Dzirkstele.lv
Valsts policija (VP) atrodas nepieciešamu un neatliekamu pārmaiņu priekšā, un svarīgi ir šīs pārmaiņas īstenot mērķtiecīgi un sasniegt tālejošus rezultātus. VP iecirknim jebkurā Latvijas teritorijā būtu jākļūst par nosacītu “policijas sirdi”, maksimāli nodrošinot visu resursu koncentrēšanu tieši iecirkņos, ne reģionālajā un valstiskajā līmenī.
VP resursu plānošana jāorganizē tā, lai vairumu no lēmumiem varētu pieņemt lokālā līmenī, nodrošinot efektīvu un ātru lēmumu pieņemšanas procesu. Pirmkārt, būtu jānodrošina, ka lielākā daļa Valsts policijas personāla savus ikdienas pienākumus pilda policijas iecirkņos un “uz ielas”, pēc iespējas tuvāk un saiknē ar vietējo sabiedrību. Kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, gan visas Ziemeļvalstis jau ir pārgājušas uz šādu darbības modeli.
Nepieciešams pārstrukturēt personālu no centrālā aparāta un reģionu pārvaldēm uz policijas iecirkņiem. Jāatsakās no ilgstošās prakses policijas iecirkņos veidot specializētas un nošķirtas Kārtības policijas un Kriminālpolicijas nodaļas, tā vietā ieviešot Ziemeļvalstu modeli, kurā policijas iecirkņos visi ir “iecirkņa policisti” un ikdienas pienākumus pilda formas tērpos. Tādējādi no funkcionālām VP nodaļām jāpāriet uz reaģējošām un problēmu risinošām struktūrvienībām.
Attīstības plānos jāveicina “universālā policista” modeļa ieviešana – iecirkņa policists, kurš spēj izbraukt uz dažādas kategorijas notikumiem, ātri un operatīvi veikt nepieciešamās praktiskās un procesuālās darbības.
Noskaidrots, ka Latvijā vairāk interesē tieši noziedzības novēršana lokālā līmenī, ātra un efektīva policijas darbība, ne tik daudz valstiska un augsta līmeņa noziegumu atklāšana. Jāatzīmē, ka 65-70 % no kopējā noziegumu skaita ir tieši kriminālpārkāpumi un mazāk smagi noziegumi. Turklāt lielākajā daļā gadījumu šie noziegumi arī tiek atklāti uzreiz pēc to izdarīšanas, respektīvi, vainīgās personas tiek aizturētas turpat noziegumu vietās vai neilgu laiku pēc tā.
Jāturpina meklēt risinājumus, kā aizpildīt vairāk nekā 1300 vakances, tomēr VP jāpilda sabiedrības prasības attiecībā uz sabiedriskās drošības garantēšanu, policijas redzamību un spēju reaģēt, sniegt cilvēkiem atbalstu, laikos un vietās, kad tas nepieciešams, paredzot, ka tas notiks ātri un atrisinot situācijas uz vietas.
Pētījumi liecina, ka policijas klātesamība un redzamība vistiešākajā veidā ietekmē iedzīvotāju drošības sajūtu, jo tā ikdienā pati par sevi jau novērš lielāko daļu likumpārkāpumu, tas ir, gandrīz visus sabiedriskās kārtības pārkāpumus, kā arī virkni noziedzīgus nodarījumus, piemēram, zādzības, laupīšanas, huligānismu un citu.
Jau 2016.gadā Ministru kabinets, apstiprinot Valsts policijas attīstības koncepciju1, identificējot problēmas redzamības nodrošināšanā, norādīja, ka policijas redzamības mērķu sasniegšana tiek nodrošināta pēc pieejamo resursu pārpalikuma principa. Nekas no tā, kas šajā dokumentā tika paredzēts, nav realizēts, paredzētais finansējums netika piešķirts, un labās ieceres tā arī palika tikai uz papīra vēsturiskām atmiņām.
Ir jāsaprot – policijas darba organizācijas reformu norisē sabiedrībai ir svarīgi, vai tiks uzlabota VP sniegto pakalpojumu kvalitāte un paaugstināta konkrētu darbības nozaru efektivitāte.
Ja paredzētās VP darba organizācijas reformas gaitā tiks nomainīta tikai “izkārtne”, piemēram, Kārtības policiju pārdēvējot par reaģējošo policiju, savukārt patruļdienesta policistus par universāliem policistiem, šāda reforma nekādus lietderīgus mērķus nesasniegs. Sabiedrība no tā neko neiegūs ne policijas redzamības, ne ātrākas reaģēšanas aspektā.
- Artis Velšs, atvaļināts Valsts policijas ģenerālis, drošības eksperts
1 Ministru kabineta 06.04.2016 rīkojums nr.248 “Par Valsts policijas attīstības koncepciju”
