Ir
pēdējais brīdis beigt izlikties, ka 370 tūkstoši aizbraukušo
nav nekas. Tā ir piektā daļa Latvijas iedzīvotāju! Vai tiešām
gaidīsim brīdi,
kad pēdējais latvietis pametīs Latviju, izslēdzot gaismu Rīgas
lidostā? Latvijas tautsaimniecība grimst “purvā”!
Iznīkst
ne tikai latviešu tauta. Katrs aizbraukušais ir robs mūsu valsts
tautsaimniecībā. Tiek iznīcināta Latvijas ekonomika.
Uz ko mums norāda arī Eiropa. (1*) Aizbraukušie
ir enerģiska tautas daļa, mūsu valsts darbaspēks,
kas svešumā
tiek augstu novērtēts.
Viņi ir
arī Latvijā ražotās produkcijas pircēji un patērētāji. Mūsu
valsts ir devusi viņiem iespēju iegūt kvalifikāciju un daudziem
arī labu izglītību, taču nav devusi iespēju realizēties savā
dzimtenē un celt savas valsts tautsaimniecību.
Valstī
ir šodien
pat nepieciešamas
pārmaiņas. “Pastāvēs, kas pārvērtīsies, “ teicis J.
Rainis. Pretējā gadījumā mūs gaida skumjšs scenārijs. (2*)
Mums
ir tikai viena izeja – valsts vadībai un ik katram Latvijas
iedzīvotājam salikt galvas kopā, vienoties par risinājumiem un
rīkoties.
Vairākkārtīgi
Saeimas komisijas sēžu laikā esmu uzdevis jautājumu, ko darīsim,
kad beigsies EU fondu nauda?! Bankrotēsim???
Lai mainītu situāciju, esam
izstrādājuši valsts likumprojektu kopumu. Tajā ir ierosinātas un
skaidri definētas pārmaiņas, kas radīs motivāciju valstij un
pašvaldībām attīstīt tautsaimniecību, padarīs prognozējamāku
valsts attīstību un cels iedzīvotāju labklājību.
Darīsim
to kopā! No
Jums gaidu konstruktīvu kritiku un ierosinājumus, kas, jūsuprāt,
būtu nepieciešams, lai celtu labklājību Latvijā.
Pirmais
solis!
Politiķiem,
kuriem ir dota vara lemt pār mūsu valsti, jābūt
motivētiem
attīstīt Latvijā tautsaimniecību. Lai sev
uzticētos
pienākumus
veiktu kā
labi saimnieki, kuri ir ieinteresēti attīstīt Latvijā
tautsaimniecību
un celt valsts labklājību,
(3*)
Tāpēc
„Valsts
un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības
likumā”
16.
pantā “Prēmijas” ir piedāvāti šādi grozījumi:.
“(4)
Ministru prezidents var prēmēt Ministru Kabinetu un tā pakļautībā
esošo iestāžu darbiniekus 10% apmērā no gada budžeta ieņēmumu
pieauguma, ja iepriekšējā gada laikā Latvijas tautsaimniecībā
(neskaitot valsts pārvaldi) ir radītas vismaz 10 000 jaunas darba
vietas un netiek palielināti nodokļi. (6) Pašvaldības vadītājs
var prēmēt pašvaldības darbiniekus 25% apmērā (salīdzinot ar
iepriekšējo gadu) no ieekonomētā pašvaldības darba algu fonda
pašvaldībā, tās budžeta iestādēs un tai piederošo
kapitālsabiedrību vadībai”, kā arī citi grozījumi.
Otrais
solis!
Minimālajai
algai Latvijā ir jābūt vismaz 1000 eiro mēnesī. (4*) Tāpēc
ierosinājums ir veikt šādus grozījumus „Noteikumos
par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”.
Izteikt 2. punktu šādā redakcijā: “2. No 2018.
gada
01.janvāra minimālā mēneša darba alga normālā darba laika
ietvaros ir 999 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 5 euro.”
Savlaicīgi
brīdinot un valstī vienlaikus ieviešot 999 eiro minimālo
mēnešalgu, tas neiespaidos
vietējo uzņēmēju savstarpējo konkurenci. No aplokšņu algu
maksātājiem uzņēmēji kļūs par godājamiem LR pilsoņiem, kuri
ievēro valsts nodokļu likumus. Pašlaik vidējā alga Latvijā ir
ap 800 eiro, tāpēc 200 eiro pielikums dramatiski neietekmēs preču
pašizmaksu. Preču un pakalpojumu cena var pieaugt augstākais par
10-15%. Mūsu valstī ir zems darba ražīgums. Lielākas algas
darbiniekiem motivēs uzņēmējus paaugstināt darba ražīgumu un
uzlabot darba organizēšanu, plānošanu un vadīšanu. Esmu
pārliecināts, ka darba ražīgumu Latvijā ir iespējams celt
vismaz par 25% un samazināt preču pašizmaksu.
Minimālās
algas palielināšana var negatīvi ietekmēt eksportējošos
uzņēmumus, valsts un pašvaldību pārvaldi. No otras puses – gan
uzņēmējus, gan valsti un pašvaldības tas mudinās efektīvāk
izmantot darbaspēku, analizēt valsts un pašvaldību funkcijas un
tam nepieciešamo darbinieku skaitu. Eksportējošiem uzņēmumiem,
lai tie nezaudētu konkurētspēju tirgū, var tikt piemērota
speciāla atbalsta programma.
Nepieciešamība
maksāt lielākas algas mudinātu uzņēmējus
mainīt virzību tirgū – piedāvāt nevis lētākas preces un
pakalpojumus, bet kvalitatīvākas, ekoloģiski tīrākas un arī
dārgākas preces un pakalpojumus. Turklāt, pieaugot iedzīvotāju
pirktspējai, šī produkcija kļūtu pieejama un patērēta arī
vietējā tirgū.
Lietojot
ekoloģiski tīru un veselīgu pārtiku, tas ļautu cilvēkiem
potenciāli ietaupīt uz zāļu rēķina, tātad radītu ekonomiju
katras ģimenes, kā arī Veselības ministrijas budžetā, kuru
pašreizējā situācijā nevar nodēvēt citādi kā vien Beļēviča
vārdiem – par Slimību ministriju.
Tāpēc
priekšlikums ir ap 2018. gadu celt gan minimālo algu, gan minimālo
neapliekamo minimumu. Šiem likumu un Ministru Kabineta noteikumu
grozījumiem ir jābūt saistītiem un jāfunkcionē kopā ar valsts
un pašvaldības vadības motivācijas sistēmu. Tas radītu
vadītājiem lielāku motivāciju ieguldīt enerģiju un prātu
tautsaimniecības attīstībā, kā arī plānveidīgāku un
prognozējamāku pašvaldību un valsts vadības darbu, ietverot arī
valsts veselības apdrošināšanas risinājumus.
Trešais
solis!
Ir
jārada iedvesmojoša, skaidra
Latvijas attīstības
vīzija
–
kādu vēlamies redzēt mūsu valsti nākotnē,
lai
kopīgs mērķis
vienotu
Latvijas
iedzīvotājus,
motivētu
tos maksāt nodokļus un dot ieguldījumu valsts attīstībā.
Svarīgi,
lai šī vīzija būtu zināma un saprotama ikvienam valsts
iedzīvotājam.
Cilvēkiem ir jāzina,
ka
valsts tos atbalstīs.
Iedzīvotājiem jābūt drošiem, ka vajadzības gadījumā saņems
kvalitatīvu medicīnisko aprūpi, savukārt vecumdienās varēs
rēķināties ar cilvēka cienīgu pensiju.
Ceturtais
solis!
Ir
jāveido
reāls un funkcionēt spējīgs
ilgtermiņa rīcības plāns, kuru gadā pieļaujams mainīt ne
vairāk kā par 10%,
lai
valsts attīstība būtu prognozējama.
Valsts
budžetu jāplāno, pamatojoties uz šo rīcības plānu.
Šāds
rīcības
plāns ir nepieciešams, jo tieši neplānota un neprognozējama
valsts attīstība ir viens no iemesliem, kāpēc Latvija pašlaik
atrodas “purvā”.
Valstij
un pašvaldībām ir jāpilnveido atbalsta rīki tautsaimniecības
attīstības veicināšanai. Tās var būt nodokļu atlaides,
privātās partnerības projekti u.c. Taču tas jau būtu nākamais
solis, kuru jāīsteno
pēc likumprojektu kopuma apstiprināšanas Saeimā
kopā ar motivētu valsts un pašvaldību vadību
Svarīgi
ir arī noteikt skaidras valsts funkcijas,
lai ikkatrs nodokļu maksātāju cents tiktu lietderīgi izmantots.
Lūk,
ko iedzīvotāji iegūs, ja tiks ieviesti tautsaimniecības attīstību
veicinošie likumprojekta grozījumi.
–
Cilvēka cienīgu minimālo atalgojumu un lielāku pirktspēju.
– Attīstoties
tautsaimniecībai, lielāku apgrozījumu un nodokļu ieņēmumus
valsts un pašvaldību budžetā.
– Uzņēmējiem
vairāk iespēju realizēt savas preces un pakalpojumus vietējā
tirgū, attiecīgi arī lielāku apgrozījumu un peļņu.
– Uzņēmējiem,
valstij un pašvaldībām iespēju piesaistīt kvalificētāku un
motivētāku darbaspēku.
–
Latvijas tautsaimniecības nozarei iespēju atgūt svešumā
aizklīdušo darbaspēku.
Ar
likumprojektu grozījumu kopumu var iepazīties mājas lapā
www.kalnozols.lv,
kā
arī Valda Kalnozola facebook
un draugiem.lv profilā.
Izmantotie
raksti:
1*
http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/svf-zinojums-masu-migracija-no-austrumeiropas-kavejusi-regiona-izaugsmi.d?id=47698281
vai SVF
ziņojums: masu migrācija no Austrumeiropas kavējusi reģiona
izaugsmi
LETA | 20.
jūlijs 2016
vai Labāku
ekonomisko apstākļu dēļ Latviju gatavi pamest trešā daļa
iedzīvotāju.
25.jūnijs
2016
3*
http://apollo.tvnet.lv/zinas/godmanis-iesaka-valsts-parvalde-celt-algas-un-prasibas-pret-darbiniekiem/736609
vai Godmanis
iesaka valsts pārvaldē celt algas un prasības pret darbiniekiem
2016.
gada 13. jūlijs
4*
http://www.la.lv/tiesibsargs-jansons-minimala-alga-nolemj-iedzivotajus-vergu-eksistencei/
vai Tiesībsargs
Jansons: Minimālā alga nolemj iedzīvotājus vergu eksistencei. 20.
aprīlis, 2016)
