To,
cik liela un regulāra būs izmaksātā pensija, ietekmē ne tikai veiktās
apdrošināšanas iemaksas sociālajā
budžetā, bet arī citi aspekti, kurus iespaidot var arī pats pensijas
saņēmējs. Viena no iespējām, lai to izdarītu, ir mūža pensijas
apdrošināšana – proti, sava 2. pensijas līmeņa uzkrājuma nodošana
apsaimniekošanai apdrošināšanas sabiedrībās. Tas ļauj izvēlēties
maksājuma regularitāti un apmēru, kā arī noteikt mantinieku, kurš
saņems neizmaksāto kapitālu pēc pensijas saņēmēja nāves.
Dzīvības
apdrošināšanas kompānijas “Compensa Life” apkopotie statistikas dati
liecina, ka 2016. gada pirmajos desmit mēnešos iegādāto mūža
apdrošināšanas
polišu skaits ir četrkāršojies, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo
periodu.
“Mūža
pensijas apdrošināšana kļūst arvien pieprasītāka, jo cilvēki ir vairāk
informēti par pakalpojuma priekšrocībām. Novērojams, ka ar mūža pensijas
apdrošināšanu saistītos jautājumus senioriem palīdz sakārtot viņu bērni
un mazbērni,” atzīst dzīvības apdrošināšanas sabiedrības “Compensa
Life” Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.
Sabiedrībā
nereti vērojama neizpratne par dažādajiem pensiju līmeņiem, tajā skaitā
arī par mūža pensijas apdrošināšanas sniegtajām priekšrocībām. Tomēr
jo vairāk cilvēku gūst informāciju par to, kā veidojas pensijas
maksājumi, jo lielāks ir pieprasījums pēc mūža pensijas apdrošināšanas.
Lai izprastu, tieši kādā veidā šis pakalpojums var būtiski uzlabot
pensijas saņēmēja dzīves kvalitāti un sirdsmieru, sākotnēji
svarīgi saprast, ko tad īsti nozīmē 1. un 2. pensiju līmenis.
Pensiju
1. līmenis ir valsts obligātā neuzkrājošā pensiju shēma, kas paredz 20%
no strādājošo veiktajām obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām
novirzīt uz pensiju fonda kapitālu. Tādā veidā tiek nodrošinātas vecuma
pensijas mūsu valstī dzīvojošajiem senioriem tekošajā periodā. Tieši
tāpēc 1. pensiju līmeni sauc par neuzkrājošo pensiju shēmu, jo pēc
būtības ar nodokļu palīdzību iekasētais kapitāls
neparedz līdzekļu uzkrāšanu nākotnei, bet gan sedz tikai šībrīža vecuma
pensijas.
Savukārt,
2. pensiju līmenis ir valsts uzkrājošā pensiju shēma, kura ieviesta
2001. gada 1. jūlijā. Kopumā strādājošie veic obligātās sociālās
apdrošināšanas
iemaksas 34,09% apmērā. 20% no šiem 34,09% tiek novirzīti pensijām.
Savukārt no šiem 20% tieši 14% tiek atvēlēti 1. pensiju līmenim jeb šī
brīža pensiju izmaksām., 6% no pensijām atvēlētajiem līdzekļiem tiek
novirzīti 2. pensiju līmenim, kas nākotnē kalpos
kā papildu uzkrājums paša nodokļu maksātāja vecuma pensijai. Pēc
nodokļu maksātāja uzdevuma, izvēlētā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība
iemaksātos līdzekļus pārvalda un iegulda finanšu tirgus instrumentos.
Ierasts,
ka 2.pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus pensionāram izmaksā Valsts
sociālās apdrošināšanas aģentūra, taču mūža pensijas apdrošināšana
paredz
iespēju 2. pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus (kad tie sasnieguši
noteiktu summu) nodot dzīvības apdrošināšanas sabiedrības pārvaldībā. To
izdarot, pensionētajai personai ir tiesības pašai noteikt kārtību un
regularitāti, kādā tiek izmaksāts uzkrātais kapitāls,
sasniedzot pensijas vecumu. Veicot mūža pensijas apdrošināšanu, 50% no
2. pensiju līmenī uzkrātā kapitāla iespējams saņemt jau pirmajos piecos
pensionēšanās vecuma gados. Mūža pensijas apdrošināšana paredz arī
iespēju norādīt personu, kura pēc pensionētās
personas nāves ir tiesīga saņemt atlikušo kapitālu, kas uzkrāts 2.
pensiju līmenī.
Savukārt, ja 2. pensiju līmenī uzkrātais kapitāls tiek atstāts valsts pārraudzībā, tad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodokļu maksātāja personīgajā kontā uzkrātos līdzekļus izmaksā kopā ar valsts nodrošināto ikmēneša vecuma pensiju, nepiedāvājot iespēju mainīt maksājuma apmēru vai tā izpildes regularitāti. Tāpat pensionētās personas nāves gadījumā neizmaksātā summa, kas palikusi 2. pensiju līmenī, tiek atstāta valsta budžetā. Personas tuviniekiem nav tiesību pretendēt uz atlikušo uzkrājuma summu.
