Latvijā
viena no būtiskām problēmām ir samērā lielais to pašvaldību skaits,
kurām ir nepietiekoša nodokļu ieņēmumu bāze, un kas nespēj pastāvīgi
realizēt savas ar likumu noteiktās autonomās funkcijas – šo problēmu var
atrisināt tikai pašvaldību apvienošana, uzsver vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Secināts,
ka pēc Administratīvi teritoriālās reformas, kas pabeigta 2009.gadā,
vēl joprojām ir daudzi novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu
veidošanas kritērijiem, piemēram, vismaz 4000 iedzīvotāju novadā.
Turklāt
vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina
līdzsvarotu administratīvās teritorijas attīstību. Novadi iedzīvotāju
skaita ziņā ir ļoti neviendabīgi – tas ietekmē pašvaldību nodokļu
ieņēmumus, tostarp pašvaldības ar zemākiem ienākumiem nevar nodrošināt
likumā noteiktās funkcijas.
„Izveidojusies
nevienlīdzīgā situācija rada apstākļus, kur bagātākās pašvaldības var
atļauties atbalstīt savus iedzīvotājus un nodrošināt nepieciešamo
sociālo atbalstu, bet nabadzīgākās pašvaldības nespēj nodrošināt pat
likumā noteiktās funkcijas bez papildu finansējuma, kā dēļ cieš to
iedzīvotāji,” uzsver Gerhards.
Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā
piedāvājuma jaunai Administratīvi teritoriālajai reformai mērķis ir
mazināt nevienlīdzību, uzlabot valsts pārvaldi un palīdzēt sekmīgāk un
līdzsvarotāk attīstīties novadiem. Publiskai diskusijai tiek piedāvāti
divi iespējamie pašvaldību turpmākās apvienošanās modeļi.
Viens
no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz noteikt, ka
Latvijā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā plānots veidot 49 novadus un
deviņas republikas pilsētas. Savukārt otrs paredz 29 sadarbības
teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmēs attīstības
centriem, kuru ietvaros pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi.
Lēmums, kuru no pašvaldību turpmākas apvienošanas variantiem
apstiprināt, tiks pieņemts pēc plašām diskusijām ar pašvaldībām,
iedzīvotājiem un sociālajiem partneriem.
„Paredzam,
ka sagatavotie pašvaldību turpmākās attīstības modeļi sākotnēji netiks
vērtēti viennozīmīgi un iespējams, saskarsimies arī ar pretestību. Tomēr
mēs esam apņēmības pilni tikties un diskutēt ar pašvaldībām,
iedzīvotājiem un sociālajiem partneriem, lai sabiedrībai skaidrotu
ieguvumus, ko sniegs pašvaldību apvienošana, ” atzīmē Gerhards.
Jaunie
priekšlikumi, kas iesniegti apspriešanai koalīcijas partneriem, balstās
uz valsts attīstības kopējām prioritātēm. To mērķis ir izveidot
profesionālu, efektīvu, modernu, uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi,
attālinātā darba iespēju veicināšanu un e-pārvaldes principu ieviešanu
sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, piebilda ministrs.
Reformu paredzēts ieviest 2021.gadā, kad notiks vietējo pašvaldību vēlēšanas.
