Zaķi: novēl saulainus svētkus.
Zaķi: novēl saulainus svētkus
Lieldienu priekšvakarā Gulbenē Spārītes parkā nejauši satikām četrus Lieldienu zaķus, kas, sildīdamies siltajā saulītē, priecājās par dabas atmodu līdz ar pavasara atnākšanu, par pirmo dzelteno taureni, zilo vizbulīti, sudrabainajiem pūpoliem un dzelteni putošajām bērzu skarām.
Izrādījās, ka zaķi ir četri Gulbenē pazīstami dažādu profesiju cilvēki, kuriem tāpat kā ikvienam no mums, Lieldienas ir mīļi un jautri svētki kopš bērnu dienām.
Mēģinājām noskaidrot, kas kopīgs šiem Lieldienu zaķiem, ja viens no tiem ir medicīnas darbinieks, otrs – rajona padomes sabiedrisko attiecību speciālists, trešais – televīzijas direktors, bet ceturtais – pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks. Viņi visi kalpo sabiedrībai katrs savā jomā. Un lielākais gandarījums viņiem ir tad, ja cilvēki pasaka paldies.
Pēc tikšanās parkā un olu kaujām, kurās zaudētāju nebija, zaķi steidzīgi posās pretim katrs savam Lieldienu brīnumam, kur kopīgais ir tradicionāli krāsotas olas, bet notikumi un pārdzīvojumi – individuāli.
Lieldienas Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Valti Kraukli saista ar olu kaujām un šūpolēm, tāpēc viņš kopā ar citiem tās pavadīs Ates muzejā, kur atšķirībā no citiem gadiem, pietrūks tā vadītāja un brīnišķīga cilvēka Viktora Ķirpa. Valtis atceras, ka bērnībā tēvs šķūnī vienmēr bērniem iekāris šūpoles, kur varējis izšūpoties pēc sirds patikas.
Sarunā ar Valti Kraukli mudinu viņu domi salīdzināt ar grozu, kas pildīts ar trauslām un izturīgām dažādu problēmu olām, tāpēc cilvēkiem, kam patīk “uzsist” pa šo olu grozu, jābūt pārliecinātiem, ka rīkojas pareizi, jo daudzos gadījumos viņu rīcība ir nepamatota.
“Domē strādā cilvēki. Pamatotu kritiku neviens ļaunā neņems, bet nepamatots aizvainojums ilgi neaizmirstas,” saka Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis.
Viņam nav saprotami, kāpēc latviešiem piemīt netikums, sasitot kaut ko vienu, noteikti sist tik ilgi, kamēr saplīst vēl kaut kas cits. Valtis uzskata, ka viena no šobrīd visvairāk sistajām un trauslajām “olām” ir domes sociālās palīdzības nodaļa, jo tā ir vismazāk aizsargātā.
“Mēs visi kopā šobrīd sildām lielu un gadiem ilgi gaidītu olu – ģimnāzijas jauno sporta halli. Ievērojami lielākas problēmas būs tās saglabāšana un apsaimniekošana, jo ar celtniecību galā tiksim. Skolēni kā mazi cālēni te varēs pulcēties sporta nodarbībās. Viņiem nevajadzēs mirkt lietū un vējā. Šī ola reizē ir trausla, bet arī izturīga, un paliks nākamajām paaudzēm,” saka Valtis.
Raksturojot sevi, viņš kā lielāko trūkumu min nespēju nepārdzīvot negatīvo, lai gan apzinās, ka šie pārdzīvojumi pašu padara trauslu.
