Domnīca PROVIDUS un Sabiedrība par atklātību – Delna, turpinot Saeimas monitoringu, 2016.gada decembrī novēroja valsts sagrābšanas pazīmes Maksātnespējas likuma grozījumu izskatīšanā. Priekšlikuma atcelt valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem iesniedzēji savas iniciatīvas pamatošanu sākotnēji atstāja privātā sektora pārstāvju ziņā, neraugoties uz spēcīgiem Tieslietu ministrijas iebildumiem.
Grozījumu iesniedzēji, frakcijas “No sirds Latvijai” (NSL) deputāti, kas ierosināja atcelt valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem, nebija ieradušies paust nostāju 16.novembra Juridiskās komisijas sēdē; viņu vietā grozījumus pamatoja Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas pārstāvis. Savukārt Tieslietu ministrijas pārstāve sēdē uzturēja viedokli, ka amatpersonas statuss nebūtu atceļams, jo tas palielina caurskatāmību un ļauj labāk uzraudzīt administratoru darbu. Diskusija sēdē neizvērtās, taču komisija grozījumus atbalstīja.
Saeimas plenārsēdē 8.decembrī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs norādīja uz Ārvalstu investoru padomes vēstuli Juridiskajai komisijai, kurā tā lūdza nepieļaut “maksātnespējas administratoru lobētā priekšlikuma” iestrādāšanu likumā. Deputāts Gunārs Kūtris (NSL) apgalvoja, ka Juridiskajā komisijā par šo jautājumu notikušas juridiskas un argumentētas sarunas, “izvērtēja šo jautājumu, un kolēģi, loģiski, balsoja par to, ko juridiski ir grūti izprast.”
Domnīcas PROVIDUS pētnieks Olafs Grigus, kurš bija klāt Juridiskās komisijas sēdē, ir citās domās: “Grūti piekrist, ka 16.novembra komisijas sēdē, kur šis priekšlikums atbalstīts, par to notikušas juridiskas un argumentētas sarunas. Pat, ja šādas diskusijas būtu bijušas, priekšlikuma iesniedzējs to visticamāk nezinātu, jo pats sēdē ieradās tikai balsošanas brīdī”.
Plenārsēdē komisijas atbalstītais priekšlikums Maksātnespējas likumā tika noraidīts. PROVIDUS un Delna jau iepriekš norādījušas, ka Saeimā kopš 2014.gada decembra atrodas apjomīgāks Maksātnespējas grozījumu projekts, kas, iespējams, tiek bremzēts, skatot paralēlus grozījumu projektus.
PROVIDUS un Delna vērš uzmanību, ka pilnvērtīgai Saeimas darba iepazīšanai, svarīgi dzirdēt diskusijas parlamenta komisijās, kuru sēžu ieraksti šobrīd nav brīvi pieejami sabiedrībai. Aicinām parakstīties portālā „Manabalss.lv” par priekšlikumu publiskot Saeimas komisiju audio ierakstus: https://manabalss.lv/par-publiski-pieejamiem-saeimas-komisiju-audio-ierakstiem/show
Decembra mēnesī monitorings aptvēra 35 likumprojektu izskatīšanu un 18 amatpersonu iecelšanu. Decembra mēneša Saeimas monitoringā valsts sagrābšanas pazīmes novērotas, izskatot arī Alkoholisko dzērienu aprites likumprojektu.
Viss decembra monitoringa teksts: http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/valsts-sagrabsana/maksatnespejas-grozijumu-izskatisana-noverotas-valsts-sagrabsanas-pazimes.html
Projekta “Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums” metodoloģija: http://deputatiuzdelnas.lv/lv/jaunumi/saeimas-monitoringa-metodologija-turpmak-ari-deputatu-viedokli.html
Saeimas monitorings tiek veikts projekta „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums” ietvaros, sekojot likumdošanas iniciatīvām un amatpersonu iecelšanas procesam Saeimā. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund
