Dzīvnieku
draugu organizācijas ik pa laikam iekļūst vietās, kur tiek turēti
dzīvnieki. Pērn tas notika ar kažokzvēru fermām, bet šoreiz
dzīvnieku tiesību aizstāvji uzņēmuši šķebinošus kadrus olu
ražotnēs Madonā un Daugavpilī. Izplūkātas spalvas, šķībi
apgriezti knābji, lauztas kājas un no būriem neizvāktas maitas.
Dzīvnieku tiesību aizstāvji pārmet, ka tā nav pienācīga
izturēšanās pret putniem. Ražotāji pārmetumus norada.
Safilmētais esot izņēmuma gadījums. Jebkurā ganāmpulkā, kur ir
simtiem tūkstoši dzīvnieku, būs savainotie un kritušie. Likums
neesot pārkāpts, jo minimālās prasības fermas ievērojot.
Dzīvnieku tiesību aizstāvji
uzskata, ka vistām, kā jebkuriem dzīvniekiem ir savas vajadzības
un tās nedrīkst uztvert kā kombināta mašinērijas sastāvdaļu,
ka tas ir šobrīd. Tāpēc esot jāatsakās no daudz stāvu sprostu
sistēmām. Ražotāji brīdina, ka tas olas sadārdzinās līdz pat
divām reizēm un samazinās Latvijas uzņēmu konkurētspēju.
Šie kadri ir
uzņemti septembrī olu ražotnēs Madonā un Daugavpilī. Daugavpils
fermā ir 82 tūkstoši vistu. Madonā četrās kūtīs ir 140
tūkstoši. Madonas putnu fermā ir vairāk nekā 100 tūkstoši
vistu, kas gadā izdēj miljoniem olu. Dzīvnieku tiesību aktīvisti
uzskata, ka vistas te tiek mocītas. Netiekot ievērotas pat tās
labturības prasības, kas noteiktas likumā.
AĻONA
Dzīvnieku tiesību aktīviste
Ieejot
iekšā ir tāda sajūta, ka tu ej tādā rūpnīcā. Nu, iesperot
pirmo soli iekšā nemaz nevar padomāt, ka tur ir dzīvnieki. Tur ir
milzīgas metāla konstrukcijas, milzīga mašinērija Tikai pieejot
pie sprostiem var redzēt, ka tur ir saspiesti dzīvnieki. Mani
visvairāk pārsteidz tas kaut kāds bezkaislīgums. Kā pret dzīvām
būtnēm izturas. Viņas saspiež pa desmitiem dzīvnieku vienā
sprostā. Sakrauj piecos stāvos.
Dējējvistu
labturību regulē īpaši ministru kabineta noteikumi. Katrai vistai
sprostā jānodrošina 750 kvadrātcentimetru platība. Sprostā
jābūt norobežotai ligzdai, kurā vista neatrodas uz stiepļu
pinuma. Nav arī pakaišu materiāla, kas apmierinātu dējējvistu
dabisko vajadzību knābāt un kašņāties. Beigtie putni no
sprostiem jāizvāc diennakts laikā.
AĻONA
Dzīvnieku tiesību aktīviste
Labs rādītājs, ka šāda
sistēma ir neuzraugāma pašiem fermeriem ir tas, ka daudzviet ir
miruši putni sprostos, kur var redzēt, ka viņi ir gulējuši jau
labu laiku. Sākuši pūt un smird, tas nozīmē, ka ir šie kopēji,
bet tas nav iespējams tik daudzus tūkstošus putnu pārbaudīt
izvākt pat acīmredzot pat nedēļu vecus putnus. Šokēja protams,
tie savainotie putni, sakropļotam kājām, kas nevar pat nostāvēt.
Šokēja, ka tik daudz izplūkāti putni, ka viņi aiz bezdarbības
vies otram plēš spalvas āra. Tas cik nožēlojami tie dzīvnieki
izskatījās, tas bija acīmredzami.
AIVARS ANDERSONS
Biedrības “Dzīvnieku
brīvība” pārstāvis
Šie materiāli parāda
industriālās lopkopības baiso realitāti. Tiešām tās fermas ir
ļoti šokējošas. Dzīvnieki fermās pakļauti ekonomiskam
aprēķinam, viņi saspiesti sprostos tādā blīvumā, ka lielākā
daļa dabiskās uzvedības repertuāra ir ierobežota, no tā arī
rodas daudz dažādas labturības problēmas. Mūsuprāt tā ir
nehumāna izturēšanās pret dzīvniekiem un skaidrā pretrunā ar
sabiedrības vērtībām.
Olu
ražošana sprostu sistēmā ir tikai viens veids kādā tiek ražotas
olas. Tas ir pats cietsirdīgākais veids, pats ciniskākais, kur
viss ir pakļauts tādam peļņas aprēķinam, ka uz dzīvniekim
ietaupa tik ļoti, nekādi apstākļi, ne par kādu labturību, ne
par kādu cilvēcīgu attieksmi te nevar būt ne runas. Ir arī citi
olu ražošanas veidi.
Ražotnes Daugavpilī un Madonā
no 2012.gada pieder akciju sabiedrībai Balticovo. Uzņēmums ir
lielākais olu ražotājs Baltijā un Ziemeļeiropā. Modernākā un
lielākā ražotne un uzņēmuma vadība ir Iecavā. Daugavpils un
Madonas ražotnes pēc nopirkšanas ir rekonstruētas, taču būtiska
modernizācija nav notikusi.
Madonas vistu fermā
Labdien! Mēs no TV3 raidījums
Nekā personīga. Mēs varam aiziet vistas pafilmēt, kā tā
ražošana te notiek?
Nezinu.
Diez vai. Vadībai jāprasa. Uz Iecavu jāzvana.
Te nav neviens, kas varētu
parādīt?
Parādīt
es jūs varētu, bet vai drīkstu es jūs laist. Bio drošība un tā
tālāk.
Varbūt jūs varat uzzvanīt,
uzjautāt?
Kādā jautājumā?
Kā tā ražošana te notiek,
kā tās vistas tur.
Hm, hm hm. Labi sekundi
tūlītās.
(…)
Kategoriski nē!
Balticovo vadība noliedz, ka
uzņēmumā pārkāptu vistu labturības prasības. Vistas uzturot
atbilstoši likumam. Aktīvisti fiksējuši izņēmuma gadījumus
problemātiskākajās kūtīs. To nevarot attiecināt uz visu
uzņēmumu. Turklāt ar iekļūšanu ražotnēs aktīvisti varētu
būt nodarījuši postu uzņēmumam, jo vistu ganāmpulkam pēc tādas
trokšņošanas naktī esot stress, sākas veselības problēmas un
krītoties ražīgums.
KĀRLIS VALDENS
AS “Balticovo valdes”
loceklis
Tas ir viens no faktoriem, kas
ir jānovērš, lai būtu. Regulēta vide, lai nebūtu pārsteigumu.
Tas izraisa.. Nepareizs apgaismojums, nevietā, tas kas var būt šis
te putnu kanibālisms. Viens no faktoriem ir, ka iztraucē.
Nevis tāpēc, ka viņas ir
saspiestas cieši?
Saspiešana ir tāda, ka
vistām būra platums un augtusm ir noteikts, regulēts direktīvā.
750 kvadrātcentietri uz vistu.
INITA ZUTE
AS “Balticovo” veterinārā
dienesta vadītāja
Tā jau nav būra platība.
Tai vistai tur ir tālāk. No šī video jau jūs neredzat, cik liels
ir būris un cik vistas ir uz vienu kvadrātmetru.
A viņas
automātiski iet uz gaismu, tāpēc izskatās ka viss ir čupā.
Viņām interesē un viņas iet uz gaismu.
Valdens: Šī prasība ir 750
kvadrātcentimetri vienai vistai. Pie tās jau mēs pieturamies.
Šitik
liels laukums.
Valdens: 750 kvadrātcentmetru?
Nē..
Ja galds ir šitik liels, tik
liela daļa ir kvadrātmetrs..
Valdens: Tad gandrīz
kvadrātmetrs arī ir..
Pitagors: Nē, tas ir 10
tūkstoši kvadrātcentimetru ir kvadrātmetrā.
750 kvadrātcentimetru ir
mazāk kā viena desmitā daļa no kvadrātmetra
Zute: Nē nē nē,
kvadrātmetrs ir metrs reiz metrs.
10 tūkstoši
kvadrātcentimetru
INITA ZUTE AS Balticovo
veterinārā dienesta vadītāja
Sakropļotās kājas..
Tur bija tikai viens putns ar
pirkstu. Tur nebija vairāk
Viņi vienkārši ir
pietiekoši veci, viņi vairs neizkatās tik pievilcīgi, kādi viņi
jauni ir.
Parazīti, tas ir tā normāli?
……
Tārpi konteineros pie beigtajām
vistām esot nenovēršama parādība siltā laikā. Citās fermās
esot izdevies panākt, ka miskasti izved iznīcināšanai reizi divās
dienās, taču Madonā pakalpojums pieejams tikai reizi nedēļā.
Pārmetumi par beigto vistu neizvākšanu no sprostiem esot nevietā.
INITA ZUTE AS Balticovo
veterinārā dienesta vadītāja
Tas, ka tur nav izvākti putni
acīmredzot, varbūt tie kas tur filmēja ir speciali atstājuši, jo
tie kas strādā viņiem katru dienu iz jāapskatās un diezgan liels
daudzums jāapskata. Tad viņi visi, kā tur arī varēja sižetā
redzēt, viņi visi salien uz gaismu, viņi visi slien klāt. Un ja
tur iet tas cilvēks, viņš var kādreiz nepamanīt, kad kādu
dienu, divas dienas pastāvēt un pēc tam pēc smakas saož.
KĀRLIS VALDENS AS Balticovo
valdes loceklis
Tur ir 140 tūkstoši putnu,
Jūs atradāt vienu slimu kāju un 3 nobeigušos dzīvniekus, tad tas
neliecina, ka tiek pārkāpti kaut kādi noteikumi. Tā nav mūsu
paraug novietne, bet minimālās prasības tur tiek garantēts.
Balticovo jau šobrīd veikaliem
piegādā arī olas, kas nav ražotas sprostu sistēmā, bet iegūtas
no kūtīs un ganībās turētām vistām. Tās ir no 50 līdz 200
procentiem dārgākas par parastajām olām. Brīvāk turētajām
vistām ir lielāks risks inficēties, nepieciešams vairāk
medikamentu.
KĀRLIS VALDENS
AS Balticovo valdes loceklis
Zināma
interese ir, šobrīd, ja mēs runājam par brīvi turētām vistām,
tas ir līdz 2 procentiem no tirgus apjoma. Ja šī tendence
palielināsies, tad mēs protams esam gatavi investēt. Un tas kas
Madonā ir paredzēts, mēs veidosim šādu novietni, kura būs brīvi
turētie apstākļi. Ja patērētājs to pieprasīs un spēs to
apmaksāt, tad arī mēs skatīsimies.
Lai izpildītu prasības par
brīviem apstākļiem ir jābūt pastaigu laukumiem, proporcija
platībā ir 1 pret 10. Desmitkārtīgi jāpalielina.
Tas nozīmē, ja ir 4 – 5
stāvi būru sistēmas, tad..
Tas nozīmē,
ja mēs Balticovo visus 2,4 miljonus gribēsim pārvietot uz šādiem
apstākļiem, mēs aizņemsim visu Iecavas novadu.
Pārtikas un veterinārais
dienests labturības prasību ievērošanu vistu novietnēs pārbauda
regulāri. Reizi gadā. Ja konstatē pārkāpumus, tad uzdod tos
novērst un pēc laiciņa pārbauda atkal. Abās aktīvistu
apmeklētajās ražotnēs labturības pārkāpumi konstatēti arī
iepriekš.
KRISTĪNE LAMBERGA
PVD Veterinārās uzraudzības
departamenta direktore
Jā nu tas ir kaut kas
nepamanīts. Kaut kas ļoti vecs. Tādam jau būtu jābūt izvāktam,
jo reizi diennaktī ir jāapsaeko un jāizvāc ārā kritušie putni.
Tas nav pamanīts.
RUDĪTE VĀRNA
PVD Novietņu uzraudzības
daļas vadītājas vietniece
Putni ļoti streso. Arī dienā
inspektori iet loti lēnām, jo putni ir ļoti stresaini viņi var
arī uzreiz nobeigties no stresa, tas arī ir faktors.
KRISTĪNE LAMBERGA
PVD Veterinārās uzraudzības
departamenta direktore
Konkrēti
jūs šeit rādījāt divas saimniecības. Madonā plānveida
pārbaude bija janvārī, tika konstatētas neatbilstības, arī
labturībā un viens no aspektiem bija saistībā ar putnu blīvumu.
Tur tika noteikts neatbilstību novēršanas termiņš. Un otrs bija,
ka daļā no sprostiem bija nodeldēts, līdz ar to nefunkcionējošs
ierīces ko ievieto pakaisīšanai. Otra pārbaude bija jūlijā un
tad problēmas ar blīvumu bija novērstas.
Pakaišu
ierīces varēs atjaunot tikai tad, kad vecie putni būs aizvākti,
būri būs tukši un tos varēs uzlabot. Vistu parazīti esot tieši
Madonas novietnes problēma. Tos esot grūti izskaust pat tad, kad
novietne ir tukša.
Balticovo līdz
šim nav ticis sveikā cauri. Par pārkāpumiem piemēroti naudas
sodi. Salīdzinot ar uzņēmuma apgrozījumu un peļņu, tie gan ir
niecīgi. Pērn uzņēmums apgrozīja 46 miljonus eiro, nopelnīja
5,6 miljonus:
2011. gads – SIA Daugavpils
putni 500 Ls, par labturības pārkāpumiem
2012. gads – As
Balticovo (Daugavpils) sods 500 Ls, par labturības pārkāpumiem
2013. gads – As
Balticovo (Madona) sods 1000 Ls, par labturības pārkāpumiem
2013. gads – As
Balticovo (Iecava) sods 2500 Ls, par labturības pārkāpumiem
2015. gads – As
Balticovo (Iecava) sods 3300 eiro, par labturības pārkāpumiem
2016. gads – As
Balticovo (Iecava) sods 1800 eiro, par labturības pārkāpumiem
AIVARS ANDERSONS
Biedrības “Dzīvnieku
brīvība” pārstāvis
Ja mēs
ieraugām šo realitāti, nu retais cilvēks teiks, ka kaut kas tāds
varētu būt pieņemams. Mūsuprāt ir nepieciešams uzsākt
diskusiju par to, kā šo sistēmu reformēt. Sprostu sistēmas ļoti
lielas ciešanas nodara dzīvniekiem un sabiedrības vērtības nav
tādas.
Olas, atkarībā
no ražošanas veida tiek dalītas trīs kategorijās. Ar pirmo
apzīmē tās, kas savāktas no vistām, kam ir iespēja brīvi
ganīties norobežotā teritorijā. Ar ciparu divi apzīmē olas,
kuru dējējas turētas kūtī, bet ne sprostā. Sprostā turēto
vistu olas ir apzīmētas ar trijnieku. Dzīvnieku aizstāvji cer, ka
pircēji apdomāsies, pārvarēs taupību un izvēlēsies pirkt
mazliet dārgākas olas, kuru dējējas nav cietušas sprostos.
Dzīvniku draugu lielākais mērķis ir panākt tādu sabiedrības
attieksmi, ka arī lielās konditorejas fabrikas un ēdināšanas
uzņēmumi pieprasīs no ražotāja olas, kuru dējējas nav
iesprostotas pārblīvētos sprostos.
