Rajona lauksaimnieki tiekoties ar Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāju J. Zilveri, kurš šajā amatā ir desmito gadu, diskutēja par valsts atbalstu, problēmām, kas augļkopjiem var rasties, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti.
Rajona lauksaimnieki, kas nodarbojas ar augļkopību, tiekoties ar Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Zilveri, kurš šajā amatā ir desmito gadu, diskutēja par valsts atbalstu, problēmām, kas augļkopjiem var rasties, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti, kā arī par augļu un dārzeņu biržas veidošanu.
“Esam gandarīti, ka Zemkopības ministrija šāgada valsts subsīdiju programmā paredzējusi atbalstu arī augļkopjiem neatkarīgi, vai tā ir zemnieku vai piemājas saimniecība, tikai tai jābūt nodokļu maksātājai un nedrīkst būt nodokļu parāds. Obligāta prasība, lai subsīdiju saņēmējam būtu vismaz pirmā līmeņa lauksaimnieka izglītība,” informē Augļkopju asociācijas rajona nodaļas vadītāja Daukstu pagasta zemniece Ingrīda Sebre.
Tikšanās dalībnieki atzinīgi vērtēja faktu, ka Eiropas Savienība pagaidām nav noteikusi kvotas augļu un dārzeņu realizācijai, un izteica gatavību tos audzēt iespējami vairāk, iepriekš slēdzot līgumus par augļu un dārzeņu pārstrādi.
“Pie Augļkopju asociācijas ir izveidota ražotāju organizācija “Lieldārzi”, ko vada Aldis Riekstiņš. Viņš palīdz asociācijas biedriem iespējami veiksmīgāk realizēt izaudzēto produkciju,” informē I.Sebre.
Augļkopji pārrunāja arī “ēnu” ekonomikas problēmas, kas saistītas ar tā dēvēto nakts tirgu, kas šobrīd aktīvi darbojas Rīgas Centrālajā tirgū.
“Nakts tirgus darbība negatīvi ietekmē augļkopju un dārzkopju iegūtās ražas realizācijas cenas, jo mums lielveikaliem produkcija jāatdod par minimālu cenu tikai tāpēc, ka nakts tirgū, lai iespējami ātrāk pārdotu augļus un dārzeņus, tos pircējiem atdod gandrīz par velti. Šim negatīvajam piemēram seko lielveikali. Īpaši tas attiecināms uz agrajiem dārzeņiem,” I.Sebre vērtē situāciju.
Lai nakts tirgus radīto problēmu likvidētu, Augļkopju asociācija sadarbībā ar Rīgas pilsētas domi iecerējusi to pārveidot par augļu un dārzeņu biržu, kas turpmāk neatradīsies centrāltirgū, bet dome biržas izveidei ierādīs atsevišķu gruntsgabalu.
“Birža zemniekam piedāvās izvēles iespējas. Viņš varēs atvest, piemēram, desmit tonnas ābolu un nodot biržā, kas produkciju tālāk realizēs lielveikalos. Ja ražas apjoms būs neliels – divas vai trīs tonnas, audzētājs produkciju varēs pārdot pats. Būs jāņem vērā noteikums, ka augļus vajadzēs piegādāt konteineros,” skaidro I.Sebre.
Dienu vēlāk vairāki pasākuma dalībnieki devās uz Dobeli, kur piedalījās seminārā par augļu koku un krūmu stādu audzēšanu,
“Šobrīd tirgū ir ievērojams pieprasījums pēc sarkano jāņogu stādiem, bet stādmateriāla nepietiek. Arī Eiropas Savienības valstis labprāt iepērk sarkanās jāņogas un ērkšķogas, bet tās nevar audzēt tā, kā esam pieraduši – kuplā krūmā. Ogulāju stādījumiem jābūt izkoptiem,” stāsta augļkope.
Maijā iecerēts rīkot pieredzes apmaiņas braucienu uz Valmieras rajonu, kur aktīvi veidojas intensīvie augļu dārzi, lai iepazītos ar augļu uzglabāšanu, šķirnēm un citiem augļkopjiem būtiskiem jautājumiem.
