Ar nākamo gadu par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no minimālās iemaksas – 285 eiro.
Obligāto iemaksu noteikšana visām algām, arī nepilnām slodzēm, liks samazināt darba vietu skaitu un atbrīvot strādājošos.
Prognozē ēnu ekonomikas palielināšanos
“Darba devējiem tas, protams, ir slikti. Bet ko darīt? Katrā ziņā tas nav godīgi pret uzņēmējiem – prasīt, lai maksā vairāk nekā strādā. Tādi lēmumi tiek pieņemti, jo vēlas nodokļos iekasēt vairāk valsts budžetā. Vai to varēs izdarīt, ja nāksies atbrīvot daudzus darba ņēmējus? Ja jau nevarēja pieņemt uz pilnu slodzi un par to samaksāt, tad arī nākamgad to nevarēs,” uzskata Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” īpašnieks Andris Gargurnis.
Var prognozēt – daudzi tiks atlaisti vai arī saņems algas aploksnēs. “Kaut kad jau tas vadzis lūzīs. Tikai nav zināms, kad tas būs, jo katrs vairāk domā par savu labumu,” secina A.Gargurnis. Viņš šaubās, vai ar protestiem varētu panākt izmaiņas, kas nodrošinātu darba devējiem un ņēmējiem labvēlīgāku situāciju. “Ja jau trīspusējās darba devēju, arodbiedrības un valdības sarunās nav panākta vienošanās, tad tā arī paliks,” akcentē A.Gargurnis.
Brīdina un sāk darbinieku atlaišanu
Nodarbinātības valsts aģentūras Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko informē, ka ir saņemta vēstule no “Latvijas propāna gāzes”, kurā norādīts, ka uzņēmums plāno pārtraukt darba attiecības ar apmēram 185 uzņēmuma tirdzniecības aģentiem. Ar tiem ir slēgts darba līgums par gāzes balonu pārdošanu, ļaujot savā privātajā teritorijā uzstādīt uzņēmumam piederošo gāzes balonu glabāšanas konteinerus un pārdodot balonus apkārtējiem iedzīvotājiem.
“Uzņēmums pašlaik aktīvi meklē alternatīvas. Par laimi, Gulbenes novadā nav paredzēts atlaist kādu “Latvijas propāna gāzes” darbinieku. Šis uzņēmums brīdina par kolektīvu atlaišanu, bet citi darba devēji vēl nav reaģējuši. Tomēr ir skaidrs, ka ar janvāri bezdarbnieku skaits palielināsies, tātad tiem arī vajadzēs izmaksāt pabalstus,” norāda V.Lituņenko.
Pašvaldība cenšas apvienot pienākumus
Problēmas paredzamas arī valsts un pašvaldību iestādēs, kur tiek nodarbināti cilvēki uz nepilnu slodzi. Gulbenes novada domes izpilddirektore Guna Švika atgādina, ka grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” tika pieņemti pirms gada, tāpēc pašvaldība jau laikus sākusi risināt jautājumus, kas saistīti ar izmaiņām. “Esam noskaidrojuši, cik katrā pašvaldības iestādē strādā tādi, kurus šie likuma grozījumi var skart. Tādi ir gan sociālās aprūpes darbinieki, gan pulciņu vadītāji kultūras iestādēs, gan labiekārtošanas un komunālās saimniecības darbos iesaistīti. Tagad ar katras iestādes vadītāju runājam un spriežam, kā labāk rīkoties. Iespējams, ka var apvienot pienākumus ar citu darbu, lai būtu lielāka slodze. Tas gan attiecas tikai uz tiem, kuri nekur citur nestrādā,” skaidro G.Švika. Piemēram, Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milnis atzīst, ka izmaiņas likumā varētu skart pāris cilvēkus, jo laikus tika domāts, lai darbiniekiem būtu pilna slodze. Nākamais gads ir pārejas periods, kad valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas būs no 75 procentiem no minimālās algas – 285 eiro mēnesī, bet 2018.gadā iemaksas būs jāveic jau no minimālās algas. “Ja alga ir mazāka, arī tad darba devējam ir jāmaksā sociālais nodoklis no šīs summas. Pašvaldība cenšas atrast risinājumu, lai nebūtu jāatlaiž cilvēki. Ja alga ir pietiekama, tad var strādāt arī nepilnu slodzi, turklāt ir noteikti izņēmumi, piemēram, pensionāriem un invalīdiem,” norāda G.Švika.
