Lielāko Rīgas
tirdzniecības centru vadītāji un pārstāvji atklātā vēstulē vērsušies pie
Latvijas Tirdzniecības asociācijas (LTA) vadītāja, ekonomikas ministra
un Saeimas deputātiem norādot, ka veikalu slēgšana brīvdienās ir slikta
un ekonomiski nepamatota ideja.
LTA augusta sākumā nāca klajā ar paziņojumu, ka strādā pie
priekšlikuma brīvdienās slēgt lielos pārtikas veikalus, kuros ir vairāk
nekā 2000 darbinieku, ļaujot strādāt tikai mazajiem. Savukārt Latvijas
Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība (LTDA) rosināja visu veikalu un
tirdzniecības centru slēgšanu valsts svētku dienās. Iniciatīva tiek
pamatota ar vēlmi ļaut pārdevējiem vairāk laika pavadīt kopā ar ģimenēm.
Vēstules autori – SIA Tirdzniecības centrs Pleskodāle un SIA
MKEE valdes locekle un direktore Iveta Lāce (Spice un Spice Home), SIA
Linstow Center Management biznesa attīstības un iznomāšanas direktors
Mārcis Budļevskis (Origo, Galerija Centrs, Alfa, Mols, Dole),
tirdzniecības centra Domina direktore Dina Bunce, kā arī CBRE direktore
Baltijas valstīs Santa Rozenkopfa (Riga Plaza un Galleria Riga) – šo LTA
iniciatīvu vērtē kā pārspīlētu un ekonomiski nepamatotu.
«Motivācija stiprināt ģimenes ir apsveicama. Tomēr mums, Latvijas
lielāko tirdzniecības centru vadītājiem, kuru pārraudzītajos centros
strādā vairāk nekā 10 000 pārdevēju un gadā tiek apgrozīti vairāk nekā
670 miljoni eiro, šī iniciatīva šķiet pārspīlēta un ekonomiski
nepamatota. Tam ir vismaz pieci nopietni iemesli,» teikts vēstulē.
«Latvijas iedzīvotāji ir pieraduši iepirkties brīvdienās. Daudziem tā
ir iespēja nesteidzīgi iepirkt nepieciešamās preces un pārtiku nedēļai,
jo darba dienās veikalu apmeklējumam vienkārši nepietiek laika.
2015.gadā katru svētdienu Rīgas lielākos tirdzniecības centrus apmeklēja
vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku jeb piektdaļa rīdzinieku. Lai
iepirktos lielajos tirdzniecības centros, brīvdienās uz pilsētām dodas
arī tuvējo novadu iedzīvotāji un, vairākas reizes gadā, arī liela daļa
Latvijas reģionu iedzīvotāju, jo šo cilvēku dzīvesvietā attiecīgs preču
piedāvājums nav pieejams. Viņiem ir ērti visus pirkumus veikt vienā
tirdzniecības centrā,» norāda lielveikalu pārstāvji.
Viņuprāt, sabiedrības atbalsts tirdzniecības centru un lielveikalu
slēgšanai brīvdienās ir nenozīmīgs. Piecos mēnešos kopš šāda iniciatīva
iesniegta līdzdalības portālā Manabalss.lv, par to parakstījušies tikai
1774 cilvēki. Pēdējos gados Eiropā novērojama ierobežojumu atcelšana
veikalu darba laikam. Ungārijas pieredze rāda, ka veikalu slēgšana
izsauca lielu sabiedrības neapmierinātību. 2015.gada martā tika pieņemts
likums slēgt tirdzniecības centrus svētdienās, taču 68% iedzīvotāju to
neatbalstīja, tādēļ šā gada maijā likumu atcēla. Dānija liberalizēja
regulējumu laikā no 2010. līdz 2012. gadam. Somijā tirdzniecības vietu
darba laika regulējums tika atcelts šā gada sākumā. Tagad ziemeļvalstī
veikali, frizētavas un bārddziņu saloni var brīvi noteikt savu darba
laiku. Līdzīgas tendences ir arī citās valstīs, ko apliecina
EuroCommerce ES likumdošanas pārskats.
Vēstules autori norāda, ka, ierobežojot darba laiku, tiktu samazināts
patēriņš, kas negatīvi atsauksies uz Latvijas ekonomiku kopumā.
Tirdzniecības centri un to nomnieki, tostarp lielie pārtikas veikali, ir
vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem, un dīkstāves dienas nozīmēs
negūtus PVN un citus nodokļu ieņēmumus.
Tāpat liegums strādāt brīvdienās lielveikaliem vai tikai uzņēmumiem,
kuros ir vairāk nekā 2000 darbinieku, radītu nevienlīdzīgas konkurences
situāciju un neveicinātu mazo veikalu izaugsmi. Tas būs valsts sūtīts
signāls, ka nav nepieciešams meklēt savu nišu un attīstīties, radot
konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus, jo peļņu varēs gūt nedēļas
nogalēs, izmantojot negodīgas konkurences apstākļus.
«Liegums arī neatbilst pašu idejas autoru postulētajam mērķim – dot
iespēju tirdzniecībā nodarbinātajiem vairāk laika pavadīt kopā ar
ģimeni. Kādēļ šāda iespēja būs lielveikalu pārdevējiem, bet nebūs
mazajos veikalos strādājošajiem? Vai šiem cilvēkiem nevajag pavadīt
laiku kopā ar ģimeni? Šāds regulējums mazajiem veikaliem vēl vairāk
apgrūtinās labu darbinieku piesaisti, jo kurš gan vēlēsies strādāt
brīvdienās, ja zinās, ka lielveikalā var saņemt lielāku atalgojumu un
strādāt tikai darbdienās,» teikts vēstulē.
Samazinoties kopējam darba stundu skaitam, veikalu vadītājiem būs
jāpārskata darbinieku maiņu kārtība. Tas novedīs pie štatu samazināšanas
vai arī mazāk darba stundām un attiecīgi zemāka atalgojuma. Tādējādi ar
liegumu uzņēmumiem ar vairāk nekā 2000 darbiniekiem strādāt brīvdienās
daļai darbinieku būs radīta iespēja vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni,
bet citi būs zaudējuši darbu un pievienosies bezdarbnieku pabalsta
saņēmēju rindām, uzskata vēstules autori.
«Vai tiešām ir vērts radīt tik daudz negatīvi vērtējamus pavērsienus,
lai sagādātu vairāk brīvas dienas vienas nozares darbiniekiem? Un kādēļ
tieši tirdzniecības nozarei, nevis mediķiem, apsardzes darbiniekiem,
ugunsdzēsējiem un policistiem, kuri arī strādā maiņu darbu. Nemaz
nerunājot par aktieriem un sportistiem, kuriem nedēļas nogales ir
ražīgākais darba laiks,» teikts vēstulē.
Tirdzniecības centru pārstāvji aicina atteikties no pārsteidzīgām
likumdošanas iniciatīvām, atstājot darba laiku noteikšanu veikalu pašu
ziņā.
