Stradu pagasta Palienā jaunu mājvietu radis lietišķās mākslas pulciņš “Rasa”, ko pavisam nesen sākusi vadīt Ligita Lapse, kura strādā Stāķu pamatskolā. Pirms tam rokdarbnieces pulcējās pagasta pašvaldībai piederošā dzīvoklī, kas ticis pārdots. Šobrīd jaunu veidolu, domājot par amata meistaru ērtībām, ar pašvaldības gādību pamazām iegūst saimniecības ēka, kas atrodas blakām Stradu bibliotēkai un feldšeru punktam.
Ēkā ir ievilkta centrālā apkure, ielikti jauni pakešu logi, vienā no “Rasas” telpām uzlabots grīdas segums. Otrajā telpā vēl rosās strādnieki.
Gribējās sanākt kopā
“Viss sākās ar niekošanos, ar mazumiņu jau tad, kad slēdza Stradu pamatskolu. Toreiz skolas direktorei Annai Vīgantei bildu, ka ir jāveido sieviešu klubs, lai varētu sanākt kopā, iemalkot tēju un kaut vai parunāt par dzīvi. Tad kopīgi sākām veidot adventes vainagus, audzējām puķu stādus, lējām sveces. Darboties varējām tikai divās nelielās istabiņās. Par to, ka tajās varētu novietot kaut vienas stelles, pat domas nebija. Kad mums tika atvēlēts pagastam piederošs trīsistabu dzīvoklis, tad gan sākām izvērsties. Pirmās stelles atvedām no Tilžas. Manai māsai pagrabaugšā četrdesmit gadus stāvēja neizmantotas stelles. Tās nācās atbrīvot no pamatīga kultūrslāņa. Tagad nav nekādas vainas, lai austu lupatu segas. Otras stelles ieguvām no Stāķu pamatskolas. Uz tām tiek izausti pērļu raksti. Iegādājāmies arī nelielas stelles dvieļu un sedziņu aušanai un citiem smalkākiem darbiem. Iespējams, kādreiz audīsim arī prievītes un jostas. Pagasts mums ierādīto dzīvokli pārdeva, tāpēc nācās atbrīvot telpas. Ilgāku laiku vispār nesanācām kopā. Visas darbojāmies savās mājās. Adījām zeķes deju kopām un pacietīgi gaidījām, kamēr arī pagastam piederošajā saimniecības ēkā tiks sakārtota vismaz viena telpa. Esam gatavas darboties ļoti cītīgi, lai šīs telpas iekārtotu pēc savas patikas,” stāsta pulciņa ilggadējā dalībniece Lūcija Širaka. Studijas vadītāja papildina, ka iecerēts uzstādīt arī lielās stelles, lai varētu uzsākt lielo segu un lakatu aušanu, jo šobrīd apjomīgāki un mazāki plecu lakati tiek darināti uz rāmja. Nākotnes ieceres rokdarbniecēm saistās arī ar tautisko brunču aušanu.
Gatavas visam jaunajam
Šobrīd pulciņā aktīvi darbojas astoņas dalībnieces: Lūcija Širaka, Velta Krūmiņa, Ligita Lapse, Marija Ločmele, Anna Rone, Veneranda Dārzniece, Veronika Pulkstiņa un Zinaīda Ločmele. Kamēr stelles aizņemtas, pārējās darina lakatus, šķeterē dziju un tin to kamolos, tamborē, ada, griež lupatu strēmeles. Sākotnēji bijis vairāk dalībnieču, bet gados jaunākās radušas darba iespējas, tāpēc rokdarbiem tagad iespējams atlicināt mazāk laika. “No tā, ja cilvēks kaut ko neprot, noteikti nav jābaidās. Ir jānāk mūsu pulkā un jāsāk darboties. Piemēram, arī Anniņa neprot aust, bet zinām, ka viņai patīk smalki darbi, tāpēc ierādīsim viņai smalko darbu aušanu mazajās stellēs. Kad pirmo reizi sanācām kopā, neviena īsti neko nepratām. Tagad, sanākot kopā, izspriežam, ko atkal jaunu mācīsimies, jo vēlmes mums mēdz atšķirties. Uz aušanu pat rinda ir izveidojusies,” stāsta L.Širaka.
Viņa atceras, ka pirms pāris gadiem bijis īsts plecu lakatu bums, jo vajadzējis darināt plecu lakatus folkloras kopai “Līgo”. Tad nācies pievērsties tikai zeķu adīšanai pēc deju kopas pasūtījuma. “Esam gatavas apgūt arī kaut ko jaunu. Arī vadītāju izraudzījām tāpēc, ka viņa ir jauna salīdzinājumā ar mums pārējām,” bilst pulciņa dalībnieces, uzslavējot vadītāju Ligitu, kura ierādījusi līdz šim neapgūtu plecu lakatu tamborēšanu. “Viss jaunais jau ir sen aizmirsts vecais. Ja cilvēkiem ir interese, kāpēc nedalīties ar savām zināšanām. Plānojam, ka svētkos varētu rīkot meistardarbnīcas, svinēt svētkus. Kad pie bibliotēkas darbosies āra lasītava, mēs arī varētu ar to apvienoties,” bilst pulciņa vadītāja. Arī rokdarbu pulciņam izvēlētais nosaukums “Rasa” radies, domājot par jaunām idejām. “Mēs mēģinām būt labas skolnieces Ligitai,” saka M.Ločmele. L.Širaka papildina: “Vadītāja pie mums nāk piektdienās, lai ierādītu kaut ko jaunu. Mēs pašas te pulcējamies katru dienu, jo dzīvojam tepat netālu. Arī ar dažādām ēdienu receptēm dalāmies, ļaujam pagatavoto nogaršot, iemalkojam tēju. Ļoti gaidām, ka mums piepulcēsies jaunas dalībnieces.”
Materiālus gādā pašas
Rokdarbnieces stāsta, ka aušanai, adīšanai, lakatu darināšanai un tamborēšanai vajadzīgo materiālu galvenokārt pērkot par saviem līdzekļiem. Ja vajadzīgs, atsaucība esot arī no pagasta pārvaldes. Savulaik dažādu toņu dzijas un diegus sarūpējusi Z.Ločmele, kura tagad dāsni tajos daloties. Rokdarbnieces atzīst, ka labprāt pieņemtu labdarībā dāvinātas dzijas.
Pulciņa veikumu varējuši vērtēt arī pagasta ļaudis, jo tikušas iekārtotas rokdarbu izstādes. Pēc jaunas pieredzes braukts arī uz kaimiņu novadiem, piemēram, pie Rugāju amata meistarēm. “Mums iepatikās viņu darinātie lupatu spilventiņi. Mēs par tādiem pat iedomāties nevarējām. Savukārt Lubānā mūs pārsteidza no lupatiņām darinātas gleznas. Es jau esmu iztēlojusies, kāda būs lupatu glezna, ko vēlos izveidot,” stāsta L.Širaka. Viņa prāto, ka varētu mēģināt aust niedru paklājiņus un dekorus, kā arī izmantot smilgas. “Mums ir arī kungs Pēteris Ločmelis, kuram mājās ir sava darbnīca, koka virpas,” lepojas A.Rone.
