Gints Āboliņš ikdienišķu problēmu risināšanu neuzskata par slogu
Četri mēneši apritējuši, kopš par Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītāju ir apstiprināts 47 gadus vecais Gints Āboliņš. Viņš ir jau ceturtais cilvēks šajā amatā, priekšteči bija dzelzceļa uzņēmējs un divi mežsaimnieki. G.Āboliņš ir citas profesijas pārstāvis – telekomunikāciju speciālists jeb, kā agrāk teica, sakarnieks. Kāds ir viņa redzējums uz pilsētu un tās iedzīvotājiem, raugoties no sava amata krēsla?
– Pilsētas egles iedegšanas pasākumā ne viens vien, klausoties jūsu runā, teica: “Kas tas par cilvēku?” Daži vēl nezina, kas vada pilsētu.
– Esmu Gulbenē dzimis, audzis, taču arī es nepazīstu visus gulbeniešus. Esmu cilvēks, kas nemēdz “zīmēties”. Cenšos vienkārši visu darīt pēc labākās sirdsapziņas. Būt publikas priekšā nav mans aicinājums. Nav man aktiera gēna. Man labāk izdodas saskatīt problēmas un tās risināt. Loģika man nekad nav sagādājusi grūtības. Liels paldies visiem maniem matemātikas skolotājiem! Jau skolas gados matemātika man pati līda galvā. Gan matemātikā, gan mūzikā loģika ir pati galvenā. Dzīvē devu priekšroku eksaktajām zinātnēm, kaut bērnībā mūzikas skolā pie skolotāja Viļņa Rubeņa spēlēju mežragu un regulāri no 1977.gada līdz deviņdesmito gadu beigām piedalījos visu rangu Dziesmu un deju svētkos kā pūtēju orķestra dalībnieks. Nošu, tercu, trīsskaņu pazīšana joprojām ir ar mani, un šķībā, greizā muzicēšanā es nespēju klausīties. Ja koncertā redzu haltūristus, kas ir tā vairāk paņēmuši uz krūts, ceļos kājās un eju projām. Man svarīga ir kvalitāte. Arī pilsētas pārvaldnieka darbā man kvalitāte ir pati galvenā, kad runa ir par vides sakārtošanu, uzturēšanu, objektu pieņemšanu ekspluatācijā. Kvalitāte ir pati svarīgākā, nevis cena. Es esmu tādā ziņā diezgan kašķīgs.
– Jūsu priekštečiem pilsētas pārvaldīšanā kremta, ka tiek apgriezti spārni pašiniciatīvai.
– Novada pašvaldība ir kā vienots mehānisms, un pilsētas pārvalde ir tikai viena no šā mehānisma daļām. Tēlaini runājot, pulkstenis jau ir izdomāts un tas strādā, es tajā piedalos tikai kā viens no zobratiņiem. Sadarbība ir svarīgākais princips. Visi darbi pilsētā ir saistīti ar novada domes Attīstības un projektu nodaļu. Visu pārvalžu vadītāji ir pakļauti izpilddirektoram. Lēmēji, protams, ir deputāti. Bet prezentēt un virzīt kādu savu ideju vai redzējumu nevienam nav liegts. Piemēram, es redzu, ka viena no prioritātēm ir ielu apgaismojuma sakārtošana tā saucamajā aizkapu teritorijā. Tur akciju sabiedrība “Sadales tīkls” demontē gaisvadu elektrolīnijas un vietā zemē guldīs kabeļus. Pie reizes arī pašvaldība sakārtos ielu apgaismojumu aptuveni 100 000 eiro apmērā. Gatavojot nākamā gada budžetu, mēs, pārvaldnieki, jau piedāvājam novadam tās galvenās prioritātes, kurās mēs gribētu redzēt attīstību.
– Iedzīvotāji sūkstās: līdz ar vadības maiņu novadā un pilsētā trūkst saliedējošu pasākumu.
– Ja tiešām cilvēki tā domā, ņemsim kritiku vērā. Gadumijā aicinu tikties visus pie Gulbenes kultūras centra. Būs novada un pilsētas vadības uzrunas jeb, pareizāk sakot, apsveikumi, jo šādā brīdī visiem gribas svinēt gadumiju, nevis klausīties garās runās. Sagaidot jauno gadu, visi gaida brīnumus. Ir pasūtīts svētku salūts.
Nevaru piekrist tiem, kuri saka, ka Latvijas Republikas proklamēšanas dienā 18.novembrī Gulbenē nav jutuši svētkus. Bija ne tikai laicīgie pasākumi kultūras centrā, piemēram, koncerts, ko pašvaldība dāvināja iedzīvotājiem. Es personīgi šos svētkus atzīmēt gāju uz luterāņu baznīcu. Tur arī izmantoju iespēju uzrunāt klātesošos, aizlūgt par pilsētu un tās iedzīvotājiem. Tā nebija tikai luterāņu kopā pulcēšanās. Aizlūgumā piedalījās arī katoļi un baptisti, kā arī visi, kas vēlējās.
Ziemassvētku gaidīšanas laikā Gulbenē bija daudz dažādu pasākumu atbilstoši iedzīvotāju interesēm un vecuma grupām. Es piedalījos vairākos, arī lūgšanu brokastīs Vecgulbenes muižā, kas bija ļoti skaists notikums. Tomēr sveces adventes vainagā, manuprāt, ir jādedz tieši baznīcā. Advente ir saistīta ar kristīgo ticību.
– Gulbeniešu mūžīgais jautājums – kur celt brīvdabas estrādi?
– Neplānoju virzīt brīvdabas estrādes projektu, esmu šīs idejas pretinieks. Mēs dzīvojam attīstītu tehnoloģiju laikmetā. Pārnēsājamas būves varam nolikt jebkurā vietā. Varam izmantot elektrības ģeneratorus. Redzu pilsētas stadionu kā vietu lielu pasākumu organizēšanai, jo tur ir arī jumts virs skatītāju galvām.
– Un tomēr jaunieši saka, ka pilsētā trūkst nakts dzīves piedāvājuma.
– Ir bijuši mēģinājumi publisku nakts pasākumu rīkošanā privāti un kultūras centrā. Droši vien cilvēku plūsma nav bijusi pietiekami liela, lai tas atmaksātos. Nekad gan neesmu bijis nevienā Gulbenes spēļu zālē. Nav interesējis. Laikam arī nākamgad spēļu zāles neapmeklēšu bez pietiekami nopietna iemesla. Mani tiešām neinteresē. Bet jaunieši paši ir sava brīvā laika noteicēji. Manuprāt, atbalstāma ir veselīga atpūta. Nedomāju, ka jaunietim atpūtas iespēja ir jāpasniedz kā uz paplātes. Jaunieši pašorganizējas. Katrai kopienai, katram draugu pulciņam ir savas intereses – sports, mūzika. Ir jauniešu centrs “Bāze”.
– Bet kā mums atvilināt uz Gulbeni atpakaļ tos, kuri aizbraukuši peļņā uz ārzemēm?
– Ar darbavietām! Pašvaldība no savas puses var paveikt visu iespējamo uzņēmējdarbībai piemērotas vides radīšanā. Varam sakārtot infrastruktūru, varam nodalīt rūpniecisko zonu.
Bet nodokļu politiku mainīt mēs nevaram. Ja ar Krieviju nedrīkstam tirgoties, vietējiem uzņēmējiem jau ir problēmas.
Ētikas kodekss nosaka, ka pašvaldība nevar lobēt nevienu uzņēmēju vai konkrētu cilvēku, taču iepirkumos ir nepieciešams likumīgā kārtībā sagatavot dokumentus tā, lai rezultātā pie darba tiek vietējais uzņēmējs. Vai tā būtu ielu kopšana vai citu pakalpojumu sniegšana, vai būvniecība. Ja sava novada labā strādās šā novada cilvēki, viņi savas algas atstās vietējos veikalos, frizētavās un citās pakalpojumu sniegšanas vietās. Viņi būs ieinteresēti savu darbu veikt kvalitatīvi, jo paši vēlēsies baudīt sava darba augļus un dzirdēt līdzcilvēku pozitīvās atsauksmes. Jā, es runāju par lobēšanu, bet šai lobēšanai ir jābūt likumīgai.
– Kā mums dabūt uz Gulbeni kādu jaunu ģimenes ārstu?
– Tas ir jautājums, kuru man uzdod katrs otrais seniors. Viens no risinājumiem būtu dienesta dzīvokļa piešķiršana jaunajam ģimenes ārstam. Vai, piemēram, jaunajam matemātikas skolotājam. Uz Gulbeni atnākušajam jaunajam speciālistam vienam vai ar ģimeni uzreiz nopirkt īpašumu – tā ir nasta. Tāpēc varam noslēgt līgumu, ka šis speciālists te strādās, piemēram, piecus gadus un tikmēr lietos dienesta dzīvokli. Varētu dot zināmas atlaides šāda dzīvokļa lietotājiem. Jāsaka, ka palaikam tiek saremontēts kāds pašvaldības dzīvoklis, kas gaida, kad to aizņems jaunais speciālists – mediķis, skolotājs. Jācer uz labu risinājumu šogad.
– Ar kādiem jautājumiem vēl pie jums vēršas gulbenieši?
– Iedzīvotāji nāk ar ierosinājumiem un savām problēmām, nevis ar pateicības rakstiem. Šogad 173 iesniegumi ir saņemti galvenokārt par pašvaldības dzīvokļiem. Tie ir lūgumi veikt remontu, nomainīt logus, durvis. Pie katra iesniedzēja ir būts, katrs gadījums ir individuāls. Te gribu runāt arī par smago situāciju ar parādniekiem. Pārvaldē esam divas reizes saukuši kopā parādniekus, runājuši. Rezultātu redzēsim nākamā gada sākumā. Tie, kas par saviem parādiem neliksies zinis, jutīs sāpīgu reakciju no pārvaldes puses. Pašvaldībai pilsētā ir apmēram 500 dzīvokļu.
Iedzīvotāji diendienā vērtē pilsētas vides stāvokli. Gulbenē ir nedaudz vairāk 54 kilometri ielu. No tām ar grants segumu ir 19 kilometri. Braucu pa ielām, apsekojot ielu tīrīšanu, greiderēšanu, apgaismojumu. Ir daži īpaši sāpīgie punkti. Piemēram, ir jāsakārto normāla piebraukšana Nākotnes ielas bērnudārzam.
Vizītkarte
◆ Gulbenes pilsētas pārvaldē strādā kopš 2014.gada februāra, sākumā – kā speciālists saimnieciskajos jautājumos.
◆ Pēc izglītības – inženieris, bakalaurs elektrozinātnē.
◆ Laulājies Velēnas baznīcā 1989.gadā, ģimenē ir divi nu jau pieauguši bērni.
◆ Hobijs – aktīvā atpūta ar velosipēdu, laivu, kā arī kalnos kāpšana.
