Aivars Krūmiņš, apsargs
Ja, izejot laukā no sava darba kabineta Rīgā, ir iespējams gandrīz aizspļaut līdz Latvijas vienai vai otrai robežai, tad noteikti ir vajadzība veidot vēl jaunas ministrijas papildus tām, kas mums jau ir. Vēl šiem ministriem vajadzētu noteikt minimālo algu. Tas tā – pa jokam, bet, ja nopietni, tad varbūt vienkāršāk būtu kārtējo reizi nomainīt valdību. Ja būs jauni ministri vai premjera biedra amats, nekas jau tāpat mums nemainīsies. Mēs jau varam radīt jaunu – demogrāfijas lietu ministriju, tērēt tam lielu naudu, meklēt saviem paziņām un bijušajiem politiķiem siltas vietas, bet no tā vien jau bērni tāpēc nedzims. Cilvēki, kuri domā ar galvu, saprot, ka šim bērnam tomēr ir arī jāpaēd, ka viņš ir jāapģērbj un jāizskolo. Ministrijās mēs velkam tikai tos, kuri jau ir bijuši lielos amatos, kuriem ir vajadzīgi plaši kabineti. Tādus, kuri diendienā pie kravas automašīnas stūres nesēdēs. Nav pamatojuma veidot demogrāfijas ministriju, ja Latvijā jaunai māmiņai vai tēvam ir grūti vai pat neiespējami atrast darbu. Kas tad mums te tos bērnus radīs? Lielāka daļa gados jaunu cilvēku jau ir aizbraukuši uz ārzemēm. Jaunu ministru un premjera biedru amata noteikšana situāciju valstī neglābs, ja tajā nav ekonomikas. Drīzāk ministrijās, kur ir tik daudz dažādu amatu, daudz ko jau vajadzēja likvidēt.
Dita Grigore, skolotāja
Vakar radio klausījos interviju ar partijas “Vienotība” pārstāvi par šo tēmu. Tur tika pausts, ka nav vajadzīgs izdomāt amatus tikai tāpēc, lai apmierinātu kādas konkrētas partijas vēlmi, un tādējādi izdotos beidzot apstiprināt jaunās valdības sastāvu. Īpaši šobrīd, kad uz vietām pašvaldībās viss tiek ekonomēts, izglītības iestādēs viss iet uz ekonomiju, bet Rīgā politiskās partijas grib radīt jaunas ministrijas tikai tāpēc, lai kādam būtu nodrošināts amats. Lai tikai tiktu gūta tā saucamā politiskā apmierinātība.
Ja ekonomija tiek noteikta jebkurā virzienā, tad droši vien te varētu rast līdzekļus līdzfinansējumam lielajiem Eiropas projektiem, ko valstī vēl nav paspēts apgūt. Zinot to, ka atalgojuma samaksai līdzi velkas liels nodokļu slogs, vai tagad būtu ētiski grozīt un pārcelt šo naudu no konta uz kontu, vai tas ļautu gūt kaut kādu labumu? Pavisam nesen izskanēja informācija, ka valsts pārvaldē tiek palielināts atalgojums ministriem. Jau tas izsauca cilvēku lielu sašutumu. Apzinoties, ka būs arī nākamās vēlēšanas, politiķiem būtu gauži jāpiedomā par to, kā cilvēki rīkosies.
Astrīda Vilciņa, kultūras darbiniece
Šobrīd izskatās, ka jaunu ministriju izveide un premjera biedra amats ir vajadzīgs tikai tāpēc, lai rastu kompromisu un visi tie, kas tik ļoti to vēlas, saņemtu amata krēslu. Es šoreiz piekrītu Laimdotai Straujumai, kura teica, ja tas ir tikai krēsls krēsla dēļ, tad tas nav vajadzīgs. Šobrīd nerodu absolūti nekādu pamatojumu, ka tas nebūtu tikai krēsla dēļ. Cik ilgi var čammāties, nevarot sadalīt amatus! Īpaši šajā laikā, kad valstī ir tik daudz dažādu problēmu, kas ir jārisina. Kaut vienreiz ministri ķertos pie kārtīga darba, bet to vien dara, kā amatus dala! Tas ilgst jau kopš decembra, bet nekur tālāk neesam tikuši. Kad nu vairs nevar sadalīt, sāk meklēt kompromisu – jaunu amatu radīšanu. Tajā pašā laikā man kā kultūras darbiniecei par visu ir jāatskaitās līdz pēdējam centam, jānorāda, kur es lieku zīmuli. Rīgas bērnudārzos skaita, cik tualetes papīra ruļļu ir iztērēts, bet politiķi tikai domā par jauniem amatiem. Nav nekāda loģiska pamatojuma, kāpēc ir vajadzīgs tāds premjera biedra amats. Tikai lai kādam kaut ko atvieglotu?
