Latvijas
reģionālajām slimnīcām, tās iepriekš neinformējot un bez
jebkādiem racionāliem argumentiem, ir samazināts valsts
finansējums 5% apmērā un papildus tam “nogriezts” arī 1
miljons eiro ambulatoro konsultāciju sniegšanai reģionos. Tas
diemžēl ir jau noticis fakts, kas pamatoti nopietni ir satraucis
gan reģionu slimnīcu vadītājus un personālu, gan reģionu
iedzīvotājos. Arguments, ka, redz, Rīgas slimnīcās esot garākas
rindas un tāpēc ir jāatņem finansējums reģionu slimnīcām,
neiztur nekādu kritiku, jo reģionu iedzīvotājiem jau tā
pieejamība medicīnas pakalpojumiem daudzviet ir visai ierobežota.
Bet tagad sanāk, ka vēl lielākai daļai pacientu reģionos būs
jāmēro pat vairākus simtus kilometru garš ceļš līdz lielajām
Rīgas slimnīcām un jāgaida vēl garākās rindās, lai saņemtu
valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus. Un šāds lēmums pie tam
pieņemts apstākļos, kad finansējums veselības aprūpei Latvijā
ir zemākais Eiropā, vienlaikus turpinoties finansējuma kritumam
attiecībā pret iekšzemes kopproduktu.
Man,
kā cilvēkam un kā mediķim, kas visu savu profesionālo mūžu ir
pavadījis, strādādams veselības aprūpes nozarē, ir ļoti labi
saprotams reģionu slimnīcu vadītāju satraukums un pamatotā
nevēlēšanās parakstīt līgumus ar Nacionālo veselības
dienestu, kas faktiski nozīmē atteikties no ieplānotā finansējuma
un atstāt vēl dziļākai nolemtībai pacientus reģionos.
No
valsts budžeta Rīgas lielajām slimnīcām ir dzēstas
kredītsaistības 6 miljonu eiro apmērā, tādējādi ievērojami
atvieglojot to saimniecisko darbību. Tai pat laikā nav pat uzsākts
ministrijas un valdības solītais kredītu dzēšanas atbalsts
Latvijas reģionu slimnīcām, kuras tiek finansētas no pašvaldību
budžetiem.
Mani
šajā situācijā ir uzrunājuši vairāki reģionu slimnīcu
vadītāji, esmu arī personīgi piedalījās Latvijas Slimnīcu
biedrības un slimnīcu galveno ārstu sarunās ar Nacionālo
veselības dienestu un pārliecinājies, ka situācija ir vairāk
nekā nopietna un satraucoša. Esmu vērsies arī pie saviem Saeimas
kolēģiem – deputātiem un deputātu grupas onkoloģijas pacientu
atbalstam locekļiem ar skaidrojumu, ka, noņemot finansējumu
reģionālajām slimnīcām, reģionos netiks nodrošināts liels
skaits ambulatoro izmeklējumu, kā arī samazināsies reģionu
medicīnas darbinieku algu fonds, pretēji veselības ministrijas
skandinātajam, ka mediķiem tiks palielinātas algas un topošajiem
ārstiem, kas rezidenturā tikšot nosūtīti uz reģioniem, būšot
pienācīgs atalgojums. Faktiski reģionu slimnīcu ārsti turpmāk
saņems mazāku atalgojumu, un esmu saņēmis signālus, ka vairākās
reģionu slimnīcās finansējuma samazināšanās dēļ varētu
nākties atbrīvot no darba daļu personāla (lai gan pavisam
iespējams, ka personāls vienkārši labprātīgi atstās darbu,
meklējot pienācīgi atalgotu darbu ārvalstīs, piemēram, Vācijā,
kur kvalificētu mediķus uzņem atplēstām rokām).
Faktiski
ar šādu rīcību būtiski tiek pasliktināts reģionu iedzīvotāju
stāvoklis un piekļuve valsts apmaksātai veselības aprūpei. Lauku
cilvēkiem tiks uzlikts papildu materiālais slogs par ceļa
izdevumiem uz Rīgu, nerunājot par gaidīšanu bezcerīgi garās
rindās. Un tas notiek laikā, kad valdībā un valdošajā koalīcijā
tiek kalti rožaini plāni par cilvēku noturēšanu reģionos un
atgriešanu Latvijā no ārvalstīm. Vai spējat saskatīt šajā
rīcībā loģiku? Es, goda vārds, nespēju.
Esmu
vairākkārt arī vērsis savu kolēģu – Saeimas deputātu
uzmanību uz to, ka šogad izveidojusies situācija ir likumsakarīga,
jo jau gadiem notiek budžeta līdzekļu plānošana slimnīcām uz
iepriekšējā gada pirmo deviņu mēnešu bāzes (kas ietver vasaras
un atvaļinājumu mēnešus). Šīs plānošanas kļūdas līdz šim
tika izlīdzinātas ar ievērojamu papildu līdzekļu piešķiršanu
gada beigās, kas netiek darīts pēdējos gados.
Tāpat,
vēršoties pie saviem kolēģiem, atgādinu, ka daudzi no mums ir
parakstījuši memorandu onkoloģijas pacientu atbalstam,
atbalstījuši un piešķīruši prioritāti onkoloģisko slimību
ārstēšanai un “zaļā koridora” (rindas) izveidošanai, bet
neesam tam piešķīruši papildus finansējumu un padomājuši par
iedzīvotāju pamatveselības pakalpojumu nodrošināšanai
nepieciešamajiem līdzekļiem. Uzskatu, ka nav deputātu cienīgi un
ir amorāli vienas slimnieku grupas problēmas risināt uz citu
slimnieku grupu rēķina, nepiešķirot papildu finansējumu.
Ņemot
vērā iepriekš minēto, aicinu Saeimas deputātus neatstāt reģionu
slimnīcas un iedzīvotājus nolemtībai, bet gan rīkoties aktīvi
un izlēmīgi, lai novērstu diskriminējošo un nevienlīdzīgo
situāciju, un vērsties ar pieprasījumu pie valdības un tās
vadītāja Māra Kučinska kompensēt reģionālajām slimnīcām
nepamatoti atņemto miljonu eiro, novirzot šim mērķim finansējumu
no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un sadalot to taisnīgi,
nevis vadoties pēc slimnīcu vadības piederības politiskajiem
spēkiem.
