Pirms
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Liepājas un
visas Latvijas tūrisma nozares uzņēmumi gaidīja to kā lielisku
iespēju piedāvāt savus pakalpojumus lielam skaitam ārzemju viesu.
Tagad, nozīmīgajam notikumam noslēdzoties un redzot, ka visi
pasākumi ir gājuši gar degunu reģioniem, jūtamies visu Rīgas
svarīgo cilvēku aizmirsti.
Ja arī turpmākajos
gados ar vārdu “tūristi” institūcijas sapratīs “Rīgas
apmeklētāji”, tad situācija nemainīsies un nekādas valsts
attīstības un citas stratēģijas nepalīdzēs sekmēt reģionu
izaugsmi.
Ļoti cerīgi uztvērām
pagājušā gada izskaņā dzirdētos atbildīgo amatpersonu
paziņojumus, ka prezidentūras laikā mūsu valstī gaidāms liels
tūristu skaita pieaugums. Toreiz tika teikts, ka 200 pasākumu laikā
Latviju apmeklēs vairāk nekā 20 tūkstoši Eiropas Savienības
dalībvalstu iedzīvotāju – politiķi, amatpersonas un viņu
ģimenes. Tika gaidīti arī vairāk nekā 700 ārvalstu žurnālistu.
Šo iespēju parādīt
sevi augstajiem viesiem, kas varētu būt nākotnes potenciālie
tūristi, gaidīja teju vai visas lielās Latvijas pilsētas un tajās
esošie pakalpojumu sniedzēji – viesnīcas un restorāni. Arī
Liepājas vienīgā pieczvaigžņu dizaina viesnīca “Promenade
Hotel” ir izmitinājusi augsta līmeņa viesus – ārvalstu
uzņēmumu vadītājus un starptautiski atzītus lektorus, un būtu
gatava izmitināt arī prezidentūras augstos viesus vai organizēt
konferences savās telpās. Mūsu pieredze rāda, ka tie nakšņotāji,
kuri vienreiz palikuši viesnīcā, pēc tam esot Liepājā, vienmēr
paliek pie mums. Taču visi pasākumi notika Rīgā un līdz Liepājai
vai kādai citai Latvijas pilsētai šāds piedāvājums nenonāca.
Tas nozīmē, ka izmaksas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā
sedza visi Latvijas nodokļu maksātāji, bet ieguvums no tā bija
tikai galvaspilsētas uzņēmumiem.
Manis teikto ļoti
spilgti ilustrē jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijas viesnīcās un citās
tūristu mītnēs apkalpoti 360 500 viesu, kas ir par 3.4% vairāk
nekā pērn šajā pašā laika posmā. To var saistīt ar
prezidentūras norisi Latvijā. Tajā pašā laikā pamats priecāties
ir tikai rīdziniekiem, jo 83.5% viesu palika galvaspilsētā. Ja
reģionu attīstīšana tiešām būtu politiķu un ierēdņu
prioritāte šie skaitļi būtu citādāki.
Šāda situācija bija
par spīti tam, ka Latvijas attīstības plānos un citos valstiski
būtiskos dokumentos ir atrodamas norādes, cik būtiska reģionu
ekonomiskās aktivitātes veicināšana. Viens no svarīgākajiem
normatīvajiem aktiem mūsu valstī ir “Nacionālais attīstības
plāns 2014.-2020. gadam”. Tā 53. pants vēsta, ka “reģionu
attīstības pamatā ir bijusi ekonomiskās aktivitātes atraisīšana,
īpaši mazo un vidējo uzņēmumu sektorā.” Ja mēs gribam, lai
pēc pieciem gadiem dokumentā rakstītais sakristu ar realitāti,
par reģioniem ne tikai nedrīkst aizmirst, bet ir jāizmanto katra
iespēja. Pagaidām nav skaidrs, kā par valsts nākotnes plāniem
atbildīgie cilvēki plāno panākt, ka pēc pieciem gadiem arī
Latvijas reģioni būs attīstīti, ja viens no galvenajiem
priekšnoteikumiem ir tas, lai cilvēkiem ir kur strādāt.
To, ka tūrisma jomā
nav pietiekami izmantota sadarbība starp privāto, valsts un
pašvaldību sektoru un sabiedriskajām organizācijām savā
Mārketinga stratēģijā 2010. līdz 2015. gadam konstatēja jau
Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Tagad ir 2015. gads un nekas
daudz nav mainījies. Joprojām šajā nozarē visi cīnās paši par
sevi – valsts, pašvaldības un privātais sektors. Par to, kas
notiek reģionos nereti vispār aizmirstot.
