Tas sākās gandrīz pirms deviņiem gadiem. Toreiz man bija 79 gadi. Kādā rītā zaudēju samaņu un pakritu. Ātrā medicīniskā palīdzība mani nogādāja Gulbenes slimnīcas terapijas nodaļā, kur ārstējos divas nedēļas. Man tika pārbaudīta veselība, bet nekas aizdomīgs atrasts netika. Atbraucu mājās no slimnīcas, bet jau pēc mēneša lēkme atkal atkārtojās. Es atkal zaudēju samaņu un pakritu. Atkal tiku aizvests uz Gulbenes slimnīcu, bet šoreiz tur bija citi apstākļi. Terapijas nodaļā nebija brīvu vietu, tāpēc tiku ievietots infekciju nodaļā, ko vadīja daktere Ērika Balode. Uzskatu, ka tā bija Dieva roka, kas mani virzīja, lai es nonāktu tieši pie dakteres Ē.Balodes. Kad tiku uzņemts infekciju nodaļā, es kā liels viszinis prātoju, ka man jau labāk būtu jāārstējas terapijas nodaļā. Uz to daktere Ē.Balode man atbildēja: “Mēs jau šeit arī kaut ko protam!” Daktere mani ilgi un rūpīgi izmeklēja. Tika ņemts palīgā arī tā sauktais “televizors”. Kādu rītu viņa mani ieaicināja savā kabinetā un saudzīgi pavēstīja, ka man ir atklāts audzējs labajā nierē. Par dzirdēto biju absolūti satriekts. Daktere ilgi centās mani pārliecināt, ka ir nepieciešama tūlītēja operācija, ka vēl esmu gana
stiprs, lai izturētu operāciju. Viņa man iedvesa ticību, ka operācija būs veiksmīga. Aizbraucu uz Rīgu, kur Gaiļezera slimnīcā man izoperēja labo nieri. Audzējs izrādījās ļaundabīgs. Labi, ka vēl nebija metastāžu. Pēc dažiem gadiem mani tajā pašā slimnīcā pārbaudīja atkārtoti, bet nekādu vēža pazīmju vai metastāžu neatklāja. Biju no audzēja atbrīvojies. Nu jau rit devītais gads, kopš dzīvoju dzīvi, ko ar savu mīlestību un cilvēcību man uzdāvināja daktere Ē.Balode, laikus nosakot diagnozi un spējot pārliecināt, ka operācijas iznākums būs labs. Es nevaru atrast tik labus un siltus vārdus, lai pateiktos dakterei par to, ko viņa ir darījusi manā labā. Paldies!
