Tā jautā “Dzirksteles” lasītāja Anna Kārkliņa. Viņa raksta: “Vēlos noskaidrot par trūcīgo pārtikas pakām, vai sociālie darbinieki vispār tās pārbauda? Mana mamma saņem trūcīgās personas statusu un arī tās pārtikas pakas. Šoreiz tajā pakā bija “rapšu eļļa”, bet ticiet – tās saturs nemaz neliecināja par to! Es gan neesmu eļļas eksperts, bet man tā atgādināja mašīnas motora pārstrādātu eļļu – melna ar zaļganu nokrāsu… Sanāk – ko žēl izmest un izliet, labāk atdosim trūcīgajiem. Pabalsti mazi, pakas arī tikai trīs mēnešus no sešiem izsniedz. Un ir ļoti neapmierināti, ja sociālos darbiniekus patraucē. Man ļoti gribētos paskatīties, kā mūsu ministri, deputāti vai sociālie darbinieki izdzīvotu ar 100 eiro vai 65 eiro mēnesī, dāvanā – to vienu pārtikas paku plus vēl jānomaksā visi rēķini un zāles jānopērk! Kad reiz beigsies tā ņirgāšanās par savu tautu?”
Lūdzām komentāru par rapšu eļļu atbildīgajiem par pārtikas paku saturu – Sabiedrības integrācijas fondam, jo ne sociālie darbinieki, ne Sarkanā Krusta darbinieki nav tiesīgi atvērt pārtikas pakas. Fonda sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Zariņa-Zviedre skaidro:
“Uzsākot Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada periodu, liela uzmanība tika vērsta atbalsta komplektu izveidei. Rūpīgi un konsultējoties ar dažādiem speciālistiem (piemēram, uztura speciālistiem), tika veidots pārtikas preču komplekts. Šobrīd komplektā atrodamās preces ir daudzveidīgas un vairums no tām ar eko vai bio sertifikātiem. Preču kvalitāti uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas regulāri veic pārbaudes, tajā skaitā laboratoriskās pārbaudes, analīzes.
Pārtikas komplektā iekļauta auksti spiesta nerafinētā rapšu eļļa, kurai ražošanas procesā saglabājas vērtīgās vielas. Taču jāņem vērā, ka šai eļļai ir raksturīga specifiska rapšu smarža un garša. Saskaņā ar “Extra Virgin” (augstākā labuma eļļa) auksti spiestas eļļas ražošanas standartiem pieļaujamā eļļas krāsa ir no gaiši dzeltenas līdz tumši zaļai – atkarībā no ražošanā izmantotajām augu izejvielām. Savukārt dabiskas izejvielas, konkrētajā gadījumā rapša sēklas, var mainīties atkarībā no apstākļiem, tajā skaitā laika apstākļiem attiecīgajā gadā, kādos tās ir augušas, taču tas nenozīmē, ka eļļas kvalitāte mazinās.
Saņemot komentārus no klientiem, Sabiedrības integrācijas fonds sazinājās gan ar AS “Dobeles dzirnavnieks”, gan ar PVD pārstāvjiem, kuri veic atkārtotas pārbaudes, lai pārliecinātos par eļļas kvalitāti.
Līdz šim veiktās pārbaudes liecina, ka rapšu eļļa, kas iekļauta pārtikas preču komplektā, ir kvalitatīva un pilnībā droša lietošanai pārtikā, kā arī atbilst bioloģiskās lauksaimniecības prasībām. Eiropas Savienībā ir ļoti stingra kontrole tieši ekoloģisko produktu ražošanā un kontroles ķēde aptver visu ražošanas procesu – sākot no lauksaimnieka, kas audzē kultūraugu, turpinot ar to uzglabāšanu un transportēšanu līdz pat ražošanas procesam un fasēšanai.
Savukārt eļļas ražotājs skaidro, ka pagājušajā gadā Baltijā bija salīdzinoši maz saulainu dienu, attiecīgi rapsis saņēma mazāk saules gaismas un visas sēklas nepaspēja vienādi nogatavoties, tādēļ nokultajās sēklās ir lielāks hlorofila saturs. No šādas sēklas ražotai eļļai ir tumšāka, zaļgana krāsa. Uzglabāšanas laikā nerafinētā eļļā var veidoties nogulsnes. Eļļas ražotājs skaidro, ka nogulsnēs ir tā saucamie fosfolipīdi, turklāt tie veidojas ātrāk, ja eļļa tiek uzglabāta aukstākā vietā.
Būtiski ir atzīmēt, ka nerafinētā eļļa salīdzinājumā ar rafinēto eļļu ikdienā tiek lietota retāk, tādējādi pastāv iespēja, ka cilvēkiem tā nav pierasta un pazīstama. Tāpat jānorāda, ka to lietot uzturā var salātos, kā arī izmantot cepšanai. Ja eļļa tiek izmantota cepšanai, telpā var izplatīties tās specifiskais aromāts, kas daudziem nešķiet tīkams. Sabiedrības integrācijas fonds uzsver, ka pārtikas komplektā iekļauto preču kvalitāte tiek pastāvīgi uzraudzīta, un aicina pievērst uzmanību arī nerafinētas eļļas lietošanas un glabāšanas ieteikumiem.”
