam, individuālajam apsveicējam, radiem, draugiem, vadībai, ikvienam kolektīvam! Patiesi apbrīnojams ikviena apsveicēja radošums, izdomas un fantāzijas bagātība, azartiskums, atraktivitāte – gan uzrunās, gan oriģinālā vai pašsacerētā dzejā, dziesmā, dejā. Pūtēju orķestra “Dekšāres” vadītājam Jānim Benislavskim – par veltījumu “Bokonu Bryuklenēm” – sakomponētu Brūkleņu valsi. Tas viss kopā ir neaprakstāms gods, prieks, laime, lepnums, gandarījums – cik ziedu, dāvanu, cik labu vēlējumu. Tas ir prieks caur saviļņojuma asarām, kā arī iedvesma un apņēmība nākotnei. Tas ir īsts zvaigžņu mirklis, mirklis, kura dēļ ir vērts dzīvot!!! Paldies ikvienam, kas ļāva notikt šim skaistajam pasākumam: simtlatniekiem, skolas darbiniekiem, skolas direktorei Daigai Ceipiniecei, Dekšāres pagastam, Viļānu novadam! Paldies visiem masu mēdijiem, kas visus šos gadus mūs atspoguļo: LA “Vietējās” avīzes mūsu krustmāte Skaidrīte Svikša, “Rēzeknes Vēstis”, “Varakļonīts” , visu pārnovadu avīzes , arī LR-1 “Viensēta”, LTV-1 “Province”, SIA”Vītoli”, arī LEADER projektu sakarā Ineta Brizga, Iveta Piziča, Ilona Brence. Paldies bijušajām un esošajām dancotājām, kas “dienē” “Bokonu Bryuklenēs”!!
Dziļā pateicibā un cieņā visu, visu priekša zemu noliecu galvu!
