Reģionālie attīstības centri iebilst iespējamajai nodaļu slēgšanai
Biedrības “Reģionālo attīstības centru apvienība”, kurā ietilpst arī Gulbenes novada dome, valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis nosūtījis rakstisku vēstuli tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, paužot reģionālo attīstības centru satraukumu par to, ka reģionālajos attīstības centros varētu slēgt esošo rajona tiesu zemesgrāmatu nodaļas.
Slēgt nebūtu pareizi
“Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pieejami elektroniskie pakalpojumi. Savukārt nokļūšanai uz attālāku apdzīvotu vietu nekā attiecīgais novada centrs ir nepieciešami papildu resursi,” tieslietu ministram adresētajā vēstulē raksta V.A.Krauklis. Viņš pauž, ka zemesgrāmatu nodaļu slēgšana nebūtu pareiza rīcība, ja tāda ir paredzēta, īstenojot tiesu reformu.
Ja biedrībai “Reģionālo attīstības centru apvienība” neizdosies tikties ar ministru, tad biedrības, kurā apvienojusies 21 pašvaldība, pārstāvji ir gatavai vērsties ar šo jautājumu pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas. Pagaidām gan vēl nav skaidri zināms, kad un kuras zemesgrāmatu nodaļas konkrēti ir paredzēts likvidēt. Arī Tieslietu ministrija skaidro, ka “precīzs datums reorganizācijai vēl nav noteikts, bet plānots, ka praktiski reorganizāciju var īstenot ne agrāk par 2016.gadu”.
Pakalpojumiem jābūt pieejamiem
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020.gadam ir noteikts, ka reģionālajiem attīstības centriem, kā arī iedzīvotājiem jebkurā Latvijas vietā ir jābūt pieejamiem valsts un pašvaldību pakalpojumiem ne tikai elektroniskā veidā, bet arī vienotajos klientu apkalpošanas centros. “Reģionālo attīstības centru apvienība” valdes priekšsēdētājs V.A.Krauklis uzskata, ka “ir nepieļaujama rajona tiesu zemesgrāmatu nodaļu slēgšana vietās, kur iedzīvotāji līdz šim varēja ne tikai iesniegt ar īpašuma tiesību nostiprināšanu saistīto dokumentāciju, saņemt aprēķinu par veicamajiem maksājumiem un veikt norēķinu, bet arī apliecināt paraksta īstumu uz nostiprinājuma lūgumiem.”
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis bilst, ka par zemesgrāmatu nodaļu iespējamo slēgšanu visas nianses viņam neesot zināmas. Viņš atzīst, ka ir jautājumi, kurus var sakārtot elektroniski, lai nevajadzētu gaidīt rindās, bet ar zemesgrāmatu saistītie dokumenti nav tie, kurus var iesniegt reģistrēšanai zemesgrāmatā elektroniski. “Ar laiku, protams, kaut kas var pilnveidoties, tie solījumi, ka mēs elektroniski varēsim salaulāties un arī izšķirties izskanēja jau pirms desmit gadiem. Diemžēl vēl ir daudz dokumentu, kurus elektroniski sakārtot nevar. Tas jādara klātienē. Protams, jebkura pakalpojuma pārcelšana kaut kur projām jebkuram klientam ir apgrūtinoša. Ja tas tiek darīts, tad ir jābūt skaidram, kā kursē sabiedriskais transports, kā tas sasaistās ar iestādes darba laiku un tamlīdzīgi. Visbiežāk ir tā, ka pēc viena pakalpojuma atkal vajag citu. Tad ir tā, ka zemesgrāmata strādā vienā laikā, notārs – otrā, vēl kāda cita institūcija – atkal savā laikā. Cilvēkam ir grūti saskaņot šos laikus, lai sakārtotu dokumentus. Viena pasākuma dēļ ir jāveltī visa diena vai pat vairākas,” secina A.Caunītis.
Oficiālas informācijas nav
Gulbenes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas vadītāja Inese Čakša stāsta, ka pagaidām par Vidzemē esošo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu reorganizāciju nekādas informācijas neesot. Šobrīd aktuāla esot Latgale. Sazinoties ar zemesgrāmatu nodaļas vadītāju Viju Pužuli Balvos, viņai izdevies uzzināt, ka Balvu rajona zemesgrāmatu nodaļa varētu tikt pievienota Rēzeknei. Vakar ticis prezentēts jaunais reorganizācijas modelis. “Tas, ka Balvi būs pie Rēzeknes, jau ir izlemts. Vai viss būs jādara Rēzeknē, tas vēl nav zināms. Grūti pateikt, kas būs nākamais – Zemgale, Kurzeme vai Vidzeme? Reformas jau notiek. Piemēram, Jūrmalā dokumentus it kā pieņems uz vietas, bet arhīvs un visi ar zemesgrāmatu saistītie dokumenti arī atradīsies Rīgā. Arī tiesneses no Jūrmalas brauks uz Rīgu. Kā būs pie mums, pagaidām ticamas oficiālas informācijas nav. Varbūt viss būs tikai Valmierā vai Madonā, kur ir apgabaltiesas,” saka I.Čakša.
Tieslietu ministrijas skaidrojumā teikts, ka primāri mērķis ir tiesu reformu veikt saudzīgi, ņemot vērā iedzīvotāju pieejamību tiesām un zemesgrāmatu nodaļām. “Ja Latgales apgabalā esošo rajonu tiesu un zemesgrāmatu nodaļu reorganizācija noritēs veiksmīgi, tā tiks turpināta arī citos reģionos,” norādīts Tieslietu ministrijas informācijā.
