Sadzīves skandāls, ģimenes strīds, kas
risināts ar fizisku spēku, nav nekāds jaunums un policijas prakse
liecina, ka sekas nereti var būt ļoti smagas. Tikai neliela daļa
no regulāras vardarbības upuriem izmanto kopš 2014. gada aprīļa
spēkā stājušos likuma normu par pagaidu aizsardzību pret
vardarbību. Šāda norma tika pieņemta, lai novērstu vardarbības
risku ģimenēs un nodrošinātu, ka varmāka nedrīkst atrasties
līdzās tiem cilvēkiem, pret kuriem īsteno savu vardarbīgo
rīcību. Kopumā Vidzemes reģiona pārvaldē pieņemts 21 Valsts
policijas lēmumu par nošķiršanu, savukārt Vidzemes reģiona
teritorijā pieņemti 259 tiesas nolēmumi par pagaidu aizsardzību
pret vardarbību. Policija aicina aktīvāk izmantot šo likuma normu
un negaidīt, kad notiek atkārtots vardarbības gadījums.
Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības
policijas biroja priekšnieks Nikolajs Tkačs vērtē: „Ir pagājuši
gandrīz divi gadi, kopš šī norma stājusies spēkā, un jāsecina,
ka iedzīvotāji, saskaroties ar dažādu vardarbības veidu
izpausmēm ģimenē, ne vienmēr informē par to tiesībsargājošās
iestādes. Viens no iemesliem ir nevēlēšanās to darīt, bailes
vai otrs – informācijas trūkums, ka šāda aizsardzība vispār
iespējama. Diemžēl ilgstoši īstenotas vardarbības sekas var būt
ļoti traģiskas, ja cietusī persona neizmanto likumā paredzētās
tiesības. Nereti ilgstoša fiziska ietekmēšana var beigties ar
dzīvībai bīstamām traumām. Policijas uzdevums ir novērst šādus
gadījumus, tādēļ vēlamies atkārtoti uzrunāt sabiedrību un
aicināt nepalikt varmākas upura lomā, un ziņot policijai vai
vērsties tiesā un izmantot likumā paredzēto aizsardzību pret
vardarbību.“
Pastāvot reāliem draudiem personas veselībai
vai dzīvībai, ir jāsauc policija. Policists, izbraucot uz
notikumu, ir tiesīgs novērst tūlītējus draudus, ja persona, kas
atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu šajā
mājoklī pastāvīgi dzīvojošas personas dzīvībai, brīvībai
vai veselībai. Tas nozīmē, ka nekavējoties var tikt pieņemts
Valsts policijas lēmums par nošķiršanu un apdraudošā persona
konkrētā mājoklī vairs nav tiesīga atrasties. Ja situācija nav
kritiska, taču vardarbība tiek īstenota, persona var vērsties
tiesā un, iesniedzot savu pieteikumu, lūgt tiesu piemērot pagaidu
aizsardzību pret vardarbību.
N.Tkačs skaidro, ka: „Šādu lēmumu
policijas darbinieks var pieņemt kaut vai naktī uz apdraudētās
personas rakstveida pieteikuma pamata. Šis lēmums stājas spēkā
nekavējoties un uzliek par pienākumu personai, kas rada draudus,
atstāt mājokli, kur pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona,
neatgriezties un neuzturēties minētajā mājoklī un tā tuvumā
tuvāk par lēmumā noteikto attālumu uz laiku līdz astoņām
dienām no lēmuma pieņemšanas
brīža. Policijas lēmumā par nošķiršanu var noteikt arī
aizliegumu personai, kas rada draudus, kontaktēties ar aizsargājamo
personu.“
Policijas lēmums ir
pagaidu risinājums pastāvošu
vardarbības draudu gadījumā, jo ir spēkā vien 8 dienas, taču
efektīvs gadījumos, kad nepieciešama tūlītēja rīcība.
Gadījumos, kad aizsardzība nepieciešama ilgāku laika posmu,
apdraudētā persona jau uzreiz var informēt policijas darbinieku
par šo faktu un policija tālāk lēmumu nodod tiesai vai persona
pati var iesniegt pieteikumu tiesā.
Ja tiesas lēmums par nošķiršanu stājies
spēkā, saskaņā ar kuru personai aizliegts tuvoties, sazināties
ar tiesas lēmumā norādīto personu, tad policija aicina to
ievērot.
N.Tkačs stāsta: „ Prakse liecina, ka daļa
nošķirto personu tādu vai citādu iemeslu pēc ir pārkāpušas šo
lēmumu, nerēķinoties ar to, ka par šādu rīcību iestājas
kriminālatbildība. Par visu periodu, kopš spēkā stājusies šī
likuma norma, policijā ir sākti 97 kriminālprocesi par „Nolēmuma
par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu“. Tāpat nereti
nākas saskarties ar situācijām, kad tiek lūgts personu nošķirt
un tiesas nolēmums stājies spēkā, taču vienlaikus cietusī puse
pati neievēro likuma normu un meklē kontaktu ar varmāku. Piemēram,
ir bijis gadījums, kad sieviete lūdz nošķirt dzīvesbiedru,
lēmums tiek pieņemts, tajā pašā laikā nošķirtajam tiek
pieprasīts nākt un palīdzēt saimniecībā, piemērām, skaldīt
malku. Šāda rīcība nav nedz ētiska, nedz prātīga, jo
aizsargājamā persona pati sevi pakļauj atkārtotam vardarbības
riskam, kā arī rada sarežģījumus policijai sniegt likumā
noteikto aizsardzību.“
Diemžēl ir arī gadījumi, ka lēmums tomēr
nav pasargājis no varmākas un cietušai pusei pat nav bijusi
iespēja paspēt painformēt tiesībsargājošās iestādes pirms
noticis atkārtots vardarbības gadījums. Kāda sieviete Vidzemē
guva traumas, kad nezinot, ka pie durvīm klauvē varmāka, tās
atvērusi un saņēmusi naža dūrienu.
N.Tkačs stāsta: „Par laimi šādu gadījumu
nav daudz, taču ir skaidrs, ka šī norma nepasargā pilnībā un ir
atkarīga no cilvēku tiesiskās apziņas. Tomēr šobrīd tas ir
likumisks instruments, ar kura palīdzību iespējams izolēt
varmāku. Ja kādreiz tādu varmāku varējām uz dažām stundām
tikai aizturēt un tad viņš atgriezās dzīvesvietā, kur turpināja
darīt to pašu, tad tagad pēc nošķiršanas lēmuma pieņemšanas,
likums aizliedz viņam tuvoties vietai, kur atrodas persona, kurai
dara pāri. Pretējā gadījumā pret varmāku tiek sākts
kriminālprocess un rezultātā var draudēt pat īslaicīga brīvības
atņemšana.”
Kā notiek policijas lēmuma par
nošķiršanu pieņemšana:
Ierodoties uz
izsaukumu, policists sākotnēji pārtrauc vardarbību, noskaidro
notikuma apstākļus, apzina aizsargājamo personu un personu, kas
rada draudus, izvērtē vai pastāv tūlītēji draudi aizsargājamās
personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai (vardarbības draudu
risks) un vai pastāv varbūtībā, ka tie var turpināties. Ja
pastāv vardarbības draudu risks, tad policists pieņem no
aizsargājamās personas pieteikumu, pieņem paskaidrojumu no
personas, kas rada draudus, no notikuma lieciniekiem kam seko
policijas lēmums par nošķiršanu. Tas stājas spēkā
nekavējoties, ilgst 8 dienas. Tiklīdz policijas darbinieks šo
lēmumu ir pieņēmis, tas stājas spēkā.
Plašāka informācija pieejama arī interneta vietnē
www.pretvardarbibu.lv
