Līdz
ar informācijas tehnoloģiju attīstību aug ne tikai ieguvumi un
jaunas iespējas internetā, bet pieaug arī dažādi ar datu un
emocionālo drošību saistīti riski. Bezvadu
interneta pakalpojumu sniedzēja “Triatel” bērnu izglītošanas
kampaņā
“Esi reindžers!” veiktais pētījums atklāja, ka 14.7%
respondentu, piedzīvojot nepatīkamu situāciju internetā, to
nevienam nestāsta, jo nezina kā šādos gadījumos rīkoties. Tāpēc
“Triatel” sadarbībā ar tehnoloģiju ekspertu Kristapu Skuteli
un psiholoģi, psihoterapeiti Eviju Rozenlauku ir izveidojuši
ieteikumus bērniem, kuri var palīdzēt internetā justies drošāk.
1.Uzstādi
tikai pašas nepieciešamākās programmas un mobilās lietotnes
Atceries
– jo mazāk aplikāciju būs instalētas mobilajā ierīcē, jo ātrāk
ierīce darbosies. Turklāt mazāki riski, ka kāda no tām var
sabojāt vai nozagt datus. Tas pats attiecas arī uz datoriem un to
programmatūru. Jāatceras, ka katra aplikācija viedtālrunī vai
programma datorā ir regulāri jāatjaunina, jo vīrusi nereti ienāk
tieši caur savlaicīgi neatjaunotas programmatūras caurumiem.
2.Pievērs
uzmanību mobilajām lietotnēm un to ieguves veidiem
Mobilajās
ierīcēs svarīgi aplikāciju uzstādi veikt tikai no to
oficiālajiem veikaliem (Google Play – Android un App Store –
iOS). Medīt
aplikācijas šaubīgās
interneta vietnēs vai torentos
nozīmē uzprasīties uz nevajadzīgu risku. Uzstādot aplikāciju,
svarīgi izpētīt atsauksmes, kā arī to, kādu informāciju par
sevi uzticēsiet aplikācijai.
3.Izmanto
drošas paroles
It
kā pašsaprotama lieta, tomēr cilvēki joprojām mēdz izmantot
nedrošas un viegli uzminamas paroles, turklāt itin bieži viena
parole tiek izmantota vairākiem servisiem. Tas ir ļoti riskanti.
Tāpēc labāk laicīgi izdomāt shēmu, pēc kuras jaunu paroļu
izdomāšana (un arī atcerēšanās) ir vienkārša. Viens no
variantiem – parole kā skaitāmpantiņš, sakāmvārds vai
dzejolītis. Pēc interneta bankas tīmekļa vietnes, profila
sociālajos tīklos vai aplikācijas lietošanas neaizmirsti iziet
no tām. Savas paroles (tāpat kā naudas
karšu numurus, savu vārdu, uzvārdu, tālruni, mājas adresi,
vecāku darbavietas, iemīļotas atpūtas vietas un brīvdienu
plānus) nevienam
neizpaud.
“Ne
tikai datoram, bet – pat vairāk – mobilajām ierīcēm noteikti
iesaku izmantot paroli, jo, pazaudējot viedierīces, mēs pakļaujam
riskam savus personiskos, sensitīvos datus. Zinot, ka vairums savās
mobilajās ierīcēs uzglabā arvien vairāk privātas informācijas
(piemēram, privātas sarakstes, fotogrāfijas u.tml.), paroles
esamība ierīcei ir būtisks solis, lai pazaudēšanas vai zādzības
gadījumā samazinātu datu iespējamo ļaunprātīgo izmantošanu,”
stāsta tehnoloģiju eksperts Kristaps Skutelis.
4.Bezmaksas
WiFi izvēlies uzmanīgi
Bezmaksas
WiFi iespējas ir vilinošas. Taču esi uzmanīgs! Pieslēgties
nezināmam WiFi ir ļoti riskanti: ļaundari var izveidot bezvadu
piekļuves punktus, lai ievāktu paroles u.c. privātu informāciju,
turklāt bezmaksas interneta punkta nosaukumu radot ļoti līdzīgu
kādam līdzās esošas zināmas vietas nosaukumam, censties
iemidzināt WiFi lietotāja modrību. Labāk izvēlēties mobilo
internetu vai pārbaudītus un drošus WiFi piekļuves punktus.
5.Sargi
savus personīgos datus
Ne tīmekļa vietnēs, ne
aplikācijās bez vajadzības nenorādi savus personīgos datus un
nepievieno privātas fotogrāfijas. Veido
svarīgāko datu rezerves kopijas, lai tie nepazustu līdz ar ierīces
nozaudēšanu, piemēram, fotogrāfijas var glabāt kādā drošā
mākoņservisā kā Dropbox,
Microsoft OneDrive
u.tml.
Internetā neatbildi uz jautājumiem par savu augumu, svaru, ģimeni
un informē vecākus par šādu ziņkārīgo. Runājot ar svešinieku
Skype,
nelieto kameru – tevi var filmēt un iemontēt cita satura video.
Nekad nepiekrīti tikties ar internetā iepazītu svešinieku. Ja
svešinieks liek manīt, ka ir ieinteresēts seksuālā kontaktā,
uzreiz pārtrauc komunikāciju un informē vecākus. Ja
tevi kaut kas biedē datora darbībā, mulsina vai rada trauksmi un
kaunu interneta vidē, nekavējoties izslēdz datoru un pārspried
notikušo ar vecākiem.
6.Ievēro
virtuālās uzvedības etiķeti
Komunicējot
internetā, izvēlies neitrālu „niku” – tādu, kas nesniedz
precīzu informāciju par tevi, tavām mājām, adresi, tavu skolu
un vietām, ko apmeklē bieži vai plāno apmeklēt. Sociālajos
tīklos un čatojot, centies sazināties tikai ar tiem cilvēkiem,
kurus pazīsti personiski. Pirms
pievieno kādu svešinieku savam “draugu” lokam, apspriedies ar
vecākiem. Sarunājoties
internetā, esi laipns un iztiec bez rupjībām. Atceries
par interneta saskarsmes etiķeti, piemēram, ja sava viedokļa
izteikšanai lietosi visus lielos sākuma burtus, sarunu biedrs var
saprast, ka tu uz viņu kliedz. Nekādā
gadījumā necenties nevienu iebaidīt, nedraudi, nesūti agresīvus
un provocējošus materiālus.
Esi
draudzīgs!
“Laimīgs cilvēks necenšas
otru sāpināt un padarīt nelaimīgu. Tāpēc atcerieties – katrs
kurš ikdienas realitātē vai virtuālajā realitātē cenšas otram
nodarīt pāri… nav laimīgs. Ja tev interneta komunikācijā pretī
ir agresors – tad zini, ka patiesībā šis cilvēks jūtas
nelaimīgs, nemīlēts, atstumts, nepiederīgs, neiederīgs,
nenovērtēts un pats iet cauri smagai emociju gammai. Brutāla
atbilde interneta varmākam šo cilvēku tikai baro ar atkārtotu
atziņu, ka viņš nav mīlams, un tas tikai vairo viņa agresivitāti
un atriebības alkas. Tāpēc interneta saskarsmē ar šādu cilvēku
nav citas “receptes” kā vien neiesaistīšanās komunikācijā,
tās pārtraukšana un nereaģēšana,”
iesaka psiholoģe,
psihoterapeite Evija Rozenlauka.
7.Izvērtē
saņemtās vēstules un citus pakalpojumus
Nekad no
sava tālruņa numura nesūti īsziņas uz nezināmu tālruņu
numuriem internetā. Lai pasargātu savu datoru no spama
jeb mēstulēm
un
citas nevēlamas informācijas, lieto elektroniskā pasta filtru, un,
ja pienācis ziņojums no nezināmas adreses, never to vaļā un
nelejupielādē no tā savā datorā failus.
Bez vecāku ziņas neiesauc savā datorā ne mūziku, ne filmas, ne
spēles – tās var būt inficētas un apdraudēt datoru. Atceries
atjaunot antivīrusu programmatūru un atgādini to arī vecākiem.
8.Pārbaudi informāciju
Atceries,
ka ne visi cilvēki internetā par sevi stāsta patiesību, tāpat kā
ne visi foto atbilst īstenībai. Neslinko un pārbaudi informāciju
citos interneta avotos, nepieciešamības gadījumā lūdzot
palīdzību vecākiem. Esi
uzmanīgs, ja jauns interneta paziņa cenšas noskaņot tevi pret
tavu ģimeni un piedāvājas kļūt par tavu labāko draugu, sūta
virtuālas dāvanas un tai pat laikā kritizē tavus vecākus un
manipulē ar tavu laiku. Pat, ja tev ģimenē nav labas attiecības
ar vecākiem, zini, ka šādā veidā ļaundari meklē tieši tādus
bērnus kā tu un patiesībā slēpj patiesu vēlmi nodarīt
pārestību.
9.Arī labākie draugi mēdz
kļūt par krāpnieku upuriem
Ja esi
saņēmis no saviem draugiem dīvainu informāciju, pārjautā, vai
tiešām, viņi ir sūtījuši konkrētos tekstus vai failus. Tas
tāpēc, ka ļaundari un krāpnieki bieži vien darbojas aizsegā.
Nereti hakeri uzlauž cilvēka e-pastu vai kontu sociālajos tīklos,
un pēc tam sava kiberupura vārdā raksta viņa kontaktiem, lūdzot
naudu vai cenšoties iegūt citu sensitīvu informāciju.
10.Interneta
veikali – pārbaudi tos
Ja vēlies
kaut ko iegādāties internetā, lai izvairītos no krāpniecības,
vispirms apspriedies ar vecākiem. Ļoti
kārdinoši internetā izskatās piedāvājumi internetā par
„superierspējām”, bezmaksas dāvanām, lielu peļņu,
mantošanas iespējām, pēkšņiem laimestiem. Šāda veida
informāciju izplata TIKAI krāpnieki, galvenokārt, ar mērķi
inficēt datoru. Tāpēc labāk nemaz never vaļā šādus
piedāvājumus, nevienam nesūti informāciju, lai kaut ko iegūtu
bez maksas. Atceries, ka personiskie dati, kas ievadīti kādā spēlē
var tikt izmantoti, lai inficētu tavu datoru vai izsūtītu uz to
reklāmas. Ja spēles spēlēšanai nepieciešama epasta adrese –
labāk izveido speciālu epasta adresi tikai izklaidēm un
reģistrācijai spēļu lapās.
