Aizvadītajā gadā Gulbenes bibliotēka no kanādiešiem Gunta un Anitas Liepiņiem saņēma ievērojamu trimdas literatūras dāvinājumu.
Aizvadītajā gadā Gulbenes bibliotēka no kanādiešiem Gunta un Anitas Liepiņiem saņēma ievērojamu trimdas literatūras dāvinājumu. Šobrīd bibliotēkas krājumi ir papildināti ar jaunām grāmatām. Daudzas no tām mūsu bibliotēkas fondā ir pirmo reizi. No 7.aprīļa grāmatas apskatāmas Gulbenes bibliotēkā abonementā izstādē “Dāvinājums. Trimdas autoru grāmatas”.
Lasītājiem, kas labprāt lasa trimdas autoru romānus, interesanti būs Kārļa Ieviņa romāni “Saules dārzā” un “Siržu likteņi”, kurā lasām par Zvirgzdu dzimtas jūtu līkločiem, Jāņa Veseļa romāns “Velgas mīlestība”, Jāņa Plauža romāni “Ziemas ziedi” un “Ģimnāzisti”, Helmara Rudzīša atmiņu grāmata “Manas dzīves dēkas”. Margaritas Kovaļevskas “Deviņpadsmit” ir dienasgrāmatas formā uzrakstīts dzīvesstāsts, kurā atspoguļots laika posms no 1929.gada septembra līdz 1930.gada novembrim, kad autore kļuvusi Mākslas Akadēmijas pirmā kursa studente. Aivara Ruņģa romāns “Vai, bāliņi, tālu jāsi” izseko kādas latviešu rotas gaitām ienaidnieka aizmugurē Otrā pasaules kara beigu posmā pie Vācijas austrumu robežām. Eduarda Ātrena atmiņu stāsts “Nekad nevar zināt, ko tie… atkal izgudros!” vēsta par “komunisma paspārnē” nodzīvotajiem trīsdesmit gadiem. Ģirta Salnā stāstā “Atvars” lasām par latviešu izpletņu lēcējiem krievu aizmugurē. Novadnieces Ilzes Šķipsnas darbu krājumu papildinājušas grāmatas – stāsti “Vēja stabules” un romāns “Neapsolītās zemes”. Plaši pārstāvērti Teodora Zeltiņa darbi – romāni “Mīlestības maize”, “Rīgas ģimnāzisti”, “Slazdā”, Ziemassvētku stāsti “Zvaigzne egles zarā”, triloģijas “Kad vīns rūgst” visas trīs daļas – “Rožu gaitenis”, “Melnās avis” un “Pazudušā paaudze”.
Stāstu krājumā “Tuvos un tālos ciemos” apkopoti Ērika Raistera fonda godalgotie raksti, kuros atmiņu epizodēs sastopam “rakstnieci ar dieva čukstu ausī” – Irmu Grebzdi, vēsturnieku Edgaru Andersonu, Ēriku Raisteru, Dzidru Zeberiņu, “kluso smieklu smējēju” Knutu Lesiņu, novadnieci Elzu Ķezberi un citus. Auseklis Zaļinskis krājumā “Bez ienaida un bailēm” apkopojis laikmeta liecības, dienasgrāmatas, vēstules un atmiņu skices par latviešu gūstekņiem Otrajā pasaules karā.
Latviešu folkloras apguvē noderēs plašais kultūrvēsturiskais Arvīda Brastiņa darbs “Māte Māra”, kurā apokopotās tautas dziesmas sakārtotas nodaļās – “Māra Dievmāte”, “Māra mūžā”, “Māra sētā”, “Māra gadskārtās. Te arī Māras zīmes, teikas par Māru un Māras tēls kristietībā. Latvijas vēstures izzinātājiem interesants būs apjomīgais Edgara Dunsdorfa darbs “Kārļa Ulmaņa dzīve” un grāmata “Trešā Latvija”, kura vēsta par latviešu sabiedrības “pārtautošanos” brīvajā pasaulē. Krājumā “Kārlis Ulmanis – 75” apkopotas prezidenta laikabiedru pārdomas un atmiņas. Alfreds Bērziņš darbā “1939” ar vēsturisku atskatu cenšas noskaidrot apstākļus, kādos tolaik atradās ne tikai Baltijas valstis, bet visa Eiropa.
P.Dreimanis grāmatā “Latvju tautas vēsture” sniedz ieskatu Latvijas vēsturē. Grāmatā “Latvijas brīvības karš” lasām par armijas vēsturi un pirmsākumiem, Kurzemes un Ziemeļlatvijas atbrīvošanu,Cēsu kaujām, Bermonta uzbrukumu Rīgai. Vilis Janums grāmatā “Mana pulka kauju gaitas” attēlo notikumus no 1941.gada jūnija – cīņas Veļikajas upes krastos, kaujas Pomerānijas pievārtē, ienaidnieka aizmugurē, Meklenburgā un gājienu no Berlīnes ielenkuma. O.Freivalda grāmatā “Kurzemes cietoksnis” apkopoti dokumenti, liecības un atmiņas par latviešu tautas likteņiem 1944./1945.gadā.
Vilis Čika un Gunārs Gubiņš grāmatā “Latvijas sporta vēsture” 1918. – 1944. centušies sniegt vispusīgu brīvās Latvijas sporta dzīves pārskatu.
