Vidzemes reģionā un tajā skaitā arī Gulbenes novadā pagaidām pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) monitoringa datiem nav reģistrēts neviens gripas gadījums, toties karu cilvēku veselībai pieteikuši vīrusi, kas saistīti ar augšējo elpošanas ceļu saslimšanām.
Tāpat monitoringa dati liecina, ka Gulbenē pagājušajā nedēļā ar akūtajām augšējo elpceļu infekcijām slimots vairāk par vidējo rādītāju valstī.
Nepārejošs klepus
Daukstu pagasta ārsta palīgs Ivars Cakuls stāsta, ka Daukstēs ir salīdzinoši mazāk cilvēku, kuri vēršas pēc palīdzības, toties Staros pacientu esot ievērojami vairāk. Viņi sūdzoties par aizsmakumu un kakla sāpēm, kā arī par ilgstošu klepu. “Klepus nepāriet pat divu trīs nedēļu laikā. Tam nepalīdz arī neviens no visiem zināmajiem medikamentiem pret klepu. Agrāk arī cilvēki klepoja, bet tagad šķiet, ka respiratorie vīrusi ir kļuvuši izturīgāki pret medikamentiem. Dažkārt kļūst pat tā savādi, par to domājot. Ne vienmēr palīdz arī antibiotikas. Nekas cits jau neatliek, kā rekomendēt dažādus aptiekās nopērkamos sīrupus un citus medikamentus. Manā ģimenē visi slimoja, līdz arī pats saslimu ar to pašu vīrusu, ko raksturo ilgi nepārejošs klepus. Labi, ka nebija temperatūras,” stāsta I.Cakuls. Mediķis domā, ka vainojami arī nepastāvīgie laika apstākļi, kad vienā dienā gaisa temperatūra ir zem nulles, bet otrā – jau plusos. “Interesanti, ka ar ilgstošo klepu pēc palīdzības vērsušies tikai pieaugušie, nevis bērni,” novērojis ārsta palīgs.
Atkarīgs, kāda ir imunitāte
Ar augšējo elpceļu saslimšanām pie Beļavas pagasta ārsta palīdzes Zinaīdas Lazarevičas pēc palīdzības cilvēki vērsušies jau kopš paša rudens sākuma. Bijuši gadījumi, kad cilvēks saslimis ar rotavīrusu, kura pavadonis ir sāpes vēderā un vemšana. “Ir bijis arī kāds gadījums, kad pacients saslimis ar plaušu karsoni. Pagaidām neviens saslimšanas gadījums ar gripu nav konstatēts,” situāciju raksturo Z.Lazareviča. Arī viņa nenoliedz, ka vīrusi kļuvuši grūtāk ārstējami. “Pieļauju, ka vaina jāuzņemas arī pašiem cilvēkiem, kuri, būdami saaukstējušies, turpina strādāt, nevis ārstējas mājās. Ne visos gadījumos, kad cilvēks sasirdzis ar augšējo elpošanas ceļu slimībām, viņam ir augsta temperatūra, tomēr ir bijuši gadījumi, kad temperatūra ir ļoti augsta. Katrs gadījums ir individuāls, jo daudz ko nosaka arī pacienta imunitāte,” uzskata mediķe.
Tirzas pagasta ģimenes ārste Dace Mūrniece bilst, ka šobrīd esot dažādu vīrusu bagātība. “Gan ziemas sezonai raksturīgie vēdera vīrusi, gan respiratorie vīrusi. Labi, ka vismaz nav klasiskās gripas. Kas vīrusu iestaigā, tiem izārstēšanās ir grūtāka un ilgāka. Vēdera vīrusam, ar ko cilvēki slimo ziemā, ir raksturīga liela vemšana. Nekas cits neatliek, kā šo vīrusu izslimot. Ir gadījumi, kad cilvēku nākas nosūtīt arī uz slimnīcu, jo vemšanu grūti apturēt un cilvēks zaudē daudz šķidruma,” stāsta D.Mūrniece. Ģimenes ārste, lai izvairītos no vīrusiem, iesaka bieži mazgāt rokas, nesaslapināt kājas, ēst daudz ķiploku, citronus, dzert daudz šķidruma, ingvera tēju, lai stiprinātu organisma imunitāti. Daktere atzīst, ka arī pagājusī vasara bijusi labvēlīga, lai cilvēki vairāk slimotu.
Saasinās hroniskās slimības
Pulmonoloģe Jūlija Landsmane norāda, ka šobrīd tiešām ir gan adenovīrusi, gan paragripas vīrusi, kas daudzos gadījumos saasina hroniskas saslimšanas. Piemēram, ja cilvēks slimo ar astmu, tad vīrusi šo saslimšanu saasina. Tāpat ir arī ar hroniskām plaušu slimībām. “Šobrīd arī man ir daudz pacientu. Ja parasti šie vīrusi sākas oktobrī un turpinās novembrī un decembrī; ja ir gripa, tad ar to galvenokārt slimo janvārī, februārī līdz pat maija beigām, tad šogad bija slikta lietaina vasara, tāpēc jau augustā, kas nav raksturīgi, bija ļoti daudz pacientu ar astmas saasinājumu. Mitrs laiks un nemitīgā gaisa maiņa ļoti ietekmē cilvēka veselību. Cilvēki tiešām slimo ar klepu ne tikai pie mums, bet visā Latvijā. Vīruss jau sen ir pārgājis, arī temperatūras sen nav, bet cilvēks klepo. Tad nākas lietot inhalatorus. Ir arī pneimonijas, lai gan cilvēks nav pat saaukstējies. Ļoti lipīga ir arī mikoplazmas infekcija, īpaši bērnudārzos un skolās. Tā var izsaukt plaušu karsoni,” stāsta J.Landsmane.
