Latvijas
Slimnīcu biedrība (LSB) atklātā vēstulē aicina Valsts
prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu un
veselības ministri kritiski izvērtēt Pasaules Bankas veiktā
pētījuma rezultātus par veselības aprūpes kvalitāti Latvijā un
nebalstīt reformas plānu uz viena ziņojuma secinājumiem.
Slimnīcu
reformām jābalstās tikai un vienīgi pacientu interesēs, domājot
par iedzīvotāju pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem.
Vienlaikus jāstiprina neatliekamā medicīniskā palīdzība, lai tā
būtu pieejama tuvu pacientu dzīvesvietai, uzsver LSB.
LSB
norāda, ka Pasaules Bankas veiktais ziņojums attiecas uz pavisam
nelielu daļu no darbībām, ko veic reģionu slimnīcas, tamdēļ
izskanējusī informācija par nekvalitatīvo darbu ir diskreditējusi
reģionālās slimnīcas un tajās strādājošos. Ziņojums neietver
virkni būtisku faktoru, kas jāņem vērā, domājot par reformu.
“Pasaules
Bankas pētījuma dati tiek izmantoti ārpus konteksta, tādējādi
radot aplamu priekšstatu par situāciju veselības aprūpē un
nomelnojot reģionu slimnīcās strādājošos ārstus. Veikt
veselības aprūpes reformu, balstoties uz vienpusēju pētījumu,
būtu milzīga kļūda, kuras dēļ cietīs pacienti,” komentē
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāja vietniece Egija
Širova.
Pētījuma
dati lielākoties nav attiecināmi uz reģionu slimnīcām
Pētījumā,
ko 2016. gada augustā sagatavojusi Pasaules Banka, analizēti
sarežģītākie un specializētākie veselības aprūpes
pakalpojumi, kurus reģionu slimnīcās veic tikai 10% gadījumu.
Visos pārējos gadījumos pacienti tiek ārstēti specializētās,
augstākā ranga slimnīcās. Ziņojumā netiek atspoguļota
informācija par pamata veselības aprūpi – standarta
ķirurģiskajām operācijām, terapeitisko ārstēšanu,
dzemdniecību, kas veido 90% reģionu slimnīcās veikto pakalpojumu.
Piedāvātais
ārstniecības iestāžu kartējums nav pārdomāts
LSB
uzsver, ka Pasaules Bankas piedāvātais ārstniecības iestāžu
kartējums ir nepārdomāts, reģionāli nesabalansēts un tas
ievērojami mazinās iedzīvotāju iespējas saņemt medicīnisko
palīdzību. Veicot veselības aprūpes sistēmas reformu, ir
jāsaglabā esošais ģeogrāfiskais novietojums slimnīcu tīklam,
lai ikvienam iedzīvotājam nodrošinātu tiesības saņemt pamata
neatliekamo medicīnisko palīdzību iespējami tuvu savai
dzīvesvietai. Paralēli jārisina arī specializēto slimnīcu
kapacitātes problēma – tās ir pārpildītas ar pacientiem,
kuriem nepieciešama pamata veselības aprūpe, tādējādi
neatstājot brīvas vietas tiem, kam nepieciešama specializēta
veselības aprūpe.
LSB
aicina Veselības ministriju un citus ekspertus, izstrādājot
reformas gala dokumentus, ļoti rūpīgi ņemt vērā arī lokālo
informāciju, atšķirības reģionos, kā arī to, kur jau šobrīd
uzbūvētas slimnīcas, kurās veiktas investīcijas un piesaistīti
jauni darbinieki. Piemēram, analizējot Pasaules Bankas
priekšlikumus, redzams, ka Alūksnē, Cēsīs, Dobelē, Tukumā,
Kuldīgā, Krāslavā un Preiļos, kur šobrīd ir pilnvērtīgas
neatliekamās palīdzības slimnīcas, paredzēts veidot zema līmeņa
dienas aprūpes centrus (Wellness Center and Daycare). Biedrība
uzskata, ka šāda priekšlikumu rezultātā reģionu iedzīvotāju
veselības stāvoklis var pasliktināties.
Latvijas
Slimnīcu biedrība ir par saprātīgām reformām un kvalitātes
uzlabošanu, taču aicina to nebalstīt uz reģiona slimnīcu ārstu
nomelnošanas pamata, bet tikai un vienīgi ņemot vērā iedzīvotāju
iespējas un nepieciešamību laikus saņemt kvalitatīvu veselības
aprūpi.
