Rausimies
laukā no depresīvajām domām par Latvijas nākotni un dusmām pret
valsts vadītājiem! Kopīgiem spēkiem mēs VARAM padarīt dzīvi
Latvijā
gaišāku,
paredzamāku un turīgāku, taču mums ir jābūt vienotiem. Tautai,
sabiedrībai un politiķiem ir jābūt kopīgam mērķim,
sapnim, vīzijai,
kādu mēs vēlamies redzēt savu Latviju!
Kopīgu
mērķu, stratēģijas un
rīcības taktikas trūkums
ir vainojams pie tā, ka esam tur, kur esam. Tā
ir
ik katra iedzīvotāja, visas sabiedrības un arī politiķu problēma
un klupšanas akmens. Tāpēc arī valsts neattīstās, stagnē,
mīņājas uz vietas, un mūs pārņem intrigas,
kašķi un nenovīdība – gan tautā, gan politiskajā
vidē.
Valstij
tas ļoti dārgi maksā – 10 miljardu parāds, 370 tūkstoši
cilvēku bijuši spiesti aizbraukt no Latvijas, lai pelnītu iztiku
ārzemēs. Lai viņus atgrieztu atpakaļ dzimtenē, jārada vismaz
200 000 darba vietu. Diemžēl valstij nav reāla plāna, stratēģijas
kā to, soli pa solim, paveikt. Un brīžiem šķiet – nav pat šāda
mērķa.
Aizbraucot
iedzīvotājiem, sarūk ekonomika, tiek slēgti uzņēmumi, līdz ar
to arī samazinās ienākumi valsts budžetā.
Sasniegt
valstiski svarīgus mērķus mēs varam, viens otru atbalstot, plecu
pie pleca,
par tiem cīnoties. Tāpēc
nekavējoties ir jārada ikvienam saprotama ilgtermiņa vīzija,
mērķi un stratēģija un tā jāīsteno, ik katram jāatrota
piedurknes un jāiesaistās rūpēs par savu un Latvijas nākotni.
Kopīgs
mērķis mazinātu sabiedrības sašķeltību – vienotu dažādu
tautību, atšķirīgu profesiju un sociālo slāņu Latvijas
iedzīvotājus un, protams, saliedētu tautu un politiķus.
Latviešu
tauta bieži pati zāģē zaru, uz kura sēž, jo, redzot, ka
kādam ir iespēja izrauties augšpusē un paraut sev
līdzi
arī citus, rauj šādus “izlēcējus”
atpakaļ,
nozākājot un nonievājot. Šādos apstākļos pat
visstiprākajiem līderiem ir grūti paust
iniciatīvu, saglabāt entuziasmu
un veiksmīgi strādāt,
tieši
tāpēc
labās ieceres tik
bieži
noplok.
Tāpēc,
tautieši, es Jūs aicinu mainīt savu attieksmi un atbalstīt tautas
brāļus un māsas, kuri vēlas un spēj attīstīt šo valsti.
Neapvemsim,
nepazemosim politiķus un valsts vadītājus, bet savu enerģiju un
iniciatīvu ieguldīsim, lai īstenotu kopīgus mērķus valsts
attīstībai!
Lūk,
mūsu
vīzija, sapnis, mērķis, kādai ir jākļūst Latvijai.
–
Latvijā ir uzņēmējdarbību veicinošākā nodokļu politika.
Esmu
pret brutālu nodokļu paaugstināšanu, jo tas valsti ievedīs vēl
dziļākā krīzē. Vēl vairāk cilvēku būs spiesti pamest
dzimteni, lai pelnītu maizi ārzemēs. Manuprāt, atbalstāms ir
Zaļās
partijas
vadītāja Edgara Tavara viedoklis, kurš uzskata, ka Latvijas
nodokļu sistēmai ir jāpanāk ilgtermiņa stabilitāte, tā
jāorganizē, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību, nevis to
bremzētu.
Valsts
budžetam ir jābūt balstītam uz plaukstošas tautsaimniecības
pamata, nevis tas jāveido, izspiežot pēdējās asinis no
nīkuļojošās ekonomikas. Statistika liecina, ka Latvijā 96%
valsts budžetā iemaksāto nodokļu nosedz vien 4% lielo uzņēmumu.
Mēs ierosinām nemocīt mazos un vidējos uzņēmumus, bet radīt
tiem vienkāršu un saprotamu nodokļu un atskaites sistēmu.
Man
personīgi tīkama šķiet ASV nodokļu sistēma, kura ir izveidota
tā, lai mudinātu uzņēmējus padalīties ar to, ko tie ir
nopelnījuši, nevis izspiest no tiem to, ko uzņēmumi pat vēl nav
saņēmuši.
Piemēram,
Latvija varētu izvēlēties līdzīgu ceļu kā ASV, uzņēmumiem
samazināt PVN
nodokli, savukārt no peļņas tiem būtu jāmaksā ieņēmumu
nodoklis. PVN
nodokli varētu saglabāt no citām valstīm importētajām precēm.
–
Latvijā ir ekoloģiski tīrākā tautsaimniecība.
Kārļa
Ulmaņa valdīšanas laikā Latvija tautsaimniecības attīstības
ziņā bija 4 – 5 valsts Eiropā. Pašlaik vienīgā iespēja, kā
panākt valsts augšupeju, ir veicināt tautsaimniecības attīstību.
Tad veidosies jauni uzņēmumi, līdz ar to arī jaunas darba vietas,
un tas dos iespēju nodrošināt valsts funkcijas – izglītību,
medicīnu, aizsardzību u.c. Pārrunājot esošo situāciju ar
Attīstības finanšu institūciju (ALTUM), Latvijas Investīciju un
attīstības aģentūru, Lauku atbalsta dienestu, šīs organizācijas
atzīst, ka Latvijai pietiek līdzekļu, lai attīstītu
tautsaimniecību. Taču mums pietrūkst aktīvu un enerģisku
uzņēmēju, motivētu politiķu. Milzīgu iztrūkumu valsts
attīstībai rada 370 tūkstoši aktīvo iedzīvotāju, kuri pelna
iztiku ārzemēs.
–
Latvija ir Austrumeiropas biznesa meka.
Latvija,
īpaši Rīga
dažādos vēsturiskajos laika periodos, esot Hanzas Savienības,
Rečas Pospoļitas, Zviedrijas, Krievijas, PSRS sastāvā, ir
bijusi nozīmīgs saimnieciskais centrs, meka,
kurā tika slēgti biznesa darījumi, atradās nozīmīgi
tautsaimniecības uzņēmumi un cauri plūda svarīgi tirdzniecības
ceļi.
Arī
šobrīd Latvija var kļūt par Austrumeiropas
biznesa meku – darījumu
centru, kam jau ir vēsturiska pieredze un perspektīvas ar zeļošu
tautsaimniecību savienot Austrumeiropu un Rietumeiropu.
–
Latvija ir zaļākā un ekoloģiski tīrākā valsts.
Latvijai
jākļūst par tūristu iecienītu, drošu un viesmīlīgu valsti.
Mums ir jārada Latvijas tēls kā par zaļāko un
ekoloģiskāko valsti Eiropā. Turklāt
mēs
varam
izmantot mazas valsts priekšrocību – attīstīt ekoloģiskās
pārtikas ražošanu un piedāvāt Eiropai
pārtikas produktus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī ražot
citus ekoloģiskus produktus veselīgam dzīves veidam.
Taču
tad ir jāmainās sabiedrības attieksmei – jāorientējas uz
kvalitatīvām precēm, nevis uz lētām un nekvalitatīvām. Es pat
ierosinātu – precēm, piemēram, pienam noteikt vienotu cenu un
motivēt uzņēmējus savstarpēji konkurēt, piedāvājot
kvalitatīvāku preci, nevis lētāku cenu.
Mēs
varam un mums IR jākļūst par valsti, kur nauda tiek ieguldīta,
popularizējot un veicinot veselīgu dzīvesveidu, nevis novēršot
sekas – ārstējot slimības.
Tautieši,
novēlu Jums Laimīgu
Jauno
2017.
gadu!
Un
atcerēties, ka viss ir Tavās rokās, ticībā saviem spēkiem. Tava
neatlaidība ir spēks, kas ļaus pārvarēt grūtības un sasniegt
mērķus. Gana gaidīt „Laimes
lāci”, atroti piedurknes darbam! Mēs paši esam atbildīgi par
savām mājām, sētu, pilsētu, tēvzemi. Ieliec savu artavu mūsu
vienotībā un mērķtiecībā! Mūsu vienotībā ir Latvijas
labklājība.
Aizejošā
gada nogalē cilvēki parasti sprauž sapņus, mērķus – kurus
nākamajā gadā vēlas sasniegt. Lūdzu Jūs padomāt, uzdot sev
jautājumu – kādus
sapņus un mērķus es novēlu Latvijai sasniegt tuvākā gada,
piecu, desmit, simt gadu laikā un kā tos vislabāk īstenot.
Kā arī lūdzu Jūs ar tiem dalīties, sūtot man vēstules e-pastā
[email protected]
