Šonedēļ plaši publiskajā telpā tika apspriestas valstvīru uzrunas Vecgada vakarā. No prezidenta teiktā man nekas nav iekritis atmiņā, tikai tas, kas vienus iepriecināja, bet citiem nepatika, ka arī prezidenta kundze bija ekrānā līdzās Vējonim. Ar kaut ko jau vajag pārsteigt, un šoreiz tā bija prezidenta kundze, kas arī pavēstīja, ka 2016. gadā prezidenta ģimene sagaidījusi mazdēliņu, un tas viss nenoliedzami ir tiešām jauki. Taču man šķiet, ka prezidentam tomēr vajadzētu iedvesmot cilvēkus vairāk, nevis izbraukt tikai uz sievas rēķina. Lai gan arī iepriekšējā prezidenta Bērziņa runas nav prātā īpaši palikušas, turklāt tās gan reti varēja nosaukt par runām. Jāsaka, ka premjers Māris Kučinskis gan šoreiz izcēlās un palika prātā ar to, ka centās izskaidrot savu rīcību politiķu pašu savārītajā putrā ar minimālajām sociālajām iemaksām un mikrouzņēmumiem. Centās parādīt, ka viņam ir svarīgi skaidrot savu rīcību, un tie ir mani pirmie plusiņi Kučinskim viņa premjerēšanas laikā. Jā, iespējams, runu labi izveidoja Kučinska komunikāciju cilvēki, taču uzsvari jau tāpat palika paša premjera ziņā.
Arī mūs Gulbenē Vecgada vakarā uzrunāja domes vadība, aicinot lepoties ar savu izpušķoto un skaisto pilsētu, kas pārsteidzot arī iebraucējus. Šoreiz esam bijuši pārāki par kaimiņpilsētām. Nenoliedzami jauka bija arī kopējā noskaņa centrālajā skvērā, sagaidot jauno gadu, gan arī vērienīgais salūts. Taču tieši pirms svētkiem domnieki arī pārsteidza, vadībai Andrim Apinītim un Andim Caunītim palielinot algas. Viss ir likuma ietvaros un korekti, kā patīk teikt amatpersonām, taču cilvēciski – tas ir sitiens zem jostas vietas iedzīvotājiem. Īpaši šobrīd, kad gandrīz ne no viena uzņēmēja nevar dzirdēt ko labu par aizvadīto gadu, kad pēc centralizācijas pašu domes struktūrās cilvēki ir zaudējuši darbu, kad skolu tīkls tiek optimizēts un optimizēts. Un vēl. Tas ir gandrīz pašnāvniecisks gājiens politiķiem brīdī, kad līdz vēlēšanām ir pusgads. Un kāds tur brīnums, ka publiskajā telpā atkal izplatās neapmierinātība, “dzirkstele.lv” komentārā lasām – “lai nāk kaut pēdējais nelga, bet cits”. Tāda domāšanas tendence, ir ļoti bīstama!
