Sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” domes loceklis, Gulbenes novada teritoriālās nodaļas vadītājs Normunds Aizpurs mēnesi vēl domās, vai veidot savu komandu un startēt ar to novada domes šāgada vēlēšanās.
“Vai ir vērts? Jā, cilvēki saka, ka nav apmierināti ar to, kas notiek. Taču faktiski uz kvalitatīvu diskusiju, uz sava viedokļa pamatošanu un aizstāvēšanu skaidrā prātā daudzi no viņiem nemaz nav gatavi. Tomēr tieši domu apmaiņu, situācijas, pašvaldības budžeta analīzi, secinājumus un kardinālas pārmaiņas vajadzētu Gulbenē,” “Dzirkstelei” saka N.Aizpurs.
Viņš prognozē, ka gaidāmās vietējo pašvaldību vēlēšanas būs vismazāk apmeklētās Latvijas atjaunotajā brīvvalstī. Daudzi neies balsot.
Degradējusies politiskā konkurence
N.Aizpurs domā, ka vēlētāji nav gatavi salauzt iesīkstējušo domāšanu, lai uzdrošinātos balsojot paust tikai savas domas, kas nav iepriekš saskaņotas. “Cilvēks pie mums ir iemācīts balsot par varu. Viņš baidās atkāpties no ierastā scenārija. Nav tā, ka cilvēks nedomā. Domā. Viņam arī ir savs viedoklis. Taču cilvēks baidās skaļi pateikt tādu viedokli, kas var nesakrist ar vietējās varas pārstāvjiem. Virtuvē šķendēties protam mēs katrs. Bet pastāvēt par savu viedokli kaut vai brīdī, kad piedalāmies vēlēšanās un balsojam? Kas tad ir izdomājis tos spārnotos teicienus, ka “jābalso par mazāko ļaunumu” vai “šitie jau gana sazagušies, bet jaunie nāks un zags atkal”? Ne jau tauta! Tauta tikai akli pieslienas šiem teicieniem un no gada gadā balso par vienas un tās pašas partijas sarakstu, iemet biļetenu urnā, bet, izejot laukā pa durvīm, jau atkal kritizē varu,” vērojumos dalās N.Aizpurs.
Viņš uzskata, ka līdzšinējie politiķi Gulbenes novadā ir poliski bankrotējuši, viņu vietā sen bija jāstājas citām partijām vai partijai. “”Saskaņai” jau sen bija jāuzvar vēlēšanās,” domā N.Aizpurs. Taču tas pagaidām neesot noticis un viņš neņemoties spriest, kā to vērtēt – labi vai slikti.
“Gadu gaitā gan Latvijā, gan Gulbenes novadā ir degradējies politiskās konkurences jēdziens. Paņemsim visu partiju programmas, noņemsim partiju nosaukumus un iedosim vēlētājiem, lai lasa! Visas programmas ir gandrīz vai vienādas! Tad kāda jēga ir atšķirīgiem partiju nosaukumiem?” viņš secina.
Dziedātāju, dejotāju sabiedrība
Kā būtisku pārmetumu vietējai pašvaldībai un izglītības sistēmai N.Aizpurs uzsver to, ka neveidojam Eiropas Savienībā konkurētspējīgus cilvēkus. “Runājot par skolām – kas tiek darīts, lai mūsu bērni izaugtu par ne tikai Latvijai, bet visai Eiropas Savienībai vajadzīgiem gudriem cilvēkiem? Mēs mācām savus bērnus dziedāt un dejot. Mums, vecākiem, tas patīk. Bet vai mēs tikpat masveidīgi virzām bērnus uz angļu valodas, informātikas, fizikas apguvi? Kas notiks tālāk? Bērni izaugs un aizbrauks uz Rietumeiropu, lai tur strādātu melno darbu. Taču viņi tur varētu kļūt par ārstiem, inženieriem. Par cilvēkiem, kuri tur labi nopelna, uzkrāj pieredzi un pēc tam atgriežas Latvijā. Taču ir pamats domāt, ka diemžēl mūsu bērni ar naudu, pieredzi un idejām no ārzemēm Latvijā neatgriezīsies. Atgriežas un atgriezīsies tie, kuri pat tur nespēj un neprot darīt melno darbu, kuri dzer, kuri nonāk policijas redzeslokā,” savu vīziju klāsta N.Aizpurs.
Viņš uzskata, ka arī novada domē un tās iestādēs galvenokārt sēž tā saucamie dziedātāji un dejotāji. “Tas aplis noslēdzas. Mainīt neko nespējam. Novadā iedzīvotāju paliek arvien mazāk, bet novada domē – arvien vairāk. Ēst visiem gribas. Algas jāmaksā, jāpalielina, naudas balvas arī gribas saņemt. Bet kā var to visu gribēt, ja novada dome visu laiku aizņemas naudu, ja novadu dotē?!” saka N.Aizpurs.
