Pēdējais
brīdis, kad valstij jāsaprot – būtu jāaizstāv mazie un
vidējiem vietējie uzņēmēji– tirgotāji. Situācija ir jau tā
traģiska – dominējošie tirgotāji ir pārņēmuši pusi tirgus.
Tas palielina arī to iepirkumu varu. Šobrīd bieži vien pārdošanas
cena Rimi
vai Maxima
veikalos ir pat zemāka par t, kuru ražotājs piegādā preces
jebkuram citam mazumtirgotājam.
Premjeram
un ministriem, mūsuprāt, būtu jāsaprot, ka labāku efektu valstij
dotu tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem un pārrunas par problēmu
risinājumiem, nevis “laimes lāča” meklējumi Luksemburgas
vizītē vai slēdzot līgumu ar Japānu. Uzskatām, ka valdībai
pēdējais laiks pievērsties un risināt vietējās problēmas.
Nozīmīgākie tirgotāji samaksā valsts budžetā tikai 6% no sava
apgrozījuma, bet mazie un vidējie uzņēmumi – 11%. Valdība,
aktīvi atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem
tirgotājiem, 4 gadu laikā valsts budžetā zaudējusi 40 miljonus
eiro.
Pirmo
reizi astoņu gadu laikā Konkurences padome ierobežojusi tirgus
varu, izsakot aizliegumu kādam no dominējošiem tirgotājiem.
Tuvumā ap t/c Domina
no 62 mazumtirdzniecības uzņēmumiem lielākā daļa pieder RIMI.
Kopumā Rīgā jau septiņos no 10 multifunkcionāliem centriem
atrodas RIMI.
Latvijas
Patērētāju tiesību aizgādniecības savienības vadītājs
Staņislavs Blankenfelds izsaka pārliecību, ka pircēju labā
jāsaglabā izvēles tiesības un nevar valstī būt tikai divu veidu
veikali, un no otras puses mums jābūt vairāk patriotiskiem –
jāatbalsta ne tikai savi ražotāji, bet arī savi tirgotāji. Tieši
viņiem rūp ne vien peļņa, bet arī vietējo cilvēku intereses.
Daudzās valstīs pašvaldības atbalsta vietējos uzņēmumus,
piemēram, ar attiecīgiem uzrakstiem, uzsverot, ka nopelnītā nauda
sekmē pašu attīstību un neaizplūst prom. Latvijā lielveikalu
RIMI
un Maxima
peļņa ilgākā periodā augusi miljonos, īpaši strauji kāpjot
pēdējos gados. Diez vai šo uzņēmumu īpašnieki peļņu
ieinteresēti investēt tautsaimniecības attīstībā Latvijā, bet
drīzāk izved to uz ārvalstīm.
Savukārt
LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka valstī jāsaglabā
tirdzniecības daudzveidība, un dominējošiem tirgotājiem ir
iespēja labi nopelnīt arī ierobežotu tirgus daļu gadījumā,
kuras pie tam tie šobrīd vēl nav sasnieguši. Pozitīvi
vērtējams, ka Konkurences padome uzdrošinājusies ierobežot
valdības tik ļoti atbalstīto dominējošo tīklu neierobežoto
attīstību. Tas dod iespēju kaut nedaudz attīstīties pārējiem
tirgotājiem un piedāvātu lielāku izēles dažadību patērētājiem.
Platību, ko piedāvāja t/c Domina,
varētu labi apsaimniekot arī kāds no tādiem mazumtirdzniecības
tīkliem kā ELVI,
Elkor, Mego, Prizma, Top, Stockmann vai
Sky. Tāpat arī
Maxima, kas ar
t/c
Domina Shopping jau
noslēdzis sadarbības līgumu par telpu nomu.
LTA
padome janvārī skatīja jautājumu par sabalansētu tirgus
attīstību Latvijā. Vērtējot no nodokļu īpatsvars atkarībā no
apgrozījuma un uzņēmuma lieluma, redzams, ka mazie un vidējie
uzņēmumi samaksā par 5% vairāk, nekā dominējošie.
Palielinoties dominējošo un samazinoties pārējo mazumtirgotāju
aizņemtajai tirgus daļai, attiecīgi samazināsies arī nodokļu
ieņēmumi. Piemēram, par katriem 45 miljoniem, ko iegūst RIMI,
budžets ir zaudējis ceturtdaļmiljonu eiro, jo šī tirgus daļa
atņemta no tiem, kas maksājuši vairāk nodokļos no savas peļņas.
Izplešoties
dominējošies tirgotājiem palielinās iepirkumu varas pieaugums,
tie arvien vairāk cenšās ietekmēt ražotājus, spiežot tos
strādāt ar minimālu peļņu. Valsts interesēs būtu jānosaka
maksimāla tirgus daļa jebkuram tirgotājam. 20% – tā būtu pareiza
robeža, lai būtu sabalansēta tirdzniecība. Un ja būs šī
sabalansētā tirdzniecība un godīga iepirkumu cenu konkurence, tad
ne tikai dominējošie bet arī citi varēs attīstīties. Atbalstot
tikai dominējošos tirgotājus, pārējie, mazie un vidējie
tirgotāji, nespēj izturēt konkurenci – pagājušajā gadā jau
slēgti 75 vietējie kooperāciju veikali. Tās ir gan zaudētas
darba vietas, gan liegtas peļņas iespējas vietējiem
iedzīvotājiem.
