Plašu rezonansi sabiedrībā š.g.
septembrī izraisījusi situācija Rīgas pilsētas Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kad
skolotāja Iveta Ratinīka mācību procesā izmantoja dzejnieces Agneses Krivades
dzejoli “Svētīgi”. Pēc skolotājas I.Ratinīkas vārdiem[1] dzejolis
“bija izaicinošs”, tomēr viņa ir pārliecināta, ka mūsdienās nekādi
literāri teksti nevar tikt uzskatīti par nepiedienīgiem, jo īpaši gadījumos,
kad tie tiek izrunāti un skaidroti.
Šajā brīdī apstāsimies un
aplūkosim situāciju kopumā.
Filozofs, rakstnieks un portāla
“Satori.lv” galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins norāda, ka, viņaprāt,
sašutums par konkrēto dzejoli ir kvalitātes pierādījums. “Tā ir labas
dzejas pazīme, labas dzejas liktenis – raisīt skandālu un diskusijas.”[2]
No I.Šlāpina teiktā izriet, ka
labas dzejas kritērijs ir radītā ažiotāža, nevis dzejas estētiskais baudījums. Ažiotāžas
kā mērauklas izmantošana mākslas darbu novērtējumā arvien biežāk kļūst par
vienu no galvenajiem kritērijiem un ir saistīta ar mākslas komercializāciju
kopumā.
Taču atgriezīsimies pie
izglītības procesa un aplūkosim, ko par bērnu tiesību aizsardzību un
izglītošanu saka normatīvie akti.
Bērnu
tiesību aizsardzības likuma 4.pantā teiks, ka “bērna tiesības tiek aizsargātas,
lai sasniegtu šādus mērķus:
1) sabiedrības interesēm
atbilstošas vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnā;
2) bērna orientāciju uz darbu
kā vienīgo morāli atbalstāmo eksistences līdzekļu iegūšanas un labklājības
avotu;
3) bērna orientāciju uz ģimeni
kā sabiedrības organizācijas pamatvērtību un vienu no sabiedrības un indivīda
galvenajām vērtībām.”
Savukārt, Izglītības likuma 2.pants nosaka, ka “šā likuma mērķis ir
nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko
potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas
Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un
vajadzībām tiek nodrošināta iespēja:
1) iegūt zināšanas un prasmes
humanitāro, sociālo, dabas un tehnisko zinību jomā;
2) iegūt zināšanas, prasmes un
attieksmju pieredzi, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē;
3) tikumiskai, estētiskai,
intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas
personības veidošanos.”
Līdz šim Izglītības likums
deklaratīvi noteica tikumiskās attīstības nepieciešamību, taču tajā nebija
reāla un praktiska mehānisma, kā sasniegt šo mērķi. Saeima, veicot šī gada grozījumus
Izglītības likumā, uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt
audzināšanas (t.sk., valstiskās un tikumiskās audzināšanas) vadlīnijas, t.i., metodoloģiski noteikt mehānismu, kā tiks
sasniegts likuma mērķis. Dotajā brīdī Izglītības un zinātnes ministrija
izvairās no šī pienākuma un ministre M.Seile paziņoja, ka tā nav viņas
prioritāte[3].
Biedrības “Asociācija Ģimene”
aptaujātie vecāki ir vienisprātis – bērnu izglītošanas pamatmērķis un metodes nedrīkst
būt pretrunā ar vispārpieņemtajām morāles un tikumības normām. Necenzētu vārdu
lietošana filmās[4]
un datorspēlēs[5]
ir reglamentēta ar Ministru kabineta noteikumiem, kā arī to lietošana ir aizliegta
sociālās korekcijas izglītības iestādēs[6]. Tādēļ
ir rūpīgi jāizvērtē katrs gadījums, kad mācību procesā rodas nepieciešamība
lietot materiālus, kas satur lamuvārdus, vulgārismus u.c., iepriekš saskaņojot to ar nepilngadīgo bērnu vecākiem vai
likumiskajiem pārstāvjiem.
Lai noskaidrotu vecāku viedokļus par
radušos situāciju, lamuvārdu lietošanu izglītības procesā, vecāku lomu un
Izglītības un zinātnes ministres rīcību, biedrība “Asociācija Ģimene” veica vecāku
aptauju, uzdodot trīs jautājumus, un piedāvā iepazīties ar vecāku atbildēm.
1.
Jautājums: Vai jums ir pieņemams, ka vispārizglītojošajās un
profesionālajās skolās mācību procesā tiek lietoti materiāli, kuros ir atrodami
lamuvārdi un rupjības? Kāpēc?
Atbildes:
Kaspars (36) un Inese (34) divu bērnu vecāki:
Nē, mums tas nav pieņemams. Kad sižetu par šo dzejoli
pārraidīja televīzijā, tad vietās, kur bija jāskan lamuvārdiem, skanēja
“piiiii”. Kāpēc lai šādu ierobežojumu lietot lamuvārdus nebūtu arī
skolās un kāpēc lai skolās kādam būtu tiesības skaļi izrunāt lamuvārdus.
Nevēlamies, lai mūsu bērni augtu visatļautības garā. Piemērs ar dzejoli var
radīt bērnos apziņu, ka noteiktās situācijās un pie noteiktiem apstākļiem
robežas nedarbojas un kas vienā situācijā ir aizliegts, otrā ir atļauts utt.,
ka viss ir relatīvs. Tad varbūt arī mākslas vārdā ir attaisnojama arī
vardarbība vai krimināli sodāma rīcība? Galvenais taču, lai būtu skandāls un
provokācija?! Noteikti esam pret rupjību un lamuvārdu izmantošanu, jo absolūti
nav skaidrs, ko labu tas bērniem var dot, tāpat viņi lamuvārdus dzirdēs
ikdienā, kāpēc lai arī skolā papildus tas tiktu mācību saturā iekļauts kā kaut
kas pozitīvs vai zināmās situācijās atļauts.
Inese (31) divu
bērnu mamma:
Man nav
iebildumi, ka mācību procesā tiek izmantots šāda žanra dzejolis (uzsvars uz
vārdu žanrs), tai pat laikā dzejolī vārds “svētīgi” liecina par to,
ka šis garadarbs ir balstīts uz kādu pirmavotu (citāts no Bībeles) un
profesionālam pedagogam jāapzinās, ka šāds dzejolis var aizskart ticīga cilvēka
jūtas, un ka klasē var mācīties bērns, kas apmeklē svētdienas skolu vai nāk no
ticīgas ģimenes, kurā nemāca smieties/izsmiet otra ticību vai jūtas. Ja
šis dzejolis tika izmantots, lai vidusskolas literatūras profila kursa
audzēknis iepazītos ar šādu žanra paraugu, tad tādu var izmantot (tai pat laikā
ir tikpat uzskatāma rakstura dzeja, kas neaizvaino ticīgos), jo pirms tam šāds
skolēns būs iepazinies arī ar citiem literatūras žanriem (šo saku no personīgās
pieredzes), tāpēc profilkursa bērniem būs savādāka pieeja, veicot analīzi. Ja
šāds dzejolis tiek izmantots vispārīgajā kursā jeb parastajā literatūras
stundā, tad neatbalstu šāda parauga (jeb dzejoļa) izmantošanu, jo bērniem šajā
vecumā nav tik nobriedusi psihe, lai viņš spētu distancēties no uzrakstītā, lai
pilnvērtīgi un mērķtiecīgi tiktu veikta darba analīze. Šāda dzejoļa izmantošana
veicina bērnos nihilisma sajūtu. Ja skolotājs vēlējās parādīt, kā bērniem
nevajadzētu izpausties mākslā. tad šo dzejoli varēja izmantot, lai gan neticu,
ka skolotājs tā bija domājis. Tik pat labi zīmēšanas skolotājs var iedrošināt
bērnu būt radošam un brīvi izpaust sevi grafiti mākslā – tas vainagosies ar to,
ka mājas un sētas būs apzīmētas, jo tā ir (it kā) māksla…
Artūrs (43) un Violeta (38) trīs bērnu vecāki:
Nav pieņemams. Skolā ir jāsniedz zināšanas un jāpalīdz
tās apgūt, jāpalīdz bērniem izaugt par tikumīgiem un atbildīgiem cilvēkiem. Atbildīgiem
kā par vārdiem, tā arī par darbiem. Ģimene ir audzināšanas pamats, tomēr
skolā bērni sastopas lielākā skaitā, iet uz stundām pie skolotājiem, no
kuriem gan viņi, gan vecāki sagaida skološanu. Katra ģimene ir savādāka, un
bērni lamu vārdus un rupjības var dzirdēt arī ģimenē, pagalmā. Tomēr, kādēļ
bērniem, kas tos mājās nedzird, jo vecāki tos nelieto, rupjības un lamuvārdi
būtu jādzird skolā no skolotājiem ? Tas tā nedrīkst būt. Ja vidusskolā
apskata tautas mantojumu un Dainu skapja nerātnās dainas, tad tas ir tāds
tautas mantojums – tautas folklora, patiesā dzīve toreiz, kad tās tika vāktas –
vēsture. Tas, ko tauta runāja un sacerēja, bet ko neskandināja Dziesmusvētkos
un publiski. Kad ir dzirdami lamu vārdi? Vispirms jau tad, kad ir pierasts tos
lietot ikdienā. Tad, kad ir dusmas, kad gribas kādam nodarīt pāri, apsmiet,
ņirgāties, kad gribas kaut ko izdarīt, bet var tikai skaļi kliegt un lamāties –
varbūt palīdzēs. Bet kā tieši tie palīdz? Atbildes nav. Katrs tētis un mamma
grib, lai viņu bērni dzīvotu labāk nekā viņi paši, jo mēs saviem bērniem
gādājam un vēlam visu to labāko. Lamuvārdi šajā pūriņā neietilpst.
2. Jautājums: Kāda ir vecāku loma
mācību satura izvēlē un pārraudzībā? Vai vecākiem būtu pilnībā jāpaļaujas uz
pedagogu profesionalitāti un mācību satura izvēli?
Atbildes:
Kaspars (36) un Inese (34) divu bērnu vecāki:
Vecākiem jābūt tiesībām ietekmēt mācību saturu un
tiesībām celt trauksmi, ja mācību saturā parādās lietas, kas vecāku ieskatā var
kaitēt bērniem. Nevar, protams, būt situācija, kad vecāki nesamērīgi iejaucas
profesionāļu darbā, bet ja vecāks redz potenciālu kaitējumu bērnam, viņam jābūt
ne tikai tiesībām, bet arī pienākumam iejaukties un skaļi paust savu viedokli
un šādu viedokli, ja tas ir pamatots, nevar neņemt vērā.
Inese (31) divu
bērnu mamma:
Līdzšinējā
pieredze rāda, ka vecākiem nav liela loma mācību satura izvēlē un pārraudzībā,
kā IZM nolem, tā arī skolās tas tiek ieviests. Mācību iestādēs pastāv iestādes
padomes (ar vecāku pārstāvjiem), taču tai ir tikai rekomendējoša loma, jo
skolas vadība var rīkoties, kā vēlas. Vecākiem būtu jāpaļaujas uz pedagoga
profesionalitāti, tai pat laikā, ka pedagogs/skolas vadība vēlas mācību procesā
ieviest jauninājumus (kā šoreiz, it kā ejot līdzi laikam, jo mūsdienu jaunatne
saskaras ikdienā ar šādu leksiku), tad to vajadzēja izskatīt iestādes padomē,
pajautājot vecāku viedokli. Tad arī vecākiem būtu izskaidrota šāda darba
izmantošana mācību procesā un mērķis, ko plānots ar to sasniegt.
Artūrs (43) un Violeta (38) trīs bērnu vecāki:
Vecāki nav kontrolējošās institūcijas – vienkārši
nepietiks laika. Nevar izbēgt no skolotāju patvaļas. To nevar 100% preventīvi
novērst. Ir jāreaģē uz jau notikušiem incidentiem. Vecākiem, kuri paši
dienas laikā ir aizņemti savā darbā, nav iespējas sekot skolotāju –
profesionāļu sniegumam, kontrolēt tos. Tam ir skolas vadība, padomes, kurās arī
piedalās vecāki. Redzu to kā vienu no iespējām iekšā skolā ietekmēt
procesus no vecāku puses. Ir arī vecāku sapulces, kuras ir jāapmeklē, ja ir
vēlēšanās uzzināt, kas notiek skolā. Noteikti varam ieskatīties bērnu mācību
grāmatās un pierakstos, lai uzzinātu, ko bērns mācās skolā. Tam vecākiem pašiem
ir jāatrod laiks, ja vien iztikas pelnīšana ārpus mājas nav atņēmusi pēdējos
spēkus.
3. Jautājums: Izglītības un zinātnes ministre
M.Seile nav iebildusi pret šāda dzejoļa lietošanu skolā, vien norādījusi, ka
“Ir pagājis tas laiks, kad visā valstī bija viena mācību grāmata, kurā
katrs vārds bija cenzūras pārbaudīts un neskaitāmās institūcijās saskaņots. Ir
labi, ka šis laiks ir pagātnē.” http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/1340-macibu-lidzeklu-izvele-ir-pedagoga-profesionala-atbildiba Kā jūs vērtējat ministres M.Seiles rīcību
dotajā gadījumā? Vai ministre ir rīkojusies atbildīgi, nepievēršot uzmanību
lamuvārdu un rupjību lietošanai mācību procesā un pat atbalstot to?
Atbildes:
Kaspars (36) un Inese (34) divu bērnu vecāki:
Ministres arguments par cenzūru ir diezgan vājš. Tad
jau televīzijā skanošie “piii” arī ir cenzūra. Iespējams, ka
ministrei pašai nav skaidra viedokļa par tikumības jautājumu un tāpēc ir šāda
“muļļāšanās” aiz bailēm kļūt nemodernai, nepopulārai un vecmodīgai. Ministrei
pirmajai būtu jāspēj identificēt situācijas no “tikumības” viedokļa
un šādā situācijā būtu jāreaģē. Ja runa būtu par augstskolu studentiem, kur
studē pilngadīgas un zināmu briedumu sasniegušas personas, tad situācija ir
savādāka un studiju vai pētnieciskiem mērķiem varētu arī izmantot šādus
“gara darbus”, kas satur arī necenzētu leksiku, bet darbā ar
nepilngadīgiem jauniešiem nedomājam, ka tas var dot kādu labumu.
Inese (31) divu
bērnu mamma:
Atbalstu, ka
vairs nav tik liela cenzūra, taču savā ziņā esam iebraukuši otrā grāvī – katrs
māca, ko vēlas. Un paši skolotāji ir apjukuši, kuru mācību grāmatu izmantot,
lai sagatavotu bērnus gala pārbaudījumiem. Man škiet, ka nemitīga jaunu mācību
materiālu štancēšana pāraugusi tīri labā un ienesīgā biznesā (kam? gan jau paši
zina…) Man nav iebildumu, ka bērniem kā slikts mākslas paraugs tiek parādīts
šāda veida dzejolis (šoreiz gan tā noteikti nebija), jo ar bērniem nevajag
baidīties runāt atklāti arī par tēmām, par kurām mūsu skolas laikā nemaz
nerunāja (līdzīgi kā par seksu u.tml.), taču jebkam ir ROBEŽAS, un šoreiz klaji
tika pārkāptas robežas attiecībā uz to, kas svēts ir ticīgam cilvēkam. Ja
ministre un šī konkrētā pedagoģe katru rītu, izejot no mājas durvīm, uz sava
paklājiņa ieraudzītu kaimiņa suņa kaku, kāpēc tad viņai būtu iebildumi (domāju,
ka būtu iebildumi)! Bet par ko izteikt iebildumu, ja kaimiņš uzskatīs, ka viņa
suns rada mākslas darbu?! Problēma ir tā, ka mūsdienu sabiedrībā ļoti pazudušas
robežas, pazudusi cieņa pret otru cilvēku. Un par cieņu pret sevi mēs atceramies
tikai tad, kad personīgi jūtamies aizskarti… Ministrei un konkrētajai
skolotājai jāzina, ka skolotāja viena no misijām ir saliedēt klasi, skolotājam
klasē jābūt bērna uzticības personai, nevis jānodarbojas ar savu ambīciju
realizēšanu. Vai šī pedagoģe padomāja, kā jūtas bērns-kristietis, kad šāds
“dzejnieks”, kuram pašam, iespējams, bērnībā ir bijušas problēmas,
tagad ar savu “garadarbu” pasmejas par otra ticību?! Varbūt tad lai
ministre arī pārstāj stāstīt, cik svarīga ir skolas un vecāku sadarbība, ja
atbalsta šādu neprofesionālu pedagoga pieeju, izvēloties mācību saturu? Vai
viņa ir padomājusi, kā jūtas ticīgie vecāki? Vai viņi var būt motivēti
sadarboties ar skolu?! Domāju, ka, nē…
Artūrs (43) un Violeta (38) trīs bērnu vecāki:
Ministre ir persona, kuras pārvaldībā ir visa
izglītības sistēma, un kuras politiskos lēmumus atbilstošajā ministrijā īsteno valsts
sekretārs. Viņas viedoklis ir svarīgs kaut vai tādēļ, ka raksturo viņu pašu –
ko viņa domā, kā uztver notiekošo, ko uzskata par pieņemamu, un ko nē. Tas
ietekmē notikumus visā izglītības sistēmā. Zivis pūstot no galvas. Turklāt
pašas to noteikti vairs nejūt. Pēc galvas pūst arī pārējais ķermenis.
[1] Rakstnieku
savienība aicina tikumisko audzināšanu nepārvērst par mākslas darbu kropļošanu. Diena, 06.10.2015. Pieejams: http://www.diena.lv/kd/literatura/rakstnieku-savieniba-aicina-tikumisko-audzinasanu-neparverst-par-makslas-darbu-kroplosanu-14114488
[2] Zēgners H. E. ‘Dzejnieks var lietot visus vārdus, ko vien grib’. Autore un citi
literāti par sašutumu radījušo dzejoli ‘Svētīgi’. Delfi, 29.09.2015. Pieejams: http://www.delfi.lv/kultura/news/books/dzejnieks-var-lietot-visus-vardus-ko-vien-grib-autore-un-citi-literati-par-sasutumu-radijuso-dzejoli-svetigi.d?id=46522811
[3] Ušakovs, iebilstot pret rupjiem vārdiem
dzejā, uzdod pārbaudīt mācību programmas Rīgā. Diena, 30.09.2015. Pieejams: http://www.diena.lv/latvija/zinas/usakovs-iebilstot-pret-rupjiem-vardiem-dzeja-uzdod-parbaudit-macibu-programmas-riga-14113745
[4] Ministru kabineta 29.06.2010. noteikumi Nr.587 “Filmu klasifikācijas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/213315-filmu-klasifikacijas-noteikumi
[5] Ministru kabineta 06.06.2006. noteikumi Nr.452 “Datorspēļu izplatīšanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/137101-datorspelu-izplatisanas-noteikumi
[6] Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumi Nr.88 “Sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās
kārtības noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/doc.php?id=225269&version_date=07.02.2011
