Mana mazā latviešu tauta atkal kavēsies atmiņās par to gaišo, agro marta rītu, kad stiprie sitieni un kliedzieni pie durvīm “bistro otkrivaiķe!” lika izbailēs pamest silto gultu un jautāt: “Kas noticis?”.
Mana mazā latviešu tauta atkal kavēsies atmiņās par to gaišo, agro marta rītu, kad stiprie sitieni un kliedzieni pie durvīm “bistro otkrivaiķe!” lika izbailēs pamest silto gultu un jautāt: “Kas noticis?”
Mūsu rajonā nav tāda pagasta, no kura nebūtu aizvesta kāda ģimene. Mūsu mīļie, labie zemes rūķi! Palika mīļa zeme, lopi, iekopti dārzi, pilnas klētis ar graudiem un tīnes ar pielocītiem audekliem, jo lauku sievas toreiz bija lielas audējas. Šogad 25.martā paliek 54 gadi kopš to dienu baigajiem notikumiem. Šodien visu to atceras tie, kas toreiz bija bērni.
Šie ļaudis, kas atgriezušies no lāgeriem un izsūtījuma, ir apvienojušies organizācijā, kas dibināta 1989.gada 14.oktobrī un saucas Latvijas Politiski represēto apvienība. Tās centrs ir Rīgā, šobrīd to vada 8.Saeimas deputāts Pēteris Simsons. Pirmā statūtos uzrakstītā prasība bija panākt, lai Saeima atzītu 1940.gada okupācijas faktu. Vai tas 14 gados ir panākts? Gulbenes politiski represēto nodaļa dibināta 1993.gada 3.maijā, šobrīd vadītāja ir Aira Anča. Šogad atzīmēsim 10 gadu pastāvēšanas jubileju.
25.martā pulksten 11.00 Gulbenes dzelzceļa stacijā būs piemiņas brīdis. Lūdzam pilsētas un rajona iedzīvotājus, kā arī politiski represētos būt kopā un paskatīties vēlreiz uz mēmajām sliedēm, pa kurām restotos lopu vagonos latviešus aizsūtīja uz plašo Sibīriju.
Bet pulksten 13.00 pulcēsimies Gulbenē, Brīvības ielā 22, kur pie tējas glāzes un līdzi paņemtās maizītes pakavēsimies atmiņās, noklausīsimies koncertu, ko sagatavojusi “Sarma” (vadītāja A.Mūrniece), un klausīsimies skaistu mūziku (spēlēs I.Ilgažs). Vecākus cilvēkus uz Brīvības ielu 22 aizvedīs ar transportu.
