Lai gan
vietām Latvijā vēl redzami sniega klāti lauki un pļavas, Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šogad dzēsis jau 56
kūlas ugunsgrēkus.
VUGD
atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā var apdraudēt
cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī tā rada būtisku
kaitējumu dabai. Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un
aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku
apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle
un līdz ar to kūlas ugunsgrēku „sezona” nav ilga. Savukārt,
ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle
kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības
pieaug.
2015.gadā
Latvijā tika reģistrēti 2786 kūlas ugunsgrēki. Kūlas degšanas
rezultātā nodega 33 ēkas, četras automašīnas un cieta trīs
cilvēki. Kopumā pagājušajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā
izdega 3256 hektāri Latvijas teritorijas.
KO DARĪT,
LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS DEGŠANU?
Ministru
kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.82 „Ugunsdrošības
noteikumi” ir noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir
nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie
ugunsgrēka.
Lai
pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir
jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc
atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri
to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10
metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto
kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies
sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.
VUGD
atgādina, ka kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt
neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.
KO DARĪT,
JA DEG KŪLA?
Situācijās,
kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana
VUGD uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas
precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir
jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz
dispečera jautājumiem.
Svarīgi ir
pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem par izcēlušos
ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā,
pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā
esošās ēkas.
VAI
IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?
Ja
iedzīvotājs pats vēlās uzsākt kūlas dzēšanu pirms
ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir
objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai
dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.
Degošu
pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm,
vai arī var izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav
ieteicams mēģināt liesmas apdzēst tām uzkāpjot virsū, jo,
iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī
no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties
no tām ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metu attālumā
no liesmām, jo tādejādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu,
iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas
ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu
savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un
jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.
KĀDI SODI
IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU?
Saistībā
ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru
kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības
noteikumi” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta
administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksu (LAPK).
Normatīvajos
aktos ir paredzēti šādi sodi:
atbilstoši
LAPK 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek
naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz
septiņsimt eiro;
atbilstoši
LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu
neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas
veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt
četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām – no
septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro;
saskaņā
ar Ministru kabineta noteikumu „Ugunsdrošības noteikumi”
21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie
pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta
pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no
trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai
– no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.
VUGD arī
sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par
kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem
tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
IZPLATĪTĀKIE
MĪTI UN PATIESĪBA PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU
Sabiedrībā
ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka,
dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana
ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt
neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā
cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par
kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst
patiesībai.
MĪTS:
Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt. PATIESĪBA: Vēja un
citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas
var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki
neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to
nekontrolējamāks ugunsgrēks.
MĪTS:
Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai. PATIESĪBA: Kūlas
dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai
daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un
sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts,
dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā,
kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu
ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem
nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
MĪTS: Pēc
kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka.
PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā
vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas
bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk
dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd
retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet
dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas
efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas
dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi
mazina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas,
smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.
MĪTS:
Dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm. PATIESĪBA: Lai
gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav
izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
MĪTS:
Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. PATIESĪBA: Senajos
ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu
pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles
pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika
izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz
laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās
Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji.
VUGD aicina
iedzīvotājus neapdraudēt savu un apkārtējo cilvēku īpašumu,
veselību un dzīvību un nededzināt kūlu!
