Tautieši,
Jūs bažījaties, ka islāmticīgie bēgļi, šeit ierodoties,
varētu ieviest savu kultūru un vērtības? Manuprāt, latviešu
kultūru un vērtības iznīcinās nevis islāms, bet mēs paši ātri
izšķīdīsim šajā svešajā un ļoti spēcīgajā kultūrā.
Tādēļ, ka Latvijā sabiedrības
vērtības ir degradējušās, un neapstrīdama ir tikai viena
vērtība – nauda.
Padomju
varas gados latviešu tautai mērķtiecīgi tika propogandētas
padomiskās vērtības, kuras joprojām ir pamatīgi “iesēdušās”
mūsu apziņā. Pārņemot Rietumu valstu modi, latviešiem īsā
laikā par galveno
un faktiski vienīgo
vērtību ir kļuvusi nauda. Sabiedrībā cilvēku vērtē pēc tā,
cik daudz viņam ir naudas.
Mēs
redzam ik uz soļa, ka nauda Latvijā izkonkurē visu – ģimeniskās,
sabiedriskās un
cilvēciskās vērtības, kā arī likumus.
Nauda
ir piespiedusi simtiem tūkstošu tautiešu doties prom no dzimtenes
Latvijas.
Nauda
aprij
cilvēku
savstarpējās attiecības, degradē vīrieša un sievietes lomu
ģimenē un sabiedrībā. Modernajā pasaulē vīrietis ir cienīgs
būt ģimenes galva, ja nes mājās naudu, vēlams ļoti daudz
naudas. Vīrietis kā lielisks vīrs, gādīgs tēvs, labs saimnieks
mājās netiek vērtēts.
Vēl
nožēlojamāk ir tas, ka nauda ir degradējusi arī sievietes
vērtību. Sieviete, kas veido karjeru, brauc ar dārgu automašīnu
un pati spēj sevi nodrošināt, sabiedrības acīs ir daudz
cienījamāka nekā laba māte un gādīga sieva, kura ir
izaudzinājusi tautai krietnus, cienījamus cilvēkus un atbalstījusi
savu vīru. Šādu sievieti sabiedrībā drīzāk uztver ar
līdzjūtību, uzskatot, ka viņa pilda mātes un sievas misiju.
Dzīvē
bieži var novērot, ka veiksmīgam vīrietim gandrīz vienmēr
līdzās ir dzīvesgudra un atbalstoša sieviete. Jo tā ir zināma
patiesība – lai vīrietis dzīvē sasniegtu panākumus, ļoti
svarīgs ir stipras ģimenes atbalsts. Tiesa, sieviete, kas ziedojas,
lai atbalstītu vīrieti, sabiedrības acīs nav īpašas ievērības
cienīga.
Savukārt
vērtības vecāki nodod tālāk saviem bērniem. Un par kādu ģimeni
Latvijā nākotnē var būt runa, ja pašlaik 104 tūkstoši bērnu
aug ģimenēs, kur tos audzina vientuļā māte, savukārt 14,9
tūkstoši bērnu aug ģimenēs ar vientuļo tēvu.
Lai
nākotnē izveidotu stabilu un harmonisku ģimeni, bērnam augot ir
nepieciešams abu vecāku – vīrieša un sievietes paraugs,
atdarināšanas modelis, no kā gūt pieredzi, kā nākotnē veidot
attiecības ar partneri. Ja šī piemēra nav, bērns pieaugot
vienkārši nezina, kā veidot attiecības ģimenē, jo viņam šādas
pieredzes nav.
Šobrīd
daudzas jaunās sievietes sūdzas – mūsdienu
vīrieši nav piemēroti ģimeniskām attiecībām.
Kā gan viņi varētu būt piemēroti, ja ir auguši nepilnās
ģimenēs? Un šis ir taisnākais ceļš, kā Latvijā tiek
iznīcināta ģimene un ģimeniskās vērtības.
Vērtības,
kas mūsdienu bērniem tiek mācītas ģimenēs, sabiedrībā ir
redzamas kā uz delnas. Jau pirmo klašu bērniem nav cieņas pret
skolotāju. Toties bērni ļoti labi apzinās, ka viņiem ir tiesības
un ka par naudu var nopirkt visu.
Tupretim
pedagogam, skolojot bērnus, ir ļoti jāuzmanās, jo jebkurš
stingrāks vārds var tikt uztverts kā vardarbība pret bērnu.
Skolotājus, kas ar
savām pedagoģiskajām
metodēm
skoloja
bērnus Ulmaņlaikos, Cara laikos un vēl nesenajos padomju laikos,
pēc mūsdienu standartiem ieslodzītu cietumā.
Strīdīgs
jautājums – vai šīs pedagoģijas metodes tiešām bija tik
sliktas, jo tika taču izaudzinātas cilvēku paaudzes – ar stabilām
vērtībām, spēju cienīt otru un stingru mugurkaulu. Vai
arī mūsdienās ar modernajām pedagoģijas metodēm tiek veicināts,
ka bērni ciena tikai naudu?!
Es
neesmu islamticīgais, taču Austrumu zemēs dažas vērtības ir
humānākas.
Islāmā
ir pieņemts uzskatīt, ka bērni ir Dieva dāvana. Un, ja esi
izaudzinājis bērnus par krietniem cilvēkiem, sabiedrības acīs
tas apliecina, cik ļoti Tu mīli Dievu.Tāpat arī musulmaņu zemēs
nav bērnu namu un veco ļaužu pansionātu.
Savukārt,
ja runājam par taisnīgu tiesu, lūk, salīdzinājums. Rietumu
cilvēkam, vēloties panākt savu taisnību, viņš to var paveikt
caur tiesu. Rietumu tiesa tiek balstīta uz tūkstošiem
likumu,
taču pamatā tiek izšķirta nevis pēc būtības, bet likuma burta.
Rietumos, ja cilvēks ir apkrāpts,
viņam tas ir jāpierāda tiesā, un tam ir vajadzīga nauda. Pretējā
gadījumā viņš savu taisnību nekādi nevar pierādīt. Turklāt
uzvaru – taisnību visbiežāk gūst tas, kuram ir vairāk naudas,
piemēram, kurš var nolīgt labāku advokātu.
Turklāt mūsu valstī, kur tiesnešiem ir neadekvāti zemas algas,
cilvēks jūtas vēl beztiesīgāks.
Turpretim
Austrumu zemēs – ja divi kaimiņi nevar sadalīt zemi, viņi dodas
pie augstākā reliģiskā pārstāvja, un tas pēc būtības
un Dieva vārda
izvērtē, kam ir taisnība.
Vēl
esmu novērojis, ka Latvijā augstāk tiek vērtēts cilvēks, kurš
prot radīt par sevi tēlu. Savukārt cilvēku, kurš no sirds dara
savu darbu, taču nav radījis par sevi tik pievilcīgu tēlu,
sabiedrība var
noniecināt.
Tautieši,
vēlos vērst Jūsu uzmanību – tauta, kurai nav stingras vērtību
sistēmas, ir apdraudēta iznīcībai. Savukārt tautas un kultūras,
īpaši, ja tās ir vienotas
savās vērtībās,
ir ļoti spēcīgas, spēj paveikt daudz.
Ja
mēs šajā brīdī neizvērtēsim, kādas ir mūsu
tautas
vērtības, nestiprināsim un neieaudzināsim tās savos bērnos,
mūsu zemē, ienākot pat dažiem tūkstošiem islāmticīgo, pāris
desmitu gadu laikā latviskās vērtības un tauta var izzust.
Tāpēc
es vēlos aicināt cilvēkus katru dienu paturēt prātā šīs
galvenās vērtības.
1.
Cienīt cilvēkus – gan sievietes, gan vīriešus, kuri apzinīgi un
atbildīgi audzina savus bērnus, kuri spēj izveidot un saturēt
ģimeni kā sabiedrības pamatu.
2.
Būt pateicīgiem saviem vecākiem, vecvecākiem un
cilvēkiem, kuri ir darījuši labu mums un mūsu dzimtenei
Latvijai.
3.
Lolot dzimtenes
mīlestību –
Latvijas patriotismu.
4.
Cienīt ikvienu cilvēku, kurš godā Dievu – neatkarīgi no viņa
reliģiskās pārliecības. (Es personīgi vēlētos, lai Latvijā
tiktu atzīta Dievturība, to pielīdzinātu oficiālajām
konfesijām.)
5.
Godāt cilvēkus, kuri ir uzticami un godīgi pret saviem ģimenes
locekļiem, darba devējiem, darbiniekiem, kolēģiem.
6.
Cienīt cilvēkus, kuri spēj atbildēt gan par sevis paveiktajiem
darbiem, gan izteiktajiem
vārdiem,
cilvēkus, kuriem var uzticēties.
7.
Cienīt cilvēkus, kuri ar atbildību dara savu darbu – tad, ja
tas ir fizisks, radošs, organizatorisks vai jebkāda cita veida
darbs.
8.
Cienīt
ar gribasspēku, mērķtiecību
un ideāliem
apveltītus cilvēkus.
9.
Necienīt krāpniekus, skauģus, mēlnešus un intrigantus.
Jauno
gadu sākot, novēlu ikvienam šīs vērtības iedēstīt un katru
dienu lolot un sargāt, pirmkārt, savā ģimenē un, protams, arī
savā tautā un valstī.
